«Ērik, atkāpies!» ar šādu saukli protestā pie Ģenerālprokuratūras cilvēki prasīja Ērika Kalnmeiera atsacīšanos no amata. BNN sniedz dažus spilgtākos ieskatus, kāpēc pret pilnvaru termiņa beigām pietuvojošos Latvijas ģenerālprokuroru tika izteikta asa kritika un kāpēc viņš dēvēts par oligarhu pakalpiņu.
Kalnmeiers aizvadījis divus pilnvaru termiņus ģenerālprokurora amatā, pirmo reizi tajā tiekot apstiprināts 2010.gadā, bet otro reizi – 2015.gadā.
Jau ievēlēšanas sākumā viņš tika dēvēts par «ielikteni». Proti, nespējot vienoties par kopīgu amata kandidātu un nevirzot Jāni Maizīti uz trešo termiņu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ģenerālprokurora krēslam izvirzīja Kalnmeieru. Politiskajos gaiteņos klīda runas, ka tika izvēlēts vadītājs, kas būtu izdevīgs Lembergam un pret kuru smagos noziegumos apsūdzētais neesot izteicis iebildumus.
Nogremdētās Rīdzenes sarunas
Vienu no lielākajiem reputācijas traipiem Kalnmeieram radīja izbeigtā lieta par viesnīcā Rīdzene noklausītajām politiķu un uzņēmēju sarunām, kas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā «oligarhu lietā», kas tika ierosināta 2011.gadā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, taču lietu izbeidza, jo noklausītās sarunas nebija pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai. Prokuratūra, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas t.s. «oligarhu lietā».
Kalnmeieru vairāki politiķi un sabiedrība 2017.gadā vainoja par iespējamo noziegumu piesegšanu, paviršu materiālu izskatīšanu, tādējādi piesedzot sarunās iesaistītās personas, pēc kuru stabules viņš spēlējot. Arī izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija tika dēvēta par farsu. Toreiz pie Ģenerālprokuratūras tika sarīkots pikets.
Izskanēja arī jautājums, vai nolaidīgā attieksme pret sarunu izmeklēšanu nav pamats ģenerālprokurora atstādināšanai.
Kalnmeiera saikne ar Lemberga advokātu
Kalnmeiers sešus gadus praktizējies kā zvērināts advokāts, strādājis advokāta Guntara Antoma birojā. Kalnmeiers savulaik bijis vedējtēvs Antoma kāzās, tā vēsta Delna, kas ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā.
Delna norāda, ka minētais advokāts 2007.gadā bija Lemberga advokāts laikā, kad prokuratūra viņu apsūdzēja kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos.
Medību pasākumos ar visai raibu kompāniju
Par Kalnmeiera reputāciju liek šaubīties arī viņa dalība medību pasākumos ar visai raibu kompāniju. Žurnāls Ir 2015.gadā rakstīja, ka vairākus gadus Kalnmeiers piedalījies medībās ar uzņēmējdarbības un politikas smagsvariem, kuras organizē Skonto būves īpašnieki.
Ir vēstīja, ka medībās piedalījušies, piemēram, eksprezidents Guntis Ulmanis, viņa ilggadējais kancelejas vadītājs, tagad Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers ar biznesa partneri Gunti Rāvi, ekspremjers Aigars Kalvītis, bijušais finanšu un veselības ministrs Gundars Bērziņš, Latvijas Gāzes līdzīpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis un citi.
Jāatzīmē, ka BNN intervijā savu viedokli par prokuratūru pauda arī kādreizējais Lemberga kompanjons Valentīns Kokalis, kas vēlāk nostājās pret viņa sistēmu. Uz jautājumu, vai prokurori ir braukuši pie Lemberga uz mednieku mājiņu, kad tika ierosināts kriminālprocess pret Lembergu, Kokalis toreiz atbildēja: «Ir braukuši saskaņot viedokļus. Ne tie, kas paši izmeklē, bet brauca ģenerālprokurori un ģenerālprokurora vietnieki.»
Reputācijas traips palielinās
Tieslietu ministrija (TM) Kalnmeiera darbībā konstatēja pazīmes, kas liecināja, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, pērn pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
2019.gada vasarā Saeima savāca nepieciešamos 39 deputātu parakstus, lai tiktu sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam.
Bordāns balstījies uz Valsts kontroles konstatēto par to, ka ģenerālprokurora rīcībā esot bijis pārkāpums attiecībā uz budžeta līdzekļu izlietojumu.
Kalnmeiers, Bordāna ieskatā, nespēja nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēja to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi. Tikmēr pats ģenerālpokurors izvirzīto prasību dēvēja par politiski motivētu.
Pēc iesnieguma izskatīšanas Augstākās tiesas plēnums norādīja, ka neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.
Draudi par pelēko sarakstu un nespēja daudzu gadu garumā pateikt – ir vainīgs vai nav
Šogad t.s. «Lemberga prāvai» apritēja 11 gadu. Sprieduma joprojām nav, un daudzi vilcināšanā vaino Ģenerālprokuratūras vadību. Kamēr Latvijā, šķiet, baidās pateikt – ir vainīgs vai nav –, ārējie spēki jeb ASV pasaka to, ka ir vainīgs, proti, iesaistīts koruptīvos darījumos un korumpējis amatpersonas.
Kalnmeiers intervijā izdevumam Dienas Bizness sacīja: «ASV sankcijas nav likums, bet tās ir jāievēro. Tas ir ASV uzlikts apgrūtinājums, par kuru mums nav skaidrs, kā to var atcelt.»
Ģenerālpokuratūra var pateikt tik šo un joprojām nereaģē uz ASV izteikumiem par korupcijas apmēriem Latvijā, kamēr valstij draudēja iespēja nokļūt «pelēkajā sarakstā».
Šobrīd zināms, ka Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam noteiktajā termiņā pieteikušies astoņi kandidāti.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns un Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis.
07.05.2020./Autors: BNN/Foto: LRP
