“Mēs, ventspilnieki, esam lepni ļaudis. Vienmēr tādi esam bijuši. Šis fakts, protams, ir kā dadzis acī visiem tiem pārējiem – tiem, kas Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē vai Jelgavā. Un, nenoliedzami, mūsu lepnums un nepiekāpība pamatīgi traucē arī šīs pasaules varenajiem – Sorosom personīgi, NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam ar visiem viņa daudznacionālās okupantu armijas ģenerāļiem, Eiropadomes bosam un Eiropas Komisijas galvenajam komisāram. Nav gan dzirdēts, ka Soross personīgi būtu kaut kur publiski paudis viedokli par mūsu, ventspilnieku, vienpersonisko līderi, taču ir pilnīgi skaidrs, ka neko labu viņš noteikti nedomā. Bet viņa publiskā klusēšana par mūsu pilsētas vadītāju ir tikai sava vājuma izpausme un neveikla politiska spēlīte. Tad nu bārenīšu naudu kabatās sabāzušais Soross sūta savus rokaspuišus un rokasmeitas (noteikti maksā viņiem arī brangus finanšu bonusus), lai tikai norietu mūs, lepnos kurzemniekus, no plaukstošākās pilsētas Baltijas un visu citu Eiropas jūru krastos.
Visi tie sasodītie “sorosīti” pārņēmuši mums nedraudzīgus medijus, kontrolē finanses un apmaksā pērkamus un, skaidra lieta, negodīgus žurnālistus, lai liktu šķēršļus mūsu Diženā Vadoņa raiti ripojošā limuzīna riteņos. Tagad pat gājuši vēl soli tālāk – jau ķērušies pie valsts politikas augšgala. Kas zina, cik tam aizjūras Sorosam miljonu miljoni aizgājuši, lai tikai piedabūtu tos rejošos suņus Rīgā pavērsties pret mūsu pilsētas Tēvu Ventas krastos.”
Apmēram tādas pārdomas radās pēc Ventspils ilglaicīgā līdera publiskās benefices šīsnedēļas preses konferencē Rīgā. Tā vien šķiet, ka esam nokļuvuši kādā absurda teātrī. Būtu tiešām interesanti tā neuzkrītoši pavaicāt amerikāņu miljardierim Sorosam, kura vārds no domes priekšsēža puses tiek piesaukts vietā un nevietā: sakiet, Sorosa kungs, vai jūs varat nosaukt kaut vienu ostas pilsētu pie Baltijas jūras? Par gandrīz visiem simts procentiem var garantēt, ka vienīgā, kuru, iespējams (un arī tikai iespējams) nosauktu Soross, būtu Sanktpēterburga – tāpēc, ka liela, un tāpēc, ka tomēr mūsu milzu kaimiņvalsts otrā nozīmīgākā pilsēta. Ventspils šajā sarakstā noteikti nebūtu. Tāpat kā nebūtu arī konkrētās pilsētas mēra vārda, par kuru Džordžs Soross pavisam noteikti nav neko dzirdējis.
Šajā sakarā prātā nāk kāds visnotaļ vecs vēstures stāsts – par kādu Senās Romas attālas provinces pilsētiņas vadoni, kurš dižojies, ka pats personīgi piedalījies jaunā imperatora nonākšanā pie varas visvarenajā Romā. Un ka imperators, arī pats personīgi, ir viņam parādā – par to, ka tagad ir imperators. Nepārstāstot visu stāstu, vien jāpiemin stāsta beigas – attālās provinces vadonis ne reizi nebija bijis ne Romā, ne arī paša provinces centrā… Bet stāsts varens. Un, kas zīmīgi, šīs pilsētiņas ļaudis pat kādu brīdi ticēja, jo – nevar taču tik brangi melot. Tiesa gan, mūsu gadījumā runa nav par dižošanos ar svešiem lauriem (nevar noliegt, arī šis grēciņš mūsu pilsētas Dižajam Vadonim piemīt), bet gan par pilnīgi pretēju procesu.
Un, proti, politikas teorijas un it īpaši Austrumu kaimiņvalsts politiskā pieredze māca: lai nosargātu savu varu, ietekmi un, pats galvenais, naivāko vēlētāju uzticību, ir jāatrod kāds ienaidnieks, kuru vainot visos nāves grēkos un pašu nelaimēs. Iekšēju ienaidnieku mūsu pilsētas visnotaļ nelielā izmēra dēļ atrast ir grūti, tāpēc tāds jāmeklē ārpusē. Vēlams, lai ienaidnieks būtu tāds, kurš pats par sevi nav īsti definējams un redzams, bet tāpēc jo vairāk mistisks un biedējošs.
Kādam Godzillam no Baltijas dziļjūru rajoniem ventspilnieki un citi Latvijas ļaudis nenoticētu, diezin vai ienaidnieka tēlā labi iederētos arī kādi ļaunie augstākie spēki vai Olimpa dievu nelabvēlība. Eiropas Savienībai gribētos piesiet ienaidnieka godu, bet nedrīkst – galu galā Eiropas nauda pietiekami labi plūst uz Ventspili. NATO derētu itin labi, bet tā īsti nav iemesla – jo kāds piedzēries svešzemju zaldātiņš tomēr īsti “nepavelk” līdz kārtīgam Ļaunuma Iemiesojumam. Un arī tēma nav gluži tā. Tāpēc ir atrasts Soross un “sorosīti”. It kā cilvēks reāls un eksistējošs, taču tajā pat laikā tāds kā tāls, biedējošs un svešs… Līdz ar to – kāpēc ne Soross? Viņš taču tāpat nekad neuzzinās, ka viņa vārds tiek Ventspilī valkāts (skatīt – iepriekš minētos argumentus). Bet pat ja uzzinātu, būtu iemesls pasmieties, ka kaut kur kādā tālā mazas jūras mazā piejūras miestiņā viņš tiek izmantots kā Putnu Bubulis no slavenās pasakas…
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
