Palielinot dzelzceļa infrastruktūras tarifu, ir pilnīgi skaidrs, ka pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijas virzienā kļūs dārgāki, tādēļ “tranzīta kravas meklēs arvien jaunus ceļus un atradīs tos Krievijas un Klaipēdas ostās”. Šādu viedokli komentārā portālā DELFI pauž AS Ventspils tirdzniecības osta valdes loceklis Jānis Hāze.
Viņš līdzībās salīdzina valsts uzņēmumu Latvijas Dzelzceļš (LDz) ar kurpju fabriku, kuras kapacitāti palielina trīskārtīgi neskatoties uz to, ka valstī iedzīvotāju skaits sarūk. Tagad rūpnīca ir gatava ražot trīsreiz vairāk kurpju, tikai nav, kas tās pērk, jo valstī vajag tikai trešo daļu no saražotā. Hāze norāda, ka desmit gadu laikā LDz pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies un šobrīd sasniedz jau 900 miljonus eiro, bet ilgtermiņa kredīti pieauguši pat četrkārtīgi līdz pat 177 miljoniem eiro. Darbinieku skaits saglabājies aptuveni nemainīgs – tuvu 12 tūkstošiem, tāpat arī pārvadāto kravu apjoms, kas nedaudz samazinājies līdz 47,8 miljoniem tonnu.
“Vienīgais, kas ir pamatīgi mainījies, ir cena. Ja 2007.gadā maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu bija 6,14 eiro par kilometru, tagad tie ir 10,35 eiro par kilometru. Un tiek domāts nākamgad maksu palielināt līdz 11,08 eiro par kilometru, tātad “palielināt kurpju cenu”. Turklāt tas notiek apstākļos, kad visi signāli liecina – kravu apjoms jeb “pieprasījums pēc kurpēm” samazināsies,” uzsver Hāze.
AS Ventspils tirdzniecības osta valdes loceklis Hāze norāda, ka visā pasaulē dzelzceļa efektivitāti vērtē pēc vilciena kilometru skaita pret strādājošo skaitu. Latvijā tas šobrīd ir nedaudz krities – 1,4, kamēr Somijā tas ir 5,1, Zviedrijā – 3,8, Dānijā – 6,7. Runājot par LDz infrastruktūras attīstības projektiem, viņš saka tā: “Protams, liela daļa no šiem ieguldījumiem nāca no ES, tātad tā nebija LDz nauda, un nav noslēpums, ka šajos projektos pelnīja gan piegādātāji, gan celtnieki, gan visi pārējie darbu darītāji. Protams, tas sildīja Latvijas ekonomiku, bet vai pašam LDz no tā bija kāds labums? Vai tāpēc LDz sāka pelnīt vairāk? Vai tāpēc LDz varēja samazināt tarifu? Vai LDz sāka strādāt efektīvāk? Diemžēl uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir nē. Un tad ir jautājums – kā vārdā tas viss ir darīts? Un kur tas viss novedīs?”
Hāze uzsver, ka, palielinot infrastruktūras tarifu, “ir skaidrs, ka pārvadājumi Latvijas virzienā kļūs dārgāki, tādēļ tranzīta kravas meklēs arvien jaunus ceļus un atradīs tos Krievijas un Klaipēdas ostās”. “Tātad “kurpju” vajadzēs vēl mazāk un tās mazāk varēs pārdot. Vai celsim tarifu jeb “kurpju cenu”?” retoriski jautā Hāze.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
