Tādām valsts amatpersonām, kuras līdz ausīm iegrimušas interešu konfliktos, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli un uzšķaudījuši tādam sīkumam, kā norādīt patiesas ziņas valsts amatpersonu deklarācijās, 27.septembris būtu jāpasludina par savu svētku dienu.
Tieši šādos nodarījumos Rīgas apgabaltiesas apelācijas instance šajā datumā attaisnoja Aivaru Lembergu, pie viena par gadu samazinot viņam piespriesto cietumsodu .
Kāpēc gan negodprātīgām valsts amatpersonām 27.septembrī būtu “jādzer šampanietis un jārīko dejas”? Viss ir vienkārši – ja reiz tiesa, neraugoties uz visiem prokuratūras savāktajiem pierādījumiem, nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu tādās Lembergam celtās apsūdzībās kā savu īpašumu slēpšana, lēmumu pieņemšana, atrodoties interešu konfliktā, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijās – deviņus gadus pēc kārtas nenorādot kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās –, tad arī citiem par līdzīgiem nodarījumiem ir visas iespējas izsprukt cauri sveikā.
Nereti nācies dzirdēt, ka Latvijas iedzīvotāju vairumam šādas pie varas svirām esošo “draiskulības” ir visai vienaldzīgas. Tomēr tā nav. Aptauju veicēja Latvijas Faktu 2021.gada nogales pētījums Par sabiedrības attieksmi pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem liecina, ka 87% iedzīvotāju rūp personu, kuras pārvalda valsti un pašvaldības, ienākumu caurskatāmība un finanšu reputācija.
Tādēļ nav ko vaimanāt par domnīcas Providus un SKDS 2021.gada nogales pētījuma rezultātiem – aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs neuzticas ne Saeimai, ne valdībai, nedz arī citām varas institūcijām. Nedomāju, ka Jaunās Vienotības (JV) triki ar pašas valdības gāšanu, lai vienotos kopīgā dziesmā ar Progresīvajiem (PRO) un Aivaru Lembergu cītīgi atbalstošo “Zaļo un zemnieku savienību” (ZZS) šo uzticēšanās latiņu cels.
Vismaz pašai JV šī rokāde izrādījusies visai graujoša – tās reitings mēneša laikā krities par ceturtdaļu jeb 2,6 punktiem (septembrī – 7,7%), līderpozīcijas atdodot ZZS.
Taču atgriezīsimies pie apelācijas instances sprieduma Lemberga lietā. Varētu jau domāt, ka tā ir tikai mūsu valsts iekšējā darīšana un nav ko ņemties ap taisnās tiesas vēl taisnāko spriedumu. Tomēr neaizmirsīsim, ka visiem ar korupcijas apkarošanu saistītajiem procesiem seko arī Latvijas starptautiskie partneri.
Te vietā citēt prokurora Jura Jurisa intervijā BNN pausto: “(..) kā to uztver mūsu starptautiskās sadarbības partneri, organizācijas, kurās darbojamies? Piemēram, Moneyval, OECD, arī tie partneri, ar ko sadarbojamies noziedzības novēršanā un apkarošanā. (..) Viens no svarīgajiem jautājumiem – vai sods ir atturošs? Moneyval un arī OECD jau vairākkārt Latvijai tieši tādēļ izteica pārmetumus par rekomendāciju neievērošanu. Starptautisku organizāciju ieskatā mūsu sodi nav atturoši. Turklāt arī mūsu pašu sabiedrībā par to spēkā ir līdzīgs uzskats.”
Nav jau tā, ka ar korupciju, naudas atmazgāšanu un tamlīdzīgām nebūšanām grēko tikai Latvijas politiķi. Šādu procesu netrūkst arī citās valstīs, tikai soda mēri ir pilnīgi citi. Piemēram, šī gada maijā ASV Ņujorkas austrumu apgabala Ņujorkas apgabala tiesā uzrādīja apsūdzību ASV kongresmenim Džordžam Santosam, kurš tiek apsūdzēts septiņos punktos par krāpšanu, trīs punktos par naudas atmazgāšanu, vienā punktā par valsts līdzekļu zādzību un divos punktos par nepatiesu paziņojumu sniegšanu pārstāvju palātai. Ja Santoss tiks atzīts par vainīgu, viņam draud 20 gadi cietumā.
Bijušajam Panamas prezidentam Rikardo Martinelli par naudas atmazgāšanu no valsts pasūtījumiem 19.jūlijā piesprieda 10 gadu cietumsodu un 19,2 miljonu ASV dolāru naudas sodu. Ja notiesājošais spriedums tiks apstiprināts, viņam būs liegts piedalīties nākamā gada prezidenta vēlēšanās.
Bijušajam Malaizijas prezidentam, 75 gadus vecajam Muhaiddinam Jasinam šopavasar tika izvirzītas četras apsūdzības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai saņemtu kukuļus 232,5 miljonu ringitu (51,4 miljonu ASV dolāru) apmērā savai politiskajai partijai. Par katru no apsūdzībām notiesāšanas gadījumā draud līdz 20 gadiem cietumsoda. Tāpat viņam izvirzītas divas apsūdzības naudas atmazgāšanā un par katru no tām var piespriest līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu. Kā redzam, pasaulē par šāda veida noziegumiem “mīksti” sodi piemēroti netiek, un tie tiešām ir atturoši.
Vēl 2018.gada nogalē, kad Latvijas valdību pēc iziņojuma saņemšanas kratīja baiļu drebuļi par mūsu valsts iespējamo nokļūšanu “pelēkajā sarakstā”, toreizējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita – runājot par to, kas būtu darāms izlēmīgai rīcībai pret korupciju, – minēja arī tiesu procesa reformu: “Galvenais, kas samazina noziedzību, ir pārliecība, ka vainīgie tiks notverti un saukti pie atbildības. Noziedznieki, kam Latvijā ir labi sakari, var novilcināt tiesu procesus gadiem – tikmēr iedzīvotāji ir spiesti par to maksāt. Pat ja noziedznieki tiek notiesāti, viņi nereti saņem samazinātu sodu, jo ir pārkāpti saprātīgi lietas izskatīšanas termiņi. Tas noziedzniekus neatturēs no šādu noziegumu veikšanas!”
Aivaram Lembergam apelācijas instances piespriesto cietumsodu prokurors Aivis Zalužinskis sauc par neadekvātu. “Kaut vai ņemot vērā vienu inkriminēto noziedzīgu nodarījumu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kur summa ir gandrīz septiņi miljoni eiro. Šajā daļā par šo piespriesti nepilni trīs gadi cietumā, ja skatās atsevišķi, bet kopumā ir piespriesti četri gadi.”
Aptuveni pusi no šī laika, ieskaitot iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku, kā arī mājas arestu, Lembergs jau ir atsēdējis. Pastāv arī iespēja viņam pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Kuluāros runā, ka tieši Lemberga apžēlošana notiesājoša sprieduma gadījumā bijusi tā cena, ko neformālajās sarunās ZZS prasījusi par savu atbalstu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanai.
Nav jēgas zīlēt kafijas biezumos, vai tā tiešām būs, taču nedaudz uzmanīgu dara fakts, ka pārējās aizkulišu baumas izrādījušās patiesas. JV tiešām atkratījās no līdzšinējiem koalīcijas partneriem Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības, lai mestos kopā ar ZZS un PRO; Krišjānis Kariņš ieņēma ārlietu ministra posteni, un arī par to, ka tieši viņa kandidatūra tiks izvirzīta eirokomisāra amatam no Latvijas, neviens vairs praktiski nešaubās.
Tiesa gan, Valsts prezidents Rinkēvičs absolūti neatstāj tāda cilvēka iespaidu, ar kuru paša bijusī partija un tās sabiedrotie no ZZS vienalga kādā jautājumā varētu manipulēt. Bet, – dzīvosim, redzēsim!
Vienīgais, kurš par visu šo situāciju neizskatās diez ko satraucies, ir pats ASV sankcionētais, nu jau otrajā instancē notiesājošu spriedumu saņēmušais Aivars Lembergs. Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas viņš mierīgi dodas makšķerēt asarus, stāsta medijiem, ka ASV noteiktās sankcijas viņa dzīvi maz ietekmē, jo “visos laikos esmu naudu saņēmis skaidrā”, un lēš, ka kopumā tiesāšanās varētu beigties ap viņa 80 gadu jubileju.
Nav grūti aprēķināt, ka Lembergs cer vēl uz desmit mierīgas tiesāšanās gadiem, un tad, kas zina, varbūt augstā tiesa ņems vērā ne vien, tiesneses Sandras Amolas vārdiem runājot, “tādas ziņas par apsūdzētā personību, kuras pirmās instances tiesas sēdē nebija vēl” (ar kādām savas personības šķautnēm Lembergs šarmējis tiesu uzzināsim 11.oktobrī, kad tiks nolasīts pilnais sprieduma teksts), bet arī viņa cienījamo vecumu.
Un cik tad tur notiesājoša sprieduma gadījumā vairs tālu līdz pirmstermiņa atbrīvošanai. Tikai… kā uz šo visu raudzīsies mūsu starptautiskie partneri, kuriem korupcijas noziegumu apkarošanā uzlikta ļoti augsta latiņa?
6.10.2023. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Pixabay
