Jau par iknedēļas tradīciju ir kļuvusi smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils pilsētas mēra Lemberga zākāšanās par valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, atsevišķiem ministriem un Ventspils Brīvostas pārvaldes šībrīža vadību.
Tāpēc tiem, kas informāciju iegūst tikai no Lemberga mutes, vai tiem, kuru “vienīgā patiesība” ir Ventspils pilsētas domes un pašvaldības iestāžu apmaksāto plašsaziņas līdzekļu sniegtā “garīgā barība”, varētu pat rasties sajūtu, ka šajos medijos omulīgi izpaužas īsta pasaules naba, visu zinošs un saprotošs vīrs, proti, Lembergs! Tomēr veselīgi domājoši ļaudis saprot, ka šī vīra izrunāšanās ir spļaušana katlā, no kura pašam un diemžēl arī ventspilniekiem ir un būs jāēd.
Tāpēc lūkošu salikt svara kausos Magņicka pasaules korumpantu saraksta galvgalī ievietotā Lemberga un Ministru prezidenta Kariņa pēdējā laika lielākos sasniegumus. Ja Ministru prezidents Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmē mūsu valsts vajadzībām laika periodam līdz 2027. gadam parādīja augstas atbildīga un respektēta Eiropas līmeņa vadītāja spējas, izcīnīja 10 miljardus eiro (tas ir, gandrīz vienu Latvijas valsts gada budžetu ekonomikas atveseļošanai, kas ir teju 40% ES investīciju pieaugums Latvijai, salīdzinot ar iepriekšējo 7 gadu periodu), tad uz šī sasnieguma fona neko vairāk kā čiku ASV sankciju veidā sev pašam un Ventspils brīvostai provinciālais vietvaldis diemžēl pēdējā laikā nav panācis.
Ja ikviens tā nopietni piedomātu par iepriekšējās rindkopās minēto sasniegumu būtību un principiālo atšķirību, tad droši vien rastos skaidrs priekšstats, ka situācijā, ja Kariņa vietā Briselē Latviju pārstāvētu Lembergs, viņam nebūtu bijis ne mazāko izredžu izcīnīt līdzīgu apjomu naudas. Drīzāk naudas daudzums ievērojami saruktu, salīdzinot ar līdz šim pieejamo daudzumu. Tas tāpēc, ka Eiropas nodokļu maksātāju naudu neuzticētu personai, kas tiek tiesāta par smagiem finanšu noziegumiem, kas pastrādāti paša pārvaldītās ostas un pilsētas uzņēmumos, kuram piesprausta valsts mantas piesavinātāja birka, kas ASV valsts iestāžu vērtējumā gadiem ilgi iedragājusi Latvijas ekonomiku!
Man kā bijušajam Eiropas Parlamenta deputātam ir neiespējami iedomāties, ka Eiropas Parlaments, kurš saka galavārdu par Eiropas Savienības budžetu, pieļautu, ka nauda ar 40% palielinājumu tiek piešķirta valstij, kuras priekšgalā stāv persona ar nepārprotamu noziedznieka reputāciju! Taču ir labi, ka mūsu sabiedrībai par to nenākas pārliecināties, un varam sākt domāt, cik atbildīgi un tālredzīgi Latvijā šo iespēju – vairāk nekā 10 miljardus eiro izmantosim, kā sekmēsim uzņēmējdarbības un konkurētspējas attīstību, kā tiks ieviestas modernas tehnoloģijas, nodrošināta zinātnes izaugsme, uzlabota izglītība un veselības un sociālā aprūpe, kāpināts darba ražīgums un palielināta visas sabiedrības labklājība ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus ir jādomā, lai Eiropas nauda, tajā skaitā faktiski dāvātā grantu nauda, tās radītās iespējas netiktu izniekotas, finanšu līdzekļi netiktu izšķērdēti, lai tie tiktu investēti ekonomikā atbildīgi un pārdomāti.
Un tas esošajai un nākamajām valdībām būs ļoti liels izaicinājums, jo minētos 10 miljardus eiro centīsies iegūt ne tikai atbildīgi ļaudis, bet arī izsaimniekotāji, tajā skaitā negodprātīgi pašvaldību varas turētāji. Atceros, ka pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā pirms 3 gadiem Lembergs centās apgalvot, ka Eiropas fondu nauda rodoties Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un citās ministrijās, ka to mākot iegūt tikai viņš un Jānis Vītoliņš. Par šādu pašapziņu, protams, šos ļaudis var apsveikt. Tomēr kā var pārliecināties ikviens, tad arī ar daudz mazākiem Eiropas līdzekļu apjomiem spējušas attīstīties, kultūras un sporta celtnes sabūvējušas arī citas Latvijas pilsētas un apdzīvotas vietas, ne tikai Ventspils. Tātad tā nav diža pratība, ja kaut ko panāk ar lielu naudu. Gluži pretēji, par labākiem vadītājiem jāatzīst to pilsētu vadītāji, kas spējušas sasniegt ievērojamu progresu ar mazākiem, tātad prasmīgi izmantotiem līdzekļiem. Protams, iespējams, tāpēc viņus nesauc tiesas priekšā…
Tieši šādā kontekstā ir vērts pavērtēt bijušā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Lemberga pēdējo nedēļu kārtējos publiskos izteikumus par Ventspils brīvostas veikumu. Pārvaldnieks Purmalis, valdes priekšsēdētāja Strautmane, vietnieks Kristovskis ir tikuši strostēti par to, ka brīvosta atteikusies no vienas ražošanas ēkas būvēšanas, ka starp pilsētas domi un brīvostu esot bijušas domstarpības par optisko kabeļu pievilkšanu bērnudārzam, ūdens un kanalizācijas pieslēgumu Bērzu ielā, ka brīvosta prasījusi domei apmaksāt kādu iepriekš ieguldītu siltumtrasi. Vienlaikus Lembergs savā runā gan ir bijis spiests atzīt, ka brīvosta šīs problēmas ir atrisinājusi. Tomēr tik un tā provinciālais viltus ziņu izplatīšanas virtuozs ir devis vērtējumu, ka visa šī aina ir slikta, ka “rīdzinieki” lepojas ar to, ka ir nodarījuši sliktu Ventspils ostai un cilvēkiem.
Ja nu tā, tad palūkošu, kāda ir patiesība. Kā zināms, Ventspils pilsētas attīstību gadiem ilgi ir sekmējuši tieši Eiropas Savienības līdzekļi. Tomēr arī Ventspils brīvosta ir ieguldījusi milzīgas naudas summas. Taču šajā gadījumā daudz pilsētas vajadzību ticis segts bez nepieciešamās savstarpējo norēķinu disciplīnas un pamatlīdzekļu uzskaites. Tāpēc ir tikai loģiski, ka ieviešot kārtību norēķinu sistēmā starp brīvostu un pašvaldību, brīvostas jaunais pārvaldnieks Purmalis iedibina pārskatāmu kārtību un visu vērtību uzskaiti, ir gatavs maksāt tikai par tiem izdevumiem, kam ir juridisks pamats. Tāpēc Lembergs ir neizpratnē, kāpēc uz šādu patvaļu netiek vienkārši pievērtas acis, kā viņa laikos. Šādu un līdzīgu problēmu mantojums ir par kārtu biezāks nekā Lembergs pieraksta “rīdziniekiem”. Turklāt mantojuma pamatā ir paša Lemberga nolaidīga bezrūpība, kā tas tagad ir pierādījies augsto tehnoloģiju parka un rūpniecības zonas finansēšanas problēmu kontekstā.
Šī gada pavasarī pēc kaunpilnās Lemberga atkāpšanās, pēc viņa atbalstītāju atstatīšanas, jaunā brīvostas valde, izvērtējot Ventspils Brīvostas pārvaldes finanšu saistību slogu, nonāca pie atzinuma, ka Brīvostas pārvaldes saistības, rūpniecības zonas būvniecība ir jau pirms pāris gadiem pārsniegusi pieļaujamos apjomus, ka pastāv nopietni finanšu saistību atmaksas spējas riski. Konkrēti tas nozīmēja, ka kopējie 2020. gada kredītsaistību dzēšanai nepieciešamie līdzekļi veido 15,49 miljonus eiro, no kuriem 9,63 miljoni eiro atmaksājami šī gada pirmajā pusē. Turklāt bija nepārprotami skaidrs, ka Brīvostas pārvaldes budžetā nav paredzēti šādi līdzekļi aizdevumu atmaksai no saimnieciskās darbības naudas plūsmas. Ja brīvostas pašreizējā valde nespētu pārfinansēt minētās jau esošās saistības par iepriekš noslēgtajiem līgumiem, tad iestātos Brīvostas pārvaldes maksātnespēja ar visām no tā izrietošajām sekām.
Diemžēl šī uzdevuma veikšana vairāku mēnešu garumā bija ārkārtīgi sarežģīta misija. Latvijas bankas atteicās pārfinansēt Ventspils Brīvostas pārvaldi tikai un vienīgi sankcionētās personas Lemberga dēļ. Tieši šī cilvēka slēptā ietekme un zemā reputācija bija banku skatījumā neatrisināms katastrofāls kavēklis brīvostas finanšu saistību atrisināšanai. Tomēr tā bija jāatrisina. Lemberga pasludinātie Ventspils “noliedzēji”, tas ir, brīvostas valdes priekšsēdētāja Strautmane un vietnieks Kristovskis risināja juridiskās problēmas, atrada veidu, kā panākt valdības izpratni, ka Ventspils brīvostai ir jāsniedz finansiāls atbalsts. Tikmēr pārvaldnieks Purmalis veica visus iespējamos risinājumus brīvostas lieko izdevumu samazināšanai, tajā skaitā atteicās segt izdevumus par Lemberga personīgajām vajadzībām iepriekš izmatotajām superluksus automašīnām.
Mēs saprotam, ka šāda rīcība var līdzšinējās “kārtības” baudītāju neapmierināt. Tāpēc uztverot to kā Lemberga cilvēcīgu vājumu, brīvostas valde, pārvaldnieks Purmalis (Lemberga vērtējumā “rīdzinieki”, kas grib visu Ventspils pilsētā apturēt un atņemt), Finanšu un budžeta plānošanas nodaļas vadītāja Mārīte Grīnpauka ir Lemberga un kompānijas radītās problēmas spējuši atrisināt. Jā, pašreiz nav naudas GANZ tipa krānam un Lemberga vārdiem “action elementam” dzenskrūvei pilsētas promenādē, vairs netiek bezjēdzīgi maksāts Lemberga vadītajai Ventspils Attīstības aģentūrai un “Ventas Balsij”, netiek uzturēti Lemberga (patiesībā brīvostas) ekskluzīvie auto, nav naudas basketbolam un futbolam. Tas ir tiesa. Tur Lembergam var piekrist. Taču šādas politikas rezultātā ir ietaupīti vairāki miljoni eiro. Ir saglabāta Ventspils brīvostas maksātspēja. Ir izdevies nodrošināt tālāku rūpniecības zonas un augsto tehnoloģiju parka attīstību, ir atbalstīti tur esošie, Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi. Ir panākts, ka valdība un Saeima ārkārtas režīmā pieņēma grozījumus Ventspils brīvostas likumā. Un tas ir daudz šādā smagā krīzes situācijā. Tas ir daudz uz Lemberga nodarīto kaitējuma valstij un Ventspilij fona.
3.08.2020. / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks / Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
