No pagājušās nedēļas pret Covid-19 var vakcinēties visi mediķi, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā ar Covid-19 inficētajiem pacientiem. Latvija jau saņēmusi 23 400 “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas “Comirnaty” devas un valdība 8. janvārī nolēma iegādāties vēl 1,4 miljonus šīs vakcīnas devu. Tomēr, lai arī vakcinācija šobrīd ir vienīgais veids Covid-19 apturēšanai, potēties būtu gatavi vien apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
Saskaņā ar pagājušā gada oktobrī tirgus izpētes uzņēmuma “Rait” veiktās aptaujas datiem, gatavību vakcinēties pauduši vien 34% respondentu. Tikmēr zinātnieki uzskata, ka, lai pandēmija beigtos, neuzņēmīgiem pret infekciju jābūt 60 – 70% iedzīvotāju, un tikai tādā gadījumā var runāt par tā saucamo “kolektīvo imunitāti”. Argumenti par “kolektīvās imunitātes” veidošanos daļai sabiedrības šo slimību izslimojot, pēc zinātnieku teiktā, ir nepārliecinoši. Vēl joprojām nav skaidrības, cik spēcīga un ilgstoša var būt izslimojušo imunitāte pret šo vīrusu, turklāt dažādās valstīs fiksēti gadījumi, kad jau pēc dažiem mēnešiem izslimojušajiem notikusi atkārtota inficēšanās.
Savukārt tiem, kuri mīl piesaukt Zviedrijas piemēru, kura pandēmijas sākumā nolēma iztikt bez stingiem ierobežojumiem, der zināt, ka Zviedrijā no 10. janvāra stājies spēkā Pandēmijas likums, kurš būs spēkā līdz šī gada septembrim, un paredz, ka valdībai un varas iestādēm ir tiesības pilnībā slēgt, piemēram, veikalus, tirdzniecības centrus, fitnesa studijas vai citas telpas, kā arī aizliegt cilvēkiem pulcēties lielākās grupās.
Sazvērestības teorijas un realitāte
Pie Covid-19 “uzvaras gājiena” lielā mērā vainojami arī dažādu “sazvērestības teoriju” izplatītāji, vispirms apgalvojot, ka tāds Covid-19 nemaz neeksistē, pēc tam musinot sabiedrību, stāstot, ka šī slimība nav bīstamāka par iesnām, tad aicināja nelietot sejas aizsarglīdzekļus un tagad kūda nevakcinēties, jo vakcīnas esot bīstamas. Tā nav taisnība.
“Pfizer” pētījumos piedalījās 43 tūkstoši dalībnieku, “Moderna” – 30 tūkstoši, bet “AstraZeneca” – 23 tūkstoši. Vakcīnas pētījumu gaitā neizraisīja nevienu nāvi. Viens no “AstraZeneca” pētījuma dalībniekiem nomira, taču šis brīvprātīgais bija kontroles grupā, kur saņēma meningīta vakcīnu – tātad viņa nāvei nav saistības ar Covid-19 vakcīnu. Arī stāsts, ka pēc “Pfizer” vakcīnas saņemšanas 41 gadu vecās Portugāles mediķes nāvē vainojama vakcīna, nav patiess. 6. janvārī portāls cmjornal.pt vēstīja, – ekspertīzē noskaidrots, ka sievietes nāve nav saistīta ar vakcīnu.
Savukārt divi Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta darbinieki, kuri pēc “Pfizer BioNTech” vakcīnas piedzīvoja alerģisku reakciju, jau iepriekš cieta no alerģijām un pat nēsāja līdzi speciālu šļirci ar adrenalīnu. Pasaules prese ziņo, ka tagad abi jūtas labi, turklāt tiem apmēram 1000 cilvēkiem, kurus potēja vienā dienā ar viņiem, šādu problēmu nebija.
Žurnāla “Science” mājaslapā teikts, ka “Pfizer” un “Moderna” vakcīnas ir drošas, un ilgtermiņā problēmas neizraisīs. Taču var rasties nepatīkami blakusefekti kā nogurums, drudzis un galvassāpes.
Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), vakcinēšanās pret Covid-19 ir droša iespēja sevi pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Piedāvājam SPKC atbildes uz dažiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par jauno vakcīnu pret Covid-19.
Vai vakcīna pret Covid-19 ir droša?
Jā, ir. Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) izvērtē vakcīnas kvalitāti, drošumu un efektivitāti. Ja vakcīna spējusi izpildīt visas EZA augstās prasības, tad aģentūra iesaka to reģistrēt un Eiropas Komisija vakcīnai piešķir reģistrācijas apliecību, kas ir derīga visās ES un EEZ valstīs.
Kā vakcīna darbojas?
Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes viedošanos. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi, proti, tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo. Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras, aktivizē jau radušās konkrētās antivielas un nonāvē vīrusu vai baktēriju.
Vai iespējams inficēties no pašas vakcīnas?
Nē, nav iespējams. Jau reģistrētā vakcīna “Comirnaty” nesatur vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu RNA ziņnesi, kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu.
Kāpēc vakcinācija ir vajadzīga?
Vakcinējoties iegūtā imunitāte aizsargā ne tikai vakcinēto cilvēku, bet arī iedzīvotāju vidū esošos nevakcinētos cilvēkus. Taču “kolektīvā imunitāte” darbojas vien tad, ja vakcinēti pietiekami daudz cilvēku. Turpretī cilvēks, kurš iegūst imunitāti slimojot, var pakļaut slimībai citus nevakcinētus cilvēkus. Vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām.
Vai ar “Comirnaty” var vakcinēt cilvēkus ar novājinātu imunitāti?
Lai gan cilvēki ar novājinātu imunitāti var nereaģēt uz vakcīnu, nav īpašu bažu par drošumu. Cilvēkus ar novājinātu imunitāti aizvien var vakcinēt, jo viņiem var būt lielāks Covid-19 risks.
Vai “Comirnaty” var izraisīt smagu alerģisku reakciju?
Šo vakcīnu nedrīkst saņemt cilvēki, kuriem ir zināma alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām. To cilvēku vidū, kuri jau ir saņēmuši vakcīnu, alerģiskas reakcijas novērotas retāk nekā vienā no 100 gadījumiem. Uzsākot vakcīnas izmantošanu, novērots ļoti neliels skaits anafilakses gadījumu.
Nobeigumā minēšu Latvijas Biomedicīnas un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Jāņa Kloviņa teikto LTV raidījumā “Šodienas jautājums”: nevakcinēties ir daudz bīstamāk, nekā saņemt vakcīnu. “Tas ir tāpat kā nokāpt uz ietves no braucamās daļas un iet pa turieni tālāk. Tieši tāda ir atšķirība. Risks saslimt un nomirt ar Covid-19 ir daudz, daudz lielāks nekā tad, ja pat ir neliels risks blakusefektiem vakcīnai.”
18.01.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
