Valdības pašpārliecinātākā, uz savu “es” centrētākā un arī nepopulārākā ministra krišana šķiet sensacionāla, kaut vienlaikus tā ir likumsakarīga. Lepns palika, un slavenais čigānu lāsts nekavējās nostrādāt…
Jurim Pūcem – piesakot un kareivīgi uzspiežot pašvaldību reformu – nekaitēja ne apskādēto novadu protesta akcijas, ne agrāk ietekmīgu vietvaru un partiju pretestība. Pat ne apsūdzība ģimenes labdara Jāņa Zuzāna azartspēļu biznesa aizstāvībā. Viss izrādījās nožēlojami “kaķa lāsti”. Tāpēc šķiet dīvaini, ka nesatricināma politiķa demisiju izraisīja “sīkums” – caurlaide automašīnai, kas pagaidām Rīgas domes deputātam pienākas bez maksas. (Tās cena ir 250 eiro mēnesī.) Skaidrs, ka daudziem politikas apcerētājiem gribas te saskatīt “kaut ko vairāk”.
Kāpēc Māris Mičerevskis – nupat vēl vides un pašvaldības ministra padomnieks un viņa vadītās partijas “Latvijas Attīstībai” valdes loceklis – pēkšņi un dedzīgi iznīcina Pūci un paša vēl nesen pārstāvēto politprojektu? Pēc “trauksmes cēlāja” ziņojumiem KNAB par krāpšanos ar ziedojumiem tiek apdraudēta arī LA un “Kustības PAR!” turpmākā savienība. Taču tās frakcija ir Krišjāņa Kariņa kašķīgā kabineta stabila stute. Diez vai valdība skandāla dēļ kritīs, taču publikai atkal tiek izrādīts tās trauslums.
Tāpēc daudzus intriģē versija, ka Pūce un viņa “pelēkais kardināls” Edgars Jaunups saņem sodu no “Vienotības” par (patiesu vai sadomātu) vēlmi aizstāt Kariņu valdības galda galā. Sazvērestības teorijai ir vājš pamats: partijas kongresā pieteiktās LA ambīcijas reiz būt premjerpartijai.
Pieļauju, ka Mičerevska rīcības – prasmīgi izvērtētas, jo “trauksmes cēlāja” statuss padara viņu neaizskaramu – dzinulis bija dziļi personisks. Tas ir Latvijas politikā pavisam banāls sižets: partiju dižmaņi savā augstprātībā nerēķinās ar ierindnieku izaugsmi un viņu vēlmi “izplest spārnus”, turpinot tos uzskatīt par saviem izsūtāmiem. (Piemēram, Aivara Lemberga “galminieki” Rīgā agrāk nespēja saprast: kāpēc viens otrs vakardienas mieramika, palicis par premjeru, kļūst “lecīgs”?)
LA dumpinieks – vēsturnieks, rakstnieks, izdevējs, sabiedrisks darbinieks – bija otrreiz izcīnījis sev Rīgas domnieka mandātu (turklāt kā sarakstā pēdējais, tātad saraksta “stūmējs” – paceļoties no 63.vietas uz septīto!). Tagad viņš ieņem RD priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa vadītās Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieka posteni. Mičerevskis jutās tiesīgs ne tikai “izvilkt no seifa” pašcieņu, bet arī apcirst saknē “lielā puikas” Pūces iegribas turpināt viņa izrīkošanu.
Eksministrs, Jaunups un partija var būt dziļi pateicīga šo nepatikšanu izraisītājam, ka viņš pats pameta LA rindas. “Sodīt” ar padzīšanu nozīmētu tikai pavairot savu jau tā nelāgo eksministra un tā “pelēča” reputāciju. Tāpēc Rīgas domes paristi un progresisti sola Mičerevskim palikšanu frakcijā (un amatos), bet galvaspilsētas koalīcijas partneri steidz – vienalga, cik patiesi! – izteikt atbalstu “trauksmes cēlājam”.
Varbūt viņam vēl ir kas noglabāts azotē? Pašas LA izolēšana no domes un valdības koalīcijas izskatās diezgan reāla. Cīņa ar korupciju, ko kvēli sludina “jaunā politika”, ir abpusgriezīgs ierocis, kas smagi ķer liekuļus.
Vēl trakāk – Saeimas frakcija pat nevar aizstāt Pūci ministra amatā ar loģisku kandidātu Danielu Pavļutu, “paristu” līderi. Tas Mičerevskim pavērtu ceļu jau uz Jēkaba ielu… Tāpēc “Attīstībai/Par!” nākas – valdības partneriem par ļaunu prieku – par portfeļa nēsātāju virzīt otršķirīgu figūru, eksministra “rokaspuisi” un publiski sauktu “adjutantu” Artūru Tomu Plešu. Juris Pūce, viņa partija un visa valdība mums atklājas esam līdzīgi piepūšamai konstrukcijai. Tik vien, ka saspiesta gaisa vietā tos piepilda pašpārliecinātība un krietna šļuka bezkaunības un bezgaumības.
Ziniet, gumijota auduma matrači mēdz būt pat tik izturīgi, ka, pamatīgi piepumpēti, pieceļ stāvus smagu dzelzsbetona konstrukciju – ja autoceltņa nav pa rokai. Taču krietni uzskatāmāks piemērs ir bērnu iemīļotās “gaisa pilis”. Tās ir izturīgas pret visiem līksmi klaigājošo, kūleņus metošo un augstu lēkājošo delveru neslēptiem mēģinājumiem pārbaudīt atrakcijas izturības slieksni. Taču pietiek ar asu naglu vai smalku adatu, lai iespaidīgā konstrukcija zibenīgi saplaktu vai pat saplīstu lēveros.
* RD sola: no jaunā gada deputāti un darbinieki stāvvietu abonementus nesaņems, jo sistēma “ir novecojusi”, un ne visi deputāti lieto privāto transportu, bet izmanto “modernākus un videi draudzīgākus mobilitātes veidus”.
25.11.2020. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv”
