“Ir jāpēta, kāpēc šī lieta tik ilgi tika novilkta. Un tad uz šīs lietas pamata ir jāveido mācību grāmata tiesnešiem un prokuroriem, lai zinātu, kā tālākā nākotnē no tik ilgas lietas izskatīšanas varētu izvairīties.”
(Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs intervijā “Latvijas Avīzei”)
***
“Mūsu tiesa – pati humānākā tiesa pasaulē,” tā laikam varētu pārfrāzēt leģendāro padomju kinofilmas “Kaukāza gūstekne” izteicienu. Un “Lembergiādes” pirmā cēliena beigu akordi to gandrīz pilnībā apliecina. Savukārt jaunais Augstākās tiesas priekšsēdis, kā ierasts, to pašu domu ir noformulējis gana tieši un sev raksturīgā manierē. Tikai jācer, ka viņa apņemšanās maksimāli paātrināt potenciālo apelācijas tiesas gaitu nepazudīs nākamajos juridiskajos un lietas novilcināšanas mudžekļos. Un šajā sakarībā galvenais un pats būtiskākais jautājums par Augstākā soģa pieminēto “nākotnes mācību grāmatu” ir vienkāršs: kā panākt, lai apsūdzētie, izmantojot caurumus, caurumiņus un plaisiņas likumos un kārtības ruļļos, nevarētu bezgalīgi vilkt garumā lietas izskatīšanu, lai pēcāk paši atsauktos uz “saprātīgiem termiņiem”.
Par “Lemberga lietas” izskatīšanas vilcināšanu ar visdažādākajiem paņēmieniem trauksmes zvanus apsūdzības uzturētāji zvanīja jau pirms gadu gadiem, taču sākotnēji netika sadzirdēti, bet vēlāk jau pieņemtie lietas izskatīšanas formulāri bija pagalam novēloti. Vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja solītā “mācību grāmata” tiesnešiem un prokuroriem norādīs arī uz konkrētiem likumdošanā iestrādājamiem “pantiem”, rādīs laiks. Taču viens gan ir skaidrs jau tagad (un arī uz to norādījuši lietā iesaistītie prokurori): starp apsūdzētā tiesībām un visatļautību tomēr ir diezgan pamatīga atšķirība. Un šo atšķirību būtu vēlams ietērpt arī likuma burtā, ne tikai likuma garā.
Daudz svarīgāks par “mācību grāmatu”, kas skaidrotu prokuroriem un tiesnešiem, kā izvairīties no lietu novilcināšanas, ir instrumentārijs, kas tiktu vai tiks iedots rokās tiem pašiem apsūdzības uzturētājiem un spriedumu pasludinātājiem. Jo diezin vai izdosies kaut ko vērst uz labo pusi šādās nopietnās un apjomīgās lietās, ja ir tikai laba apņemšanās un arī tikpat labas pamācības. Protams, protams, apņemšanās un pamācības ir vajadzīga lieta, taču tās arī paliks tikai apņemšanās, ja prokuroriem un tiesnešiem nebūs iedoti rokās likumiski ieroči, lai cīnītos pret gana saprotamo tiesājamo vēlmi izstiept tiesas prāvu kā bikšu gumiju, noslīcinot apsūdzības būtību nejēdzīgos runas plūdos, nebūtiskos skaidrojumos un dienās, mēnešos un pat gados “izvilktās” juridiskās diskusijās. Bet tas nozīmē, ka no Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un tiesību ekspertiem būtu jānāk konkrētiem ierosinājumiem, konkrētiem procesuālo normu labojumiem, konkrētiem normatīvo aktu pantiem, kas jāmaina, lai šādu iespēju – vienkārši “stiept gumiju” – novērstu saknē.
Kā ierasts skaļu tiesas prāvu un valstiski svarīgu notikumu gadījumos, publiskajā telpā viedokļi ir “sašķēlušies” vairākās grupās. Par “Lemberga fankluba” biedriem un interneta sociālo tīklu troļļiem, kuri acīmredzami organizēti nostājušies “nevainīgā kunga” aizstāvēšanas aktīvajās pozīcijās, šobrīd nerunāsim. Tur tāpat viss skaidrs. Taču daudz būtiskākas ir divas citas grupas. Pirmā stingri pastāv uz nepieciešamību palielināt soda bardzību. Tā teikt, padomājiet paši: katra piespriestā soda diena ir vairāku miljonu vērta. Jo nebūsim naivi, konfiscējamās mantas apjoms, protams, ir iespaidīgs, taču vai tiešām ticam, ka tie ir vienīgie miljoni? Un ja tā, tad, protams, teju vai ir vērts šādā apjomā apzagties un tad mazlietiņ pasēdēt, lai pēc iznākšanas no cietuma dzīvotu, hūti kuldams, līdz mūža galam. Otrā grupa savukārt teju vai aizstāv tiesājamos: sak, vai tad viņš bija vienīgais? Kāpēc tad citi nesēž līdzās ne uz apsūdzēto sola, ne uz cietuma “nārām”…
Uz abu šo grupu pārstāvju jautājumiem īstas atbildes nav. Bet varbūt tieši to ir domājis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, runājot par “mācību grāmatu” prokuroriem un tiesnešiem, jo viņam jau ir padomā arī citas lietas, kas, iespējams, drīzumā varētu nonākt arī uz publiskās skatuves? Un tad “mācību grāmata” ļoti noderēs.
11.03.2021. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
