Mazāko klašu skolēnu tālmācība šodien ir varbūt pat politiski sprādzienbīstamākā valdības problēma. Pieļauju, ka izglītības ministres karjera kaut kad drīz var asi aprauties tieši šī – kopumā it kā pareizā – “nieka” dēļ.
Augsne tam jau ir gatava. Ilga Šuplinska cita starpā ir iestrēgusi dramatiskā konfliktā ar akadēmiskajām aprindām. Viņas brutāli virzītā universitāšu tradicionālās (pat cara laikos!) patstāvības apcirpšana uzkurina pretestību augstskolu darbiniekos. Turklāt kundzei vienkārši ir – politikā pilnīgi nevajadzīgi! – riebīgs raksturs. (Nez kāpēc ministre uzskata par vajadzību atbilst visiem publikas aizspriedumiem par latgalietēm, brunetēm un “učilkām”…)
Saslimstības kontrolskaitļi, lai noteiktu, kurās pilsētās vai novados drīkst sākumskolniekus mācīt klātienē, ir kārtējā valdības kļūme, tai izmisīgi bakstoties pareizo risinājumu meklējumos. Šie skaitļi var strauji samainīties, un bērnam, kurš ceturtdien vēl apmeklēja kādu no “izredzētajām” skolām, piektdien pēkšņi var nākties palikt mājās. Tad kādam steigšus jāizbrīvē laiks viņu pieskatīšanai un pabarošanai – visticamāk, mammai. Šāda “pretimnākšana” vēl vairāk nokaitē vecāku, skolotāju un pašvaldību nervus.
Tas, ka maziem bērniem vecāku darba laikā ir jāatrodas mājās un ekrānā jācenšas mācīties, iespējams, ir pats galvenais cēlonis Latvijas sabiedrības nogurumam no kovidvīrusa. Tam pašam, ko nu ir pamanījuši politiķi (un tāpēc arī pensionāri saņems “sāpju naudu”!), tautas veselības sargātāji un sabiedrības uzvedības pētnieki.
Tiesa, tas nav temats, ko mums gribētos plaši un publiski iztirzāt. Kurai mammai, kuram tētim būs dūšas atzīties, ka viņi ir kļuvuši nervozāki, jo vairāk, pat “pārāk daudz” uzturas kopā ar atvasi vai atvasēm. Ka viņi “egoistiski” vēlas sūtīt bērnus skolā, tur tie būtu pieskatīti un nodrošināti ar siltām pusdienām, ļaujot vecākiem strādāt – vai atvēlēt sev brīvu brīdi.
Jo agrāk taču tik bieži dzirdēja žēlabas, ka aizņemtības dēļ nepietiek laika, ko varētu veltīt bērniem! (Ir tomēr liela atšķirība starp iespēju un spiestu lietu. Pat saldējums kļūst rūgts, ja to jāēd ar varu…) Tāpēc, protams, protesti koncentrējas ap bažām par šādi gūtas izglītības kvalitāti.
Pagājušonedēļ Latvijas Radio intervētais sociālantropologs – sabiedrības uzvedības pētnieks – Klāvs Sedlenieks gan centās apgalvot, ka sabiedrība neesot nogurusi no Covid-19 ierobežojumiem. Tā tikai izjūtot dusmas par tiem, un uzticēšanos valdībai šajā cīņā ar pandēmiju mazina nekonsekventie lēmumi. Man ļoti šķiet, ka eksperts gluži cilvēciski vēlas palīdzēt paša pētītai sabiedrībai izvairīties no nepieklājīgām atziņām par mūsu patiesām izjūtām šajā laikā. Valdību, turklāt pelnīti, lamāt ir patīkamāk.
Padomju laikos, kā atceramies, “seksa nebija”. Taču vecākiem sestdienās bija brīvs rīts – līdz vismaz pusdienlaikam, kamēr bērni mācījās skolā. Tā viņiem bija iespēja netraucēti pabūt divatā – vai vismaz šaurākā ģimenes lokā. Pieļauju, pateicoties šim rītam, gan stiprinājās laulības saites, gan PSRS Eiropas daļā tika uzturēti kaut cik pieklājīgi demogrāfiskie rādītāji. Tāpēc diez vai pāreju uz piecu dienu mācību nedēļu daudzi vecāki sveica ar sajūsmu.
Par to, kādas problēmas ģimenēm var radīt koronavīruss, tikām brīdināti jau kopš tā pirmsākumiem Uhaņā, nu jau bēdīgi slavenajā Ķīnas pilsētā. Pēc tam, kad daudzas ģimenes bija dzīvoklī nocietušās divas nedēļas ilgā karantīnā, jūtams skaits no tām steidza šķirt laulību. Kaut droši vien agrāk šie vīri un sievas žēlojās, ka darbs traucē vairāk būt kopā, un viņu kaimiņi vai radi (kā jebkur pasaulē) bija šokā: šķita tik saderīgs pāris!
Mūsdienu cilvēks ir pieradis pie tiesībām uz privātumu. Ir zudis gēns, kas reiz zemnieku sētās ļāva pāris vai vairākām ģimenēm visu ziemu kopā sadzīvot kalpu galā, tāpat arī komunālo dzīvokļu sadzīves iemaņas. Pieļauju, ka manu vecāku saticīgās laulības – jau briest dimanta jubileja! – viens no pamatakmeņiem ir mammas pilnīgā neinterese par to, ko tētis var stundām ilgi darīt garāžā, pat ja viņa “uz pilsētu braucamais” tautasvāģis ir pilnīgā kārtībā.
11.03.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
