Vienā elpas vilcienā ir pagājis laiks no koncertzāles “Latvija” atklāšanas brīža. Toreiz prese rakstīja: “2019. gada 25. jūlijā Ventspilī atklāja jauno kultūras, mākslas un izglītības telpu “Latvija”. Uz atklāšanu sanākušajiem karstajā dienā nācās vismaz 30 minūtes stāvēt garumgarā rindā. Viesus pie jaunās ēkas durvīm sagaidīja pretrunīgi vērtētais Ventspils līderis (“saimnieks”) ar kundzi, kas nāca, sasveicinājās, daži pasniedza dāvanas, kopā fotografējās, tad “saimnieks” foajē teica uzrunu. Pēc tam sekoja koncerts, kura mākslinieciskais vadītājs bija Māris Sirmais un ko klāt neesošie varēja vērot LTV translācijā.”
Jaunā ēka tika celta divus gadus, to projektēja vācu arhitektu birojs, ēkas kopējās izmaksas sasniedza 31 miljonu eiro. Lielajā zālē ir izvietoti divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti – manuālās akustiskās koncertērģeles, kas tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā, un šobrīd pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres, ko radījis latviešu izcelsmes klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš. Lielās zāles ietilpība ir līdz 600 skatītāju vietām, mazā zālē attiecīgi līdz 200 vietām.
Viss it kā būtu bijis labi. Ja vien darba attiecību pārtraukšana ar koncertzāles līdzšinējo māksliniecisko vadītāju Miku Magoni nebūtu pavērusi Ventspils politbiznesa aizkulises.
Izrādās, ambiciozajai koncertzālei esot problēmas, neesot iespējams nodrošināt “saimnieka” iecerētos skatītāju pūļus un plānotos ieņēmumus.
Pušu viedokļi – kas notika?
Latvijas Radio 7. oktobra raidījumā “Kultūras Rondo” Magoņa kungs pauda, ka ieteikumi, kā vairot koncertzāles ieņēmumus, tikuši izteikti. Tomēr vairumā gadījumu tie bijuši ne tikai nesaistīti ar viņa vīziju, bet ignorējuši faktu, ka tā ir koncertzāle ar īpašu, pārdomātu akustiku, specifiskiem instrumentiem, kas gluži objektīvi paģēr attiecīgu repertuāru: “Tas nav nekāds noslēpums, un tas nav stāsts par Ventspili vien, [ka] ērģeļmūzika nekad nav bijusi un nebūs pelnošs “žanrs”, un ērģeļmūzikā nav un nebūs biznesa. Līdzīgi ir arī ar kamermūziku un simfonisko mūziku.”
Turpinot Magonis skaidro, ka pirms koncertzāles “Latvija” kopš 2009. gada galvenā kultūrvieta pilsētā bija “Jūras vārti”, tur brauca ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas lielāki vai mazāki, bet akadēmiskie kolektīvi. Ilgākā laika periodā bija iespējams izdarīt secinājumus par vietējās publikas, kam šāds repertuārs ir saistošs, kapacitāti un skaitliskumu. Šobrīd uz tiem skaitļiem atskatoties, tie jau ir labi un optimistiski – līdz 200 cilvēkiem, kuri iegādājas biļetes. Pēc kovida laika un vēl padziļinātākas krīzes apstākļos tas skaits ir samazinājies vēl vairāk. Pēdējā pieredze liecinot, ka vietējais klausītājs pat LNSO (Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra) koncertus piepilda labi ja divu rindu garumā (ne vairāk kā 52 vietas no 600).
Atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida. Situācijas skaidrošanā iesaistās pašvaldībai pietuvinātais laikraksts “Ventas Balss” (11.10.2022. Ilzes Meieres raksts “Kūlenis un īssavienojums”).
Ventspils domes izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane laikrakstam skaidro, ka viss esot sācies ar pirmā pusgada rezultātu izvērtēšanu, kurā secināts, ka plānotie ieņēmumi nav izpildīti, ka esot pasākumi, kuros zāles ir aizpildītas tikai par 10 līdz 15 procentiem. Laikraksts atklāj, ka situācija ir daudz kritiskāka. Izrādās – notikumi ar Magoni esot izraisījuši lavīnas efektu. Darbu Ventspils pašvaldības kapitālsabiedrībā “Kurzemes filharmonija” pamet arī māksliniece un izstāžu kuratore Anna Orniņa un koncertzāles kultūras projektu producents Roberts Grinbergs. Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš laikrakstam skaidro, ka viņam esot pirmā dzirdēšana, ka visi vadošie aiziet. Par Magoni viss esot skaidrs, rezultāti esot pasliktinājušies, tāpēc arī šāds lēmums, jo nedrīkstot tak’ sagaidīt brīdi, kad nebūs vairs neviena skatītāja. Par pārējiem Vītoliņam esot izbrīns, jo tāpēc jau neesot jāiet citiem no darba projām.
Laikraksts raksta nobeigumā stāsta, ka Magones kungam esot plašs atbalsts kultūras jomas profesionāļu vidū, norādot uz viņa veidotās programmas izcilību. Koncertzālē esot bijis Eiropas un pat pasaules līmeņa saturs. Pašvaldība satura nodrošināšanai 2022. gadā esot atvēlējusi apmēram 1,2 miljonus eiro. Diemžēl profesionāļu novērtēto izcilo saturu ventspilnieki (pagaidām) vēl nesaprotot. “Lai ko teiktu kultūras jomas gardēži, piedodiet, mēs jūsu gaumi šobrīd atļauties nevaram,” tā laikraksts.
Kam taisnība?
Magones kungs un laikraksts vienkārši apstiprināja speciālistiem jau sen zināmo: Ventspilī tika uzbūvēta ļoti specializēta, unikāla, iedzīvotāju skaitam, vēlmēm un maksātspējai neatbilstoši liela koncertzāle, kuras izbūvei nebija un nav nekāda sociāli ekonomiska pamata. Tā ir ilgstoši pastāvošās Ventspils diktatūras blakne.
Spriedelējumiem, ka Ventspils pašvaldība it kā tiek pārvaldīta kolektīvi un demokrātiski, ka lēmumus pieņem pašvaldības dome, Jānis Vītoliņš, Ineta Tamane vai vēl kāds, nav nekāda pamata. Ventspils domē vēl joprojām vienīgais lēmējs ir saulei līdzīgais Lembergs (“saimnieks”).
Būsim godīgi, neviens cits kā “saimnieks”, savas lielummānijas apmierināšanas vadīts, lēma arī par tieši tik liela un tik specifiska kultūras objekta izveidi, kurš nu kā smags akmens gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem.
Zivs pūstot no galvas, tāpēc visi vingrojumi ar grēkāža atrašanu un cienījamā augsta līmeņa speciālista Mika Magoņa pazemošanu un atlaišanu ir kārtējie “saimnieka” manipulatīvie vingrojumi. Redziet – es esmu superīgs, talantīgs, tie citi, tie gan nekam neder. Beidzot par sekām ir jāsāk atbildēt īstajiem lēmumu pieņēmējiem.
Manuprāt, augsta līmeņa kultūras objekta, ar īpaši dārgām ērģelēm un klavierēm, īpašu akustiku, pārvēršana par lētu pasākumu, balagānu, diskotēku vai naktskluba apkalpošanas vietu, ir nepieļaujama. Risinājumu meklēšana jāsāk ar kļūdu atzīšanu, atklātas augsta līmeņa speciālistu, sabiedrības un visu domes deputātu iesaistošas diskusijas uzsākšanu.
P.S. Vienvaldība ne pie kā laba nenoved. Mūsdienu Krievijas un Ventspils režīmiem ir daudz kopīga. Diemžēl Krievijas sabiedrībai gala rēķins jau ir piestādīts – tā nu ir ievilkta nežēlīgā un asiņainā karā.
21.10.2022. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes eksdeputāts / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
