Korupcija Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā nav būtiski mazinājusies, un valdība nedara pietiekami, lai efektīvi apkarotu korupciju – tādu Latvijas sabiedrības uzskatu atklāj Eiropas Komisijas jūnijā publicētie “Eirobarometra” pētījuma dati par korupcijas uztveri ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū.
84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija mūsu valstī ir izplatīta. Šis skaitlis ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs (71%) un nav būtiski mainījies kopš 2013. gada. Tikai 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdības centieni apkarot korupciju ir efektīvi, kamēr vidējais ES rādītājs ir divas reizes augstāks – 32%, liecina “Eirobarometra” pētījums.
Tikmēr, lai arī jau gadu spēkā ir Trauksmes celšanas likums, ar ziņošanu par nelikumībām ļaudis nesteidzas. Potenciālie trauksmes cēlāji īpaši netic tiesiskās aizsardzības efektivitātei un nav pārliecināti, vai ziņošana par priekšniecības “grēkiem” galarezultātā nenovedīs pie darba, ienākumu un visas karjeras zaudēšanas.
Oligarhi, nauda un vara
Sabiedrības par atklātību “Delna” ieskatā “Eirobarometra” rezultāti jāskata kopā ar Korupcijas uztveres indeksu (KUI), kurā Latvija 2019. gadā piedzīvoja lejupslīdi. Augsto iecietības līmeni pret korupciju un zemo motivāciju ziņot par pārkāpumiem būtiski ietekmē rezultātu trūkums valdības centieniem sodīt korumpētas amatpersonas un kukuļdevējus.
Ja 2018. gada KUI Latvijai tika piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva 41. vietu starp 180 vērtētajām valstīm un teritorijām, tad pērn ar 56 punktiem ierindojāmies 44. vietā 180 vērtēto valstu vidū. Tikmēr Lietuva ar iegūtajiem 60 un Igaunija ar 74 punktiem ir pakāpušās par vienu vietu augstāk. Kā norādījuši vairāki analītiķi, viens no galvenajiem iemesliem ir skaļu kriminālprocesu nevainagošanās ar tiesas spriedumiem un vainīgo sodīšanu. Skaļākais piemērs – Aivara Lemberga lieta, kuru tiesa skata jau 11. gadu.
Trauksmes zvani par korupcijas nodarīto postu skanējuši ne reizi vien. Viens no skaļākajiem ir 2016. gadā veiktais Eiropas Parlamenta pētījums, kurā secināts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% IKP, kas ir no 3,4 miljardiem līdz 5,08 miljardiem eiro. Pat ja 2020. gadā šis skaitlis varētu būt mazāks, jo Latvija ir krietni pastrādājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stiprināšanai, tomēr nevar teikt, ka mēs no “korupcijas bedres” būtu izkļuvuši. Jāsecina, ka trīsgalvu pūķis – oligarhi, nauda un vara – izrādījies ļoti dzīvotspējīgs, un izmaiņas šajā sfērā gaidāmas vien tad, kad ikvienam būs skaidri un nepārprotami zināms – korupcijai sekos neizbēgams un, pats galvenais, arī ātrs sods.
Kukuļošanas lietās tiesas ieilgst
Liela mēroga korupcijas skandālu Latvijā tiešām nav trūcis. Taču nevar teikt, ka šajās lietās tiesu dzirnas būtu malušas labi. Korupcijā apsūdzētās augsta ranga amatpersonas lielākoties joprojām ir “uz brīvām kājām”, un, ja neskaita tādas ar lielajām summām patiesībā ļoti sīkas neērtības kā dažus apcietinājumā pavadītus mēnešus uzreiz pēc aizturēšanas, strādā labos amatos un, gadiem ilgi staigā uz tiesas sēdēm.
Rekordists te, neapšaubāmi, ir Aivars Lembergs. Tomēr ir arī citas lietas. Piemēram, jau septiņus gadus ilgst “Daimler” kukuļošanas lieta, kurā amatpersonas tiesā par vairāk nekā piecu miljonu kukuli. “Latvenergo” korupcijas pamatlieta, kurā ir runa par teju 4 miljonu kukuli, tiesai nodota vien 2017. gadā, kamēr KNAB to ar uzņēmuma toreizējā prezidenta Kārļa Miķelsona aizturēšanu sāka jau 2010. gadā. Jau trešo gadu ilgst arī VAS “Latvijas dzelzceļš” bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magones pusmiljona kukuļa lietas skatīšana, un varam vien minēt, cik ilgi vilksies bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietas izskatīšana. Ir arī skaļās korupcijas lietas, kurās pieņemts notiesājošs spriedums, taču tādu ir mazākums.
Neticību taisnīgumam visvairāk veicina “Lembergšovs”
Kamēr tiesu zālēs juridiskā ekvelibristikā spēkojas valsts apsūdzības uzturētāji, apsūdzētie un viņu aizstāvji, sabiedrība vairs netic, ka kāda no korupcijas un valsts nozagšanas afērās iesaistītajām “lielajām zivīm” nonāks aiz restēm. Vēl vairāk šo neticību veicina regulārais Aivara Lemberga šovs, kurš, neraugoties uz tiesas liegumu, turpina vadīt Ventspils pilsētas pašvaldību (formāli skaitās, ka sēdes vada viņa vietnieks Jānis Vītoliņš), ik nedēļu klāsta savu viedokli par pašvaldības līdzekļiem uzturētajā Ventspils oficiālajā portālā, un arī par ASV noteiktajām sankcijām, šķiet, īpaši nesatraucas.
Tikmēr nespēja efektīvi iztiesāt ar korupciju un finanšu noziegumiem saistītās lietas Latvijas reputācijai nodara nopietnu kaitējumu starptautiskajā līmenī. Arī viens no iemesliem ASV sankciju noteikšanai Aivaram Lembergam bija mūsu nespēja gadiem ilgi iztiesāt viņa krimināllietu un acu pievēršana uz to, kādā veidā caur politisko ietekmi tikušas realizētas šīs personas intereses. Šī ziņa izskanēja visā pasaulē.
Ja domājam, ka starptautiskās sabiedrības uzmanības ziņā tā bija vien “vētra ūdens glāzē”, maldāmies. ASV Valsts kases pārstāvis Zaks Īzakovics saziņā ar portālu BNN nepārprotami lika noprast, ka Latvija pretkorupcijas jautājumu risnāšanā joprojām ir zem lupas, un mūsu darbības tiek vērotas un vērtētas.
Fakts, ka Latvijas varas iestādes tā arī nav spējušas un joprojām nespēj izstumt no varas aprindām smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu, nonāca arī ietekmīgā Šveices medija “Neue Zürich Zeitung” (NZZ) redzeslokā, tādējādi pasaulei nodemonstrējot Latvijas bezzobainību oligarhu apkarošanā.
Šī Saeima un Krišjāņa Kariņa valdība gan rādījusi vismaz ārēju politisko gribu beidzot sakārtot ar korupcijas apkarošanu saistītos jautājumus. Par to liecina kā Trauksmes cēlāju likuma pieņemšana, tā arī ar likuma spēku noteiktais, ka Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri nodibinājumos un biedrībās drīkst strādāt vienīgi bez atalgojuma. Taču, sakot “A”, likumdevējs nezin kādēļ piemirsa pateikt arī “B”. Piemēram, par līdzīgu liegumu pašvaldību vadītājiem likumā nav ne vārda. Taču tieši biedrības bija tā “barotne”, kura gadiem ilgi jau minētajam Lembergam ļāva saņemt simtiem tūkstošu eiro lielus no ētiskā viedokļa ļoti apšaubāmus ienākumus. Diemžēl tieši no šādiem maziem pilieniem arī veidojas tā tērcīte, kura beigās pārtop korupcijas jūrā.
20.07.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
