Zemessmēlējs “Dzelme” savu “karjeru” Ventspilī sāka tālajā 1994. gadā, taču jau tolaik tas bija piecpadsmit gadus vecs. Par to, ka pienācis laiks mainīt “Dzelmi” pret jaunāku zemessūcēju, ticis runāts gadiem ilgi, taču darīts lietas labā nav nekas. Tagad, kad vadzis ir lūzis, un Latvijas Jūras administrācija atsakās pagarināt atļauju tā ekspluatācijai, pašvaldībai “Dzelmes” jautājums (Ventspils Brīvostas pārvaldes kritikas kontekstā) pēkšņi kļuvis ļoti mīļš.
Zemessmēlēju “Dzelme”, kurš toreiz saucās “Soloveckij”, uzbūvēja 1979. gadā Krievijā, Astrahaņā. Pēc tam, kad kuģi 1992. gadā nopirka Ventspils Brīvostas pārvalde, tas tika nogādāts uz Holandes kuģu būvētavu “IHC” – pārbūvei. Kuģis kļuva garāks, tā kravas rūmes ietilpība divkāršojās, bet tā papildu mašīntelpā darbojās jaudīgi sūkņi grunts sūknēšanas nodošināšanai.
Tā kā straumes un vēji jūras kanālu regulāri pienes ar smiltīm, tad zemessūcēja uzdevums – attīrīt gultni līdz tādam dziļumam, lai Ventspils ostā varētu ienākt kuģi ar maksimālo Baltijas jūras iegrimi, ir ļoti būtisks. Neaizmirsīsim, ka ostas dziļums ir viena no Ventspils ostas konkurētspējas priekšrocībām. Būtu loģiski sagaidīt, ka tik vajadzīga “instrumenta” kalpošanas laikam tuvojoties beigām, tas tiktu nomainīts pret jaunu, taču nekā! Iepriekšējās Brīvostas pārvaldes vadības laikā tas izdarīts netika. Acīmredzot bija svarīgāki uzdevumi par Ventspils brīvostas flotes atjaunošanu.
Toties tagad, kad Imants Sarmulis no Ventspils brīvostas pārvaldnieka krēsla (ne pēc paša gribas, bet Aivaram Lembergam noteikto ASV sankciju dēļ) pārsēdies jaunizveidotā pašvaldības uzņēmuma “Ventspils osta” vadītāja krēslā, viņš var bargi pakratīt ar pirkstu un kopā ar pašvaldību apvaicāties: kā notiks ostas padziļināšana pēc 2021. gada 23. augusta, kad brīvosta ir plānojusi pārtraukt gruntssūcēja “Dzelme” darbību?
Te nu izrādās, ka brīvostai nav citas iespējas, kā pārtraukt gruntssūcēja “Dzelme” darbību, jo tas ir tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka Latvijas Jūras administrācija atsakās pagarināt atļauju tā ekspluatācijai. VBP norāda, ka ekspertu vērtējumā arī kuģa remonts, kas varētu izmaksāt vismaz 6 miljonus eiro, nedotu vēlamo efektu ilgstoši, un ir grūti saprast, kāpēc ilgus gadus ostas flotes ārkārtīgi nožēlojamais stāvoklis ticis ignorēts, pieļaujot situāciju, ka osta var palikt bez tās dziļuma nodrošinājuma.
Vai tiešām iepriekšējos gados neviens nav pamanījis, ka “Dzelme” ir katastrofālā tehniskā stāvoklī? Izrādās, ka pamanījuši ir. Bijušais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis par to ne reizi vien pat izteicies publiski.
Piemēram, Ventspils brīvostas mājas lapā atrodama kāda 2015. gada nogalē sniegta toreizējā pārvaldnieka Imanta Sarmuļa intervija, kurā, analizējot 2015. gadā paveikto, viņš cita starpā pauž: “Vispirms ir jānomaina zemessūcējs “Dzelme”. Šis kuģis ir jau savu laiku nokalpojis, tā ekspluatācija un remontēšana ir ļoti dārga, turklāt arī jauda varētu būt labāka. Mums ir vajadzīgs jauns kuģis, kas gādātu par ostas dziļuma uzturēšanu, bet tāds maksā vairāk nekā 20 miljonus eiro. Diemžēl valdība ir lēmusi visus ES fondu līdzekļus, uz kuriem arī mēs varējām pretendēt jauna kuģa iegādei, novirzīt tikai dzelzceļa maršruta “Rail Baltica II” projektam, tādēļ mums pagaidām nav iespējams piesaistīt līdzekļus šim mērķim. Meklējam citus variantus.”
Gruntssmēlējs “Dzelme” pieminēts arī Imanta Sarmuļa 2018. gada 26. septembra intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (“Imants Sarmulis: Mūsu filozofija ir radīt apstākļus biznesam.”): “Drīz tam būs piecdesmit gadu, un mēs mēģināsim tikt pie jauna zemes smēlēja. Ātrāk to varētu izdarīt, ja drīkstētu izmantot Eiropas Savienības fondu atbalstu, bet Latvija izlēma citādi. Visa tā nauda, uz ko mēs varētu pretendēt kuģa pirkšanas gadījumā, tika novirzīta “Rail Baltica” projektam. Tāpēc mēs pētām iespējas sadarboties ar kuģu būvētājiem, kas spētu savās valstīs nokārtot kuģa piegādi mums kā eksporta kredītu, ko mēs laika gaitā atmaksāsim. Biznesa plāns balstās uz to, ka maksājumi par jauna kuģa pirkumu būs apmēram tādi paši, kādi mums ir vecās “Dzelmes” ekspluatācijas izdevumi.”
Gadu vēlāk žurnālā “Jūrnieks” (2019. Nr.1(110)) Sarmuļa kungs pauž: “Par lielu izaicinājumu Ventspils Brīvostas pārvaldei šogad kļūs jauna zemessūcēja iegāde. Pašreizējais zemessūcējs “Dzelme” ir jau diezgan nolietojies: jāmaina liela daļa korpusa, bet tāds remonts ir ļoti dārgs. Taču ostas pārvalde ir spiesta to darīt, jo, ja nav gultnes padziļināšanas kuģa, nav iespējams ostā uzturēt nepieciešamos dziļumus.” Žurnāls iznāca gada sākumā, no amata Sarmuli atbrīvoja 2019. gada 13. decembrī, bet jauns zemessūcējs, pretēji solītajam, teju gada laikā tā arī netika iegādāts.
Tā vietā jau iepriekš minētais pagājušajā nedēļā portālā ventspils.lv rakstā “Ko slēpj Ventspils brīvostas valde?” uzdotais jautājums – kā notiks ostas padziļināšana pēc 2021. gada 23. augusta, kad brīvosta ir plānojusi pārtraukt gruntssūcēja “Dzelme” darbību? – iepriekš minētā kontekstā izklausās, maigi sakot, nedaudz demagoģiski.
Tas, ka zemessmēlēja iziešana no ierindas var novest pie ļoti nepatīkamām sekām, ir fakts. Tāpat ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Kā var secināt no VBP paustā rakstā “Brīvostas valde informāciju neslēpj” (šo rakstu ventspils.lv sazin kādēļ nepublicē), tad ņemot vērā to, ka jauna kuģa iegāde šobrīd finansiāli nav iespējama, pašreizējais risinājums ir ārpakalpojumu izmantošana padziļināšanas darbu veikšanai. Šim nolūkam VBP 2021. gada budžeta precizētajā projektā ir arī paredzēti līdzekļi.
10.03.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv
