Ikviens ventspilnieks saprot, cik nozīmīga pilsētai ir Ventspils brīvostas un ar to saistītās dzelzceļa nozares sekmīga darbība un sadarbība. Nozīmīgākie tranzīta preču apjomi iekraušanai kuģos ostā ienāk tieši pa dzelzceļu. Tomēr nozares pārzinātājiem nav noslēpums, ka Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu gadiem ilgi regulē nevienlīdzīgi un netaisnīgi spēles noteikumi. VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmumam SIA “LDz Cargo” ir radītas ievērojamas priekšrocības iepretim trīs citiem privātajiem kravu pārvadātājiem.
Diemžēl šāda konkurences izkropļošana ir negatīvi ietekmējusi kravu plūsmu Ventspils ostas virzienā. Ieguvēja cīņā par kravām no līdz šim pastāvējušās “kārtības” ir bijusi Rīgas osta. Februāra sākumā to nepārprotami ir atzinusi Konkurences padome, kas apmierinājusi dzelzceļa kravu pārvadātāja AS “Baltijas ekspresis” pirms vairāk nekā trīs gadiem iesniegto sūdzību. Konkurences padome par SIA “LDz Cargo” ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu VAS “Latvijas dzelzceļš” ir uzlikusi 5,7 miljonus eiro lielu sodu.
Tā kā AS “Baltijas ekspresis” kravas pa dzelzceļu galvenokārt nogādā tieši Ventspils ostā, tad iepriekš minētais konkurences padomes lēmums var kļūt par atgūtu iespēju noturēt kravu plūsmu Ventspils virzienā. Satiksmes ministrijai būtu beidzot jāizdara secinājumi un jānodrošina, ka līdzšinējā nepārdomātā pārvadājumu tarifu paaugstināšanas politika tiek pārskatīta, jo ir novedusi pie ievērojama pa dzelzceļu pārvadāto tranzīta kravu krituma. Turklāt ir jānovērš galvenais līdzšinējais konkurences kropļošanas apstāklis, proti, SIA “LDz Cargo” ekskluzīvās tiesības brīvi darboties Krievijas un Baltkrievijas pierobežu zonā ar tikai šim pārvadātājam labvēlīgu tarifu.
Līdzšinējais “risinājums” SIA “LDz Cargo” nodrošināja vieglu peļņu un iespēju uz tās rēķina dempingot pārējā Latvijas teritorijā. Šāda nevienlīdzība smagi ietekmēja AS “Baltijas ekspresis” un līdzīgus privātos pārvadātājus, kuriem piekļuve pierobežu zonai un kravu pāradresācijai joprojām ir liegta. Tādejādi šādā izkropļotā tirgū preču īpašniekiem ir bijis izdevīgāk savas kravas ar SIA “LDz Cargo” starpniecību nogādāt Rīgas, nevis Ventspils ostā. Tādejādi ventspilniekiem ir skaidrs, ka līdz šim praktizētā pierobežas dzelzceļa iecirkņu anomālija ir absolūti nepieņemama arī tāpēc, ka rada zaudējumus Ventspils ostā nodarbinātajiem ļaudīm, komersantiem, neienes maksājumus pilsētas kasē!
Konkurences padomes lēmums dod cerību, ka ļaunprātīgajai konkurencei Latvijas dzelzceļa pārvadājumos jau drīz pienāks gals. Lai tas notiktu, aktīvāk konkurences uzlabošanai dzelzceļa pārvadājumos būtu jāiesaistās satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
Aicinot novērst konkurences kropļojumus dzelzceļa pārvadājumos, kas mazina kravu plūsmu Ventspils ostas virzienā, pie ministra pēdējo gadu laikā esmu griezies vairākkārt. Esmu vērsis ministra uzmanību uz to, ka VAS “Latvijas dzelzceļa” vadības dialogs ar tranzīta industrijas komersantiem ir neieinteresēts un mazefektīvs. To zinu no personīgās pieredzes, daudzkārt piedaloties Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš” vadības un komersantu sanāksmēs. Tādejādi ir bijis pamats aicināt ministru pielikt maksimālas pūles, lai vistuvākajā laikā darbotos noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu taisnīgu un tiesiski pamatotu organizēšanu Latvijas pierobežas iecirkņos! Esmu atgādinājis, ka Satiksmes ministrijai neklātos gaidīt uz Konkurences padomes un Eiropas Komisijas pārbaužu atzinumiem par VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas uzņēmuma SIA “LDz Cargo” ļaunprātīgi nostiprināto dominējošo stāvokli. Diemžēl ministrs Linkaits pats nav bijis ne dzinējspēks, ne arī iniciatīvas bagāts taisnīgas konkurences sekmēšanai viņa atbildībā esošajā tautsaimniecības nozarē.
Tomēr Konkurences padomes atzinums un VAS “Latvijas dzelzceļš” piemērotā 5,7 miljonu eiro lielā soda nauda varētu būt stimuls, kas aizsāk pārmaiņu procesus dzelzceļa pārvadājumu nozarē. Arī tāpēc, ka minēto sodu nāksies apmaksāt no valsts budžeta – tātad nodokļu maksātāju kabatas. Lai tas neatkārtotos, taisnīgas konkurences nodrošināšana tranzīta industrijā kļūst vēl nozīmīgāka. Satiksmes ministrijai ir nekavējoties jānovērš visi šķēršļi, kas kavē Latvijas dzelzceļa tranzīta nozares konkurētspēju un efektivitāti. Arī tāpēc, ka kopš 2019. gada nogales Ventspils brīvostas un tās uzņēmumu darbību apgrūtina Aivaram Lembergam piemērotās ASV OFAC sankcijas.
Tādejādi pašreiz atkārtoti esmu aicinājis Satiksmes ministriju rīkoties. Neapšaubāmi, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un pārējo tirgus dalībnieku konkurētspējas ierobežošana demokrātiskā valstī ir jāizbeidz. Pretējā gadījumā SIA “LDz Cargo” apzināti īstenotā dzelzceļu kravu pārvadājumu politika turpina negatīvi ietekmē kravu plūsmu uz Ventspils brīvostu. Turklāt pārējo tirgus dalībnieku, tostarp AS “Baltijas ekspresis”, zaudējumi turpina pieaugt. Tas ir nepieļaujami un liecina, ka Latvija atrodas nopietnu dzelzceļa nozares pārmaiņu priekšā.
Un tomēr neatbildēts ir jautājums, kā tas bija iespējams, ka izkropļotās konkurences dēļ vissmagāk ir cietusi dzelzceļa kravu pārvadājumu plūsma Ventspils ostas virzienā? Ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (līdz ASV OFAC sankciju piemērošanai) kopš neatminamiem laikiem ir vadījis biedrību “Latvijas Tranzīta biznesa asociācija”. Tieši šī biedrība gadiem ilgi Satiksmes ministrijas paspārnē ir noteikusi tranzīta politiku Latvijā, ir iespaidojusi šīs nozares darbības vidi. Ja tā, tad kāpēc A.Lemberga vadītā “Latvijas Tranzīta biznesa asociācija” pieļāva, ka SIA “LDz Cargo” ieņem dominējošu stāvokli tirgū, ka lielākie cietēji ir tieši kravu apgrozību Ventspils ostā nodrošinošie komersanti?!
Jēdzīga izskaidrojuma nav. Par tādu nevar atzīt apgalvojumu, ka ikviens privātais pārvadātājs, ja spēj, var izmantot tiesības iesaistīties starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumos. Diemžēl uz papīra rakstītās tiesības SIA “LDz Cargo” konkurentiem dzīvē materializēt līdz šim netika ļauts. Vai par to nezināja Aivara Lemberga vadītā “Latvijas Tranzīta biznesa asociācija”? Zināja. Tad kāpēc nepacīnīties par paša pārvaldītās pilsētas ostas konkurētspēju, lielāku kravu apgrozījumu? Kāpēc tik viegli atkāpties no Ventspils virziena dzelzceļa elektrifikācijas, kā tas bija pirms dažiem gadiem, kad šis temats bija karstā politikas tēma?
Iespējams, ka tam ir daudzi skaidrojumi. Dažus noteikti pamato tehniska un finansiāla, nevis subjektīvu interešu apsvērumi. Un tomēr nevar nepamanīt sakritību ar vispārzināmo faktu, ka zaudējis cīņu par ietekmi Ventspils ostas termināļos, Aivars Lembergs savus “aktīvus” (finanšu līdzekļus) pārvietoja uz Rīgas osts uzņēmumiem. Tādejādi personīgo peļņu Lembergs gūst Rīgas ostā, un viņam ir bijis izdevīgi, ka kravas ceļo nevis uz Ventspils, bet Rīgas ostu. Galu galā ASV OFAC sankcijas tika noteiktas tieši Lembergam un viņa vadītajai biedrībai “Latvijas Tranzīta biznesa asociācija”. Turklāt satiksmes ministrs Tālis Linkaits 2019. gada maijā izteica neuzticību tā laika VAS “Latvijas dzelzceļš” vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas tieši konkurences kropļošanas dēļ. Kā zināms, šie vīri baudīja Lemberga nedalītu uzticību. Tās rezultātā diemžēl ir cietusi Ventspils osta, tajā strādājošie komersanti, darbinieki un termināļi.
16.02.2021. / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes loceklis / Foto: Baltijas ekspresis publicitātes foto
