Vēlākais augustā būšot skaidrība par valdības likteni, sola premjers Krišjānis Kariņš. Tā vai nu turpināšot darboties esošās koalīcijas sastāvā, vai arī pie šprices līdz ar Jauno Vienotību (JV) tiks arī Zaļo uz zemnieku savienība (ZZS) un Progresīvie (PRO). Pagaidām izskatās, ka nekādas dižās seškāju taburetes nebūs, un nāksies vien iztikt ar to pašu trīskāju ķeblīti, tikai citā izpildījumā.
Kariņa iecerētās izmaiņas, neraugoties uz paša vēl ne pārāk senā pagātnē postulēto, ka ar ZZS, kamēr tur būs kaut mazākā Aivara Lemberga ietekmes ēna, nekādas sadarbības nebūs, tiek pasniegtas sabiedrībai tīkamā mērcē. Vēl vakar (6.jūlijā), tūlīt pēc tikšanās un apmainīšanās savstarpējiem cildinājumiem ar aizejošo Valsts prezidentu Egilu Levitu, Kariņš aizsteidzās uz valdības ēku, lai ar ZZS un PRO pārspriestu ar veselības aprūpi saistītus jautājumus. Kā jau varēja sagaidīt, sekoja paziņojums, ka minētajām trim partijām ir vienots redzējums kā par veselības aprūpes problēmām, tā sasniedzamajiem mērķiem. Pirms tam tikpat vienots redzējums bija par nepieciešamību reformēt izglītības jomu, par nepieciešamību valsts uzņēmumu akcijas kotēt biržā u.c. Tiek raidīts nepārprotams signāls – ja laulība tiks slēgta šo trīs politisko spēku starpā, reformas skries uz priekšu milzu soļiem, valstī valdīs stabilitāte un uzplaukums.
Par pēdējo Kariņa valdībai būtu īpaši jāpiedomā, jo, saskaņā ar Pasaules konkurētspējas centra IMD publiskoto starptautiskās konkurētspējas reitingu, esam iegāzušies dziļā bedrē – ja pērn publiskotajā reitingā mūsu valsts atradās 35.vietā, tad šogad 64 valstu vidū esam 51.vietā (2019.gadā bijām 40.vietā; 2020.gadā – 41.; 2021.gadā – 38 vietā. Vairāk informācijas: https://worldcompetitiveness.imd.org/countryprofile/overview/LV ).
Varam cik gribam aizbildināties ar inflāciju, taču lielākais fui te pienākas mūsu nenormāli smagnējai birokrātijas sistēmai un valdības klusējošajai piekrišanai uzņēmējdarbības vides čakarēšanai. Nu nevar ekonomika zelt un produktivitāte augt, ja uzņēmējiem nepārtraukti jānodarbojas ar mākslīgi radītu birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu. Pat pasaules labākais barjerskrējējs nepievarēs 100 metru distanci, par 400 metriem nemaz nerunājot, ja barjeras būs piebīdītas cita citai ar pāris centimetru atstarpi!
Ir skaidrs, ka pēc NATO samita Viļņā šobrīd šķietami pieklusušais koalīcijas paplašināšanas vai nomaiņas sarunu pīļu dīķis atkal saviļņosies. Pirmkārt, to diktēs nepieciešamība uzsākt darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, otrkārt, esošās koalīcijas partneru – Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) uz koferiem sēdēšanas laiks ir nepiedienīgi ieildzis. Lai arī politiķiem ir bieza āda, tomēr arī tajā var atrast kādu plaisu un nav izslēgts, ka Kariņš vai nu ar pīrāga, vai pātagas palīdzību centīsies atrast kādu vājo posmu, kas līdzšinējā siltā krēsla vai kādu citu labumu saglabāšanai būs ar mieru pievienoties JV, ZZS un PRO veidotajai koalīcijai. Jo 52 balsu atbalsts Saeimā, kāds būtu šādai koalīcijai, ir labs, tomēr ar vēl dažām balsīm klāt Kariņš noteikti justos stabilāk. Šāda pieredze Kariņam jau ir. Viņa iepriekšējās valdības laikā pieci Saeimas KPV.LV frakciju pametušie deputāti parakstīja vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai. Tādēļ nav izslēgts, ka premjers cer uz vēstures atkārtošanos un kopā ar saviem jaunajiem politiskajiem draugiem var mēģināt no nepakļāvīgajām frakcijām kādus deputātus arī atšķelt.
Šajā ziņā interesants var būt ZZS iniciētais neuzticības balsojums zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS). Turklāt arī viņa demisijas pieprasījuma iegansts – nespēja ierobežot nekontrolēto pārtikas cenu pieaugumu – būs vēlētājiem tīkams. Krišjānis Kariņš publiski ieturējis stāju un izpaudies, ka Šmita demisiju neatbalsta un vispār šo ZZS rosinājumu uzņemot ar smaidu, taču tanī pašā laikā viņš neaizmirsa norādīt, ka ministrs varētu tikt atlaists, ja nepieņems pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Ironiskā kārtā šo pielaidi Didzis Šmits saņēma jau nākamajā dienā. Pagaidām nav zināms, kad Saeima lems par Šmita demisijas pieprasījumu, taču, ja kāds no valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju deputātiem nobalsos “par” (iemesls taču cēls un tautai tīkams!), monolītajā Kariņa valdības iekšējās opozīcijas mūrī būs radusies plaisa, kuru vairs nevarēs aizlāpīt.
ZZS neslēpj, ka tās mērķis, ejot uz sarunām ar Kariņu, ir tikt valdošajā koalīcijā. Kā norādījis zaļzemnieku līderis Armands Krauze, nepārvaramu domstarpību ZZS un JV starpā nav. Par abu partiju iepriekš mētātajiem savstarpējiem apvainojumiem visi jau ir aizmirsuši. Tā pati ZZS, kura Kariņa valdības veidošanas laikā vērsās KNAB ar lūgumu pārbaudīt Kariņa iespējamo tirgošanos ar ietekmi, apmaiņā pret atbalstu piedāvājot Progresīvajiem ministra amatu, tagad pati ir gatava ar visām četrām atbalstīt Kariņa valdību apmaiņā pret vairākiem ministru amatiem. Savukārt Kariņš šķiet piemirsis, ka kādreiz kategoriski noraidījis sadarbību ar ZZS Aivara Lemberga dēļ. Viņam vairs nešķiet svarīgs arī ZZS paustais, ka šī partiju apvienība no Lemberga nav norobežojusies un nenorobežosies. Kā lai te neatceras Lemberga gada sākumā teikto: “Kariņš ir muldētājs, nevis darītājs”!
Kamēr ZZS jau gara acīm skata ministru portfeļus Kariņa trešajā valdībā, Progresīvie ir piesardzīgāki un vismaz publisku sajūsmu nedemonstrē. Jādomā, šī partija labi saprot, ka ar savām 10 deputātu vietām Saeimā (iepretim JV 26 deputātiem un ZZS 16 deputātiem) viņiem neizbēgami nāksies apmierināties ar “mazākā brāļa” lomu. Taču arī šī partija jau ir saņēmusi sava veida reveransu – Labklājības ministrija pirms pāris dienām, lai arī ar atrunu, iesniegusi un virza apstiprināšanai Stambulas konvenciju, kam piekrīt arī JV un ZZS politiķi.
Pēc visa spriežot augustā Latvija, visticamāk, iedzīvosies jaunā trīskāju ķeblītī, tikai NA un AS vietā būs ZZS un PRO. Pagaidām izskatās, ka no Kariņa sapņa par paplašināto koalīciju, kurā viņa viedajā virsvadībā strādātu JV, AS, NA, ZZS un PRO nekas nesanāks. Jo, lai arī Kariņš par paša iepriekš deklarētajiem principiem ir aizmirsis, AS un NA atmiņa izrādījusies garāka kā attiecībā uz sadarbību ar Lemberga ietekmē esošo ZZS, tā arī uz ideoloģiskajām pretrunām ar Progresīvajiem.
10.07.2023. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Valsts kanceleja
