15. maijā atzīmējam Starptautisko ģimenes dienu. Ar ģimeni lielākoties saprotam mīļu cilvēku pulciņu, kas sagādā pozitīvas, mierpilnas un laimīgas izjūtas, taču tas nozīmē arī kopīgus pienākumus un atbildību. Ir būtiski panākt līdzsvaru, lai vienam no partneriem ģimene nebūtu atpūtas oāze pēc kārtējās dienas ceļā uz karjeras virsotnēm, kamēr otram – nebeidzamas darba stundas arī ārpus darba laika. Tas ir veiksmīgi izdarāms un neprasa milzu piepūli, bet tā ir apzināta rīcība, kad dzīvesbiedri ir gatavi būt kopā ne tikai brīvbrīžos, bet arī ēdiena gatavošanā, mājas uzkopšanā vai bērnu pieskatīšanā.
Pāris dienu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas tika atklāta Sabiedrības integrācijas fonda kampaņa “Spēj viņa = spēj viņš”. Viena no tās tēmām – vienlīdzīga un taisnīga pienākumu sadale mājās – pēdējo pāris mēnešu laikā ir izrādījusies īpaši aktuāla. Gan vīrieši, gan sievietes šobrīd pārsvarā atrodas mājās: dažās ģimenēs partneri strādā attālināti, citās strādā tikai viens, vēl kādā darbu zaudējuši abi. Taču profesionālā dīkstāve nenozīmē, ka atcelti ikdienas darbi mājās.
Tieši sievietes ir tās, kuras visbiežāk dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Sievietes astoņas reizes biežāk nekā vīrieši rūpējas par bērniem, kad tie ir apslimuši, pārvalda un organizē ģimenes plānus, kas prasa laiku no viņu darba dienas vai citiem ikdienas pienākumiem1. Interneta vidē strauji vairojas pieredzes stāsti, pārsvarā no sievietēm, kuras nu spiestas bezmaz vienlaikus strādāt algotu darbu no mājām, gatavot ēst, nodarbināt bērnus un uzkopt māju. Viņas savstarpēji dalās labākajos padomos, kā šo visu apvienot un papildus vēl rūpēties par savu emocionālo veselību, lai mazinātu stresa līmeni. Taču šajos stāstos bieži vien trūkst viņu partneru un tā, ko mājās dara viņi, lai gan, salīdzinot ar 25 gadus senu pagātni, šobrīd vīrieši daudz vairāk uzņemas mājas darbus. Tomēr ikvienā ģimenē kādam ir jāgatavo brokastis, pusdienas un vakariņas, jāiztīra vannasistaba, izlietne, jāpabaro kāmītis un jāpaseko, vai bērni-skolēni ir izpildījuši tālmācības uzdevumus, un nereti šis “kāds” ir ģimenes sievietes. Kopumā dzimumu līdztiesības jautājums pēdējos gados ir plaši pētīts un sievietēm ir liels atbalsts karjeras veidošanai, tomēr, runājot par mājas fronti, vēl joprojām dominē tradicionālās vērtības. Arī jaunieši, kuri vairāk asociējas ar progresīvu domāšanau, vairāk sliecas uz “klasisko” ģimenes lomu iedalījumu – tēvs strādā pilnu darba laiku (par samaksu), un mamma paliek mājās (bez samaksas)2.
Mēs, biedrība “Tēvi” kopā ar kampaņu “Atvērtība ir vērtība”, šo situāciju vēlamies mainīt, jo nevienmērīgais darbu sadalījums rada spriedzi attiecībās un apdraud sieviešu emocionālo un fizisko veselību. Turklāt mājas pienākumi nav nekas tāds, ko vīrieši neprastu vai nespētu paveikt. Protams, vīrietis izsenis ir bijis varenais mednieks, kurš apgādā ģimeni ar pārtiku, bet kāpēc gan viņam nekļūt arī par mīļo tēti, kurš pavada daudz vairāk laika mājās kopā ar bērniem?
Kā rāda mūsu pieredze, partneriem ir vieglāk vienoties par darbu sadalījumu, ja izveidota ceļa karte. Lai ikdienas pienākumu slogu starp abiem partneriem sadalītu vienmērīgi, īpaši ģimenēs ar bērniem, vispirms iesakām ģimenei kopā sastādīt darāmo darbu sarakstu. Praksē to vislabāk sākumā jāveido katram atsevišķi un tad kopā jāpārrunā. Kad par veicamajiem darbiem esat vienojušies, katrs atsevišķi pierakstiet, kuram ir svarīgi, lai šis darbs tiktu paveikts. Tad atzīmējiet, kurš konkrēto darbu paveiks. Kad tas izdarīts, pārrunājiet iespējas sadalīt mājās veicamos pienākumus tā, lai abi partneri (un citi ģimenes locekļi) tiktu iesaistīti aptuveni līdzīgās daļās. Nav cita, vieglāka ceļa, kā pārrunāt un vienoties par veicamajiem pienākumiem, kas parasti prasa zināmu savaldību un cieņu pret sarunu biedru.
Tas spilgti izgaismo emocionālā atbalsta nepieciešamību. Jaunā realitāte nosaka to, ka aizvien vairāk tēvu paliek mājās vai nu tādēļ, ka darbu var veikt attālināti, vai tādēļ, ka ir dīkstāvē vai atlaisti. Ģimenēs, kur vīrietis bijis galvenais pelnītājs un bieži atradies ārpus mājas, rodas jauni izaicinājumi, iespējams, arī biežākas nesaskaņas – krīzes situācija palielina risku zaudēt savaldību. Sabiedrībā biežāk runā par to, kā psiholoģiski ar jaunajiem apstākļiem tiek galā sievietes, taču gribētos atgādināt, ka arī vīriešiem ir normāli justies bezspēcīgiem un just saspīlējumu.
Lai atbalstītu tēvus, kuri šobrīd pavada daudz vairāk laika ar bērniem, biedrība “Tēvi” piedāvā dažādas attālinātas tēvu atbalsta grupas, kas palīdz normalizēt gan partnerattiecības, gan attiecības ar bērniem, un nodarbības par bērnu emocionālo audzināšanu. Tēva rūpes bērnam jau agrā vecuma posmā ir piemērs, cik svarīgi ir uzņemties atbildību un ģimenes dzīvē iesaistīties abiem vecākiem, tādējādi samazinoties vardarbības riskiem nākotnē. Tāpat aicinām izmantot arī citus emocionālā atbalsta pasākumus, gan piesakoties individuālām konsultācijām pie psihologiem un psihoterapeitiem, kas šobrīd tiek piedāvātas attālināti visā Latvijā, gan izmantojot PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammu pakalpojumus, kuras sniedz emocionālu atbalstu vecākiem no bērna dzimšanas līdz trīs gadu vecumam. Tāpat kā sievietei nav jābūt visu varošai ikdienas darbos, vīrietim nav jābūt visvarenam emocionālās grūtībās. Cieša sadarbība, savstarpēji palīdzot un atbalstot, ne tikai kliedē iesīkstējušus stereotipus par noteiktu lomu sadalījumu ģimenē, bet arī ļauj visiem ģimenes locekļiem justies laimīgākiem, audzinot laimīgus un emocionāli veselus bērnus. Medījiet lielo mamutu kopā – un kopā esiet arī mīļi vecāki!
Aicinām video stāstā iepazīties ar Bušu ģimeni – nerimstošs darbs pie attiecībām, ģimenes pienākumu sadalīšana, privātās un darba dzīves apvienošana un laiks sev ir izaicinājumi visiem kopā.
15.05.2020. / Autors: Elīna Kļaviņa, Kampaņas “Atvērtība ir vērtība” vēstnese un biedrības “Tēvi” vadītāja / Foto: Publicitātes
