Laikraksts “Ventspilnieks.lv” jau rakstīja, ka 1. decembrī darba vizītē Ventspilī ieradās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Dr.arch. Juris Dambis. Aicinājām viņu uz interviju, lai izzinātu sabiedrībā populārā arhitekta un pieminekļu sarga redzējumu par vēsturiskajām ostas darbnīcu ēkām un kustamo mantu Krišjāņa Valdemāra iela 12 un 12a.
Pavasarī NKMP Ventspils ostas darbnīcas un smēdes ēku ar tur esošajām iekārtām iekļāva valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pēc kā iniciatīvas tas darīts?
Ierosinājumu piešķirt kultūras pieminekļa statusu 20. janvāra iesniegumā izteica Ventspils pilsētas dome. Objektu apsekoja un izvērtēja NKMP speciālisti. Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē 20. martā, uzklausot Arhitektūras un mākslas, Arheoloģijas un vēstures daļas pārstāvjus, iepazīstoties ar Kurzemes reģionālās nodaļas sagatavoto apsekošanas aktu un Ventspils pilsētas domes iesniegto informāciju, secinājām, ka darbnīcām, smēdei un to aprīkojumam ir augsta autentiskuma pakāpe un kultūrvēsturiskā vērtība. Tās atspoguļo ostas un dzelzceļa uzplaukumu un attīstību Latvijas teritorijā, tādēļ ir iekļaujamas valsts aizsargāto pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālā mantojuma piemineklis.
Vai šāds statuss paver plašākas iespējas pretendēt uz finansējumu projektu konkursos? Protams, vienlaikus tas uzliek arī pienākumus. Lūgums paskaidrot laikraksta lasītājiem, kādi ir galvenie pienākumi, kurus jaunais statuss uzliek ēku un mantas īpašniekiem.
Jā, pastāv iespējas piesaistīt finansējumu specifiski kā piemineklim. Īpašnieka pienākums turpmāk ir rūpēties par to, lai piemineklis tiktu saglabāts – to nedrīkst iznīcināt, būtiski pārveidot, pazemināt tā vērtību. Likums nosaka, ka šādu kultūras pieminekli drīkst izmantot kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tikai tādā veidā, lai tas neciestu. Visas darbības, kas var ietekmēt pieminekļa saglabātības pakāpi, turpmāk jāsaskaņo ar NKMP.
Kādi ir galvenie secinājumi pēc vizītes laikā redzētā?
Kompleksu klātienē apmeklēju otro reizi. Ēkām kopā ar iekārtām neapšaubāmi piemīt autentiska vērtība un kultūrvēsturiska nozīme. To noteikti var izmantot kultūras tūrisma mērķiem, bagātinot industriālā mantojuma karti. Šādu autentisku vietu paliek mazāk, tādēļ tās ir jāsargā. Pārvalde neuzskata, ka jāsaglabā ir pilnīgi visa kustamā manta, taču būtiskākie eksemplāri gan. Veidosim vērtību sarakstu.
Ja no NKMP tiks sniegta rekomendācija saglabāt ēku K. Valdemāra ielā 12 un kustamo mantu kā nedalāmu vienību, cik saistoša tā būs ēkas īpašniekam?
Pārvalde kopā ar īpašnieku meklēs labāko risinājumu, lai būtu respektētas īpašnieka intereses par ēkas funkciju, bet vienlaikus netiktu nodarīts pāri kultūrvēsturiskajam mantojumam. Muzejs vai ekskursiju objekts nav vienīgais veids, kā to izdarīt. Senos darba galdus, virpas un vidi var integrēt arī biroja vai kafejnīcas interjerā, galvenais, ka šīs vērtības tiek saglabātas. Labākais risinājums – tās ir arī publiski pieejamas. Jā, turpmākās darbības būs jāsaskaņo, bet virziens ir jēgpilns kompromiss.
29.12.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
