Mūsu valdība, stenot un pūšot, apgūst sev pilnīgi jaunu un pat vēl nesen nepieņemamu lomu. Agrāk demonstratīvi skopa par visvajadzīgākajās lietās (medicīna!!!), tā tagad mācās kļūt par naudas izdaļātāju.
Ministru prezidents pirmdien medijiem un sabiedrībai noziņoja: aizņemoties ārzemju tirgos, par 500 miljoniem eiro tiek palielināta valsts budžeta sadaļa, no kuras apmaksā “neparedzētus gadījumus”*. Šo naudu plāno piešķirt ģimeņu ar bērniem un nabadzības apdraudētu iedzīvotāju grupu pabalstīšanai (attiecīgi 200 un 100 miljoni), vēl 200 miljoni tiks “infrastruktūras attīstībai”.
Tā tiek dēvēti “augstas gatavības” projekti, ko valsts varētu uzsākt īstenot jau jūnijā, lai bremzētu ekonomikas kritumu un vairotu nodarbinātību. Ceļiem atvēlēšot ap 60 miljoniem eiro (aleluja!), kultūras objektiem – 18 miljonus. Iecerēts Rīgā pabeigt Austrumu maģistrāli, celt dažas Valsts policijas būves, bet reģionos ugunsdzēsības depo.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“Par cilvēcīgu Latviju” – agrākā “KPV LV”) te piebilda: viņa ļoti cerot, ka likumprojekts par vienreizējo pabalstu daļai pensionāru tikšot izstrādāts jau nākamnedēļ. Tie varētu būt jau agrāk piesauktie 200 eiro. Valdībā būšot vienošanās, tieši cik lielas pensijas saņēmējiem pabalsts nepienāksies (atšķirībā no bērnu pabalsta, ko izmaksās par viņiem visiem).
Nedēļas sākumā valdībai vēl nebija skaidrs, kā tiks atbalstīti, piemēram, sevi aprūpēt nespējīgi invalīdi vai “mūžīgie bērni” – viņu un pensionāru vajadzības kopā pārsniedz atvēlētos 100 miljonus. Turklāt bez jau minētā ir vajadzīgi 134 miljoni eiro atbalstam nodokļu maksātājiem – dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām – un papildus 240 miljonu eiro kovidkrīzes skartiem uzņēmumiem.
Taču vienlaikus valdības partijas skaudri apzinās, ka, tagad budžeta maisam galu vaļā paraujot, būs grūti to dabūt ciet. Katrs, kuram tiek palīdzēts, tūlīt pat rada vismaz divus vai trīs pamatoti neapmierinātos. Taču tiem vajadzēs strikti atteikt, izsaucot sabiedrībā sašutumu un rēķinoties ar vēlētāju atsalumu 5.jūnijā.
Re, arodbiedrības prasa atjaunot agrāko bezdarba pabalsta izmaksas termiņu (par mēnesi ilgāk). Vai tā nav taisnīga prasība? Ir. Vai mediķiem nevajag jūtami gandarīt viņu veselības risku “frontes pirmajā līnijā”? Vajag. Skolotājiem – izdegšanu darbā (no tam veltītā laika, kā apgalvo aroda pārstāvji, trešdaļa netiekot apmaksāta)? Arī vajag. Policistiem – kompensēt viņu cilvēciskās neērtības sajūtu, sodot komendantstundu piemirsušos cilvēkus? Tāpat vajag.
Tāpēc valdībai nāksies izšķirties: vai nu sakost zobus, pateikt visiem citiem prasītājiem skaidru “nē” un klausīties pārmetumus tautas iznīdēšanā – vai steigšus meklēt jaunus aizdevumus Eiropas finanšu tirgos. Labi vismaz, ka Latvijai ir cienījams kredītreitings, un tāpēc pieejama “lēta nauda” ar zemiem procentiem vai vispār bez tiem.
———-
* Nepilnos divos mēnešos valdība no šī avota – apmēram 800 miljoniem eiro – Covid-19 pārvarēšanas pasākumiem jau izlietoja 533,7 miljonus. Lielākie, 211,7 miljoni eiro, bija Veselības ministrijas tēriņi.
4.03.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
