Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem. Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, “Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,” konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Viņa apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017.gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. “Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Par spīti globālajām turbulencēm, rūpniecības ražošanas apjoms 2016.gadā Latvijā ir pieaudzis par 10%. “Latvijas uzņēmumi ir spējuši, aizveroties vienam tirgum, ātri iekarot vairākus jaunus. Pēdējos gados eksports ir pieaudzis uz Dienvidkoreju, Ķīnu, Indiju, Līča valstīm, tāpat arī uz Centrālāziju un ES dalībvalstīm,” minēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre arī uzsvēra, ka 2017.gads pavērs jaunas eksporta iespējas, jo noslēgti vairāki nozīmīgi starptautiskie nolīgumi. Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka pagājušā gada oktobrī parakstītais ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES ir līdz šim vienojusies: “Ceru uz tirdzniecības līguma ar Kanādu provizorisko piemērošanu jau šī gada pavasarī. Tas pavērs jaunas, pievilcīgas eksporta iespējas mūsu uzņēmējiem.”
Tāpat Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka noslēgumam tuvojas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija. Jaunais līgums paredz birokrātijas mazināšanu pārrobežu tirdzniecībā, dodot iespēju pārvietot preces pāri robežai ātrāk un lētāk. Tādejādi līgums palīdzēs arī Latvijas uzņēmējiem, kuri ir ieinteresēti jaunos eksporta tirgos, jo pavērs iespējas vienkāršāk piekļūt vairāk nekā 164 PTO dalībvalstu tirgiem.
Runājot par Latvijai nozīmīgo informācijas tehnoloģiju sfēru, Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka 2016.gadā tika paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. “Saskaņā ar PTO aplēsēm tarifu samazinājums attieksies aptuveni uz 1,3 miljardiem ASV dolāru vērtām informācijas tehnoloģiju precēm katru gadu. Šis ir nozīmīgs solis IT produktu tirgus atvēršanā, kas stimulēs ekonomisko izaugsmi,” norādīja parlamentārā sekretāre.