Pašlaik Ventspils brīvosta pieredz ļoti sarežģītas pārmaiņas. Satiksmes ministra Tāļa Linkaita uzsāktā ostu pārvaldības reforma ir sakritusi ar laiku, kad ģeopolitiskās pārmaiņas un tranzīta preču plūsmas samazināšanās, sankciju un Covid-19 pandēmijas izraisītā globālā ekonomiskā krīze atstāj uz Latvijas dzelzceļa un ostu nozari sevišķi smagas sekas. Par to, kā šādos apstākļos nākas strādāt Ventspils brīvostai, uz interviju aicināju tās valdes priekšsēdētājas vietnieku Ģirtu Valdi Kristovski, kurš reizē ir arī Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāts.
Foto: Ventspils Brīvostas pārvaldes Facebook profils
Nevar nepamanīt, ka Ventspils Brīvostas pārvaldes un pilsētas pašvaldības domes starpā joprojām ir augsta domstarpību spriedze, abos virzienos izskan publiskas kritiskas piezīmes. Vai tam ir kāds saprātīgs attaisnojums un kas no tā ir ieguvējs?
Drīzāk runa ir par arvien jaunām iniciatīvām, kuras puspatiesību vai pat viltus ziņu veidā par brīvostas darbību intensīvi izplata Lembergs un viņa propagandas mašīna. Loģiski, ka demagoģijai nākas dot pretsparu, Brīvostas pārvaldes vadība pretī cenšas likt patiesu informāciju, ir spiesta atspēkot sagrozītos faktus. Ieguvēju no šādas konfrontācijas nav un nevar būt.
Rodas iespaids, ka bijušais brīvostas valdes priekšsēdētājs nevis atbalsta Ventspils ostu, bet kaitē tai. Kāpēc, jūsuprāt, tā notiek?
Tik tiešām – pašvaldības atbalsts ostu un tranzītbiznesam grūtos laikos būtu noderējis. Taču Lembergs apliecina, ka savādāk vienkārši nespēj. ASV OFAC viņam piemēroto sankciju aizskartā patmīlība un nespēja samierināties ar zudušo ietekmi ostā un tranzītbiznesā ir tik liela, ka Lembergs, būdams valsts amatpersona, ir “materializējies” par vienu no brīvostas darbību apdraudošiem spēkiem. Viņu dzen vēlme pierādīt, ka bez Lemberga šeit nekas nevar notikt. Rezultātā Ventspils brīvostas reputācija tiek grauta saskaņā ar principu, ja iemesla kritikai nav, tad viņš to izdomās.
Vai tā nav “zara zāģēšana”, uz kura viņš pats sēž?
Diemžēl ir vēl sliktāk. Viņš zāģē zaru, uz kura atrodas Ventspils osta, komersanti, pat liela daļa pilsētas. Turklāt tas tiek darīts sadarbībā ar laikrakstu “Ventas Balss”, aktīvi tiek izmantots par publiskiem pašvaldības līdzekļiem finansētais Ventspils pilsētas domes oficiālais interneta portāls. Diemžēl šie komunikācijas līdzekļi ir pret Ventspils brīvostu vērstās Lemberga propagandas aktīvi līdzdalībnieki.
Varbūt varat lasītājiem pastāstīt, kā konkrēti tas izpaužas?
Lai viltus ziņas sasniegtu un iespaidotu auditoriju ir nepieciešama mediju līdzdalība. Tieši šie minētie komunikācijas līdzekļi tiražēja Lemberga safabricēto pastāstu par baltkrievu uzņēmuma “Ultrapast EU” pārcelšanos no Ventspils brīvostas teritorijas uz Poliju vai Lietuvu. Tieši šie mediji noklusē ASV OFAC sankciju izgaismotā Lemberga toksiskumu, kura dēļ Latvijas bankas atsacījās pārfinansēt vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtos Brīvostas pārvaldes celtniecības objektus. Tieši šie mediji ventspilniekiem iesmērēja Lemberga pasaciņu, ka viņš ir apņēmies Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam palīdzēt uzrakstīt vēstuli ASV prezidentam D.Trampam, lai noteiktu sankcijas Ņujorkas ostai…
Un tomēr Brīvostas pārvalde konsekventi turpina finansiāli atbalstīt Ventspils pilsētas attīstībai un tās infrastruktūras uzturēšanai nozīmīgus pasākumus. Kāpēc pašreizējā brīvostas vadība, Lemberga terminoloģijā – rīdzinieki –, ja reiz ir tādi kaitnieki, turpina investēt brīvostas līdzekļus pilsētas ielu, tiltu, stāvlaukumu un ziedu apstādījumu uzturēšanai?
Jautājums vietā. Jo īpaši tāpēc, ka Brīvostas pārvaldes prioritāte neapšaubāmi ir ostas darbības un attīstības nodrošināšana, kas iepriekš, Lemberga laikā, nav ticis pienācīgi darīts. Uzskatāms piemērs ir zemes smēlējs kuģis “Dzelme” un virkne citi pārvaldes rīcībā esošie kuģi, kas savu laiku ir nokalpojuši. Tomēr jauna zemes smēlēja pirkšanai naudas nav. Visi brīvostas līdzekļi un aizņemšanās iespējas ir izlietotas Augsto tehnoloģiju parka un rūpniecības zonas attīstības pasākumiem. Šis saistību slogs, kas pašai brīvostai kravu apgrozījumu nepalielina, bija jau pārlieku liels pie iepriekšējā kravu apgrozījuma, kur nu vēl pašreizējā kravu krituma situācijā. Rezultātā iepriekšējā brīvostas vadība no investīciju atmaksāšanās viedokļa ir radījusi dārgas darba vietas ventspilniekiem, kas Brīvostas pārvaldei veido desmitiem miljonus lielas kredītsaistības un diemžēl arī zaudējumus. Augsto tehnoloģiju parka un rūpniecības zonas uzņēmumi nespēj maksāt īres maksas, un šī gada laikā jau ir uzkrājuši parādu brīvostai vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Šādā situācijā brīvostai nācies ne tikai samazināt izdevumus aptuveni divu miljonu eiro apmērā, bet arī jāatsakās no reklāmas pirkšanas no Ventspils basketbola un futbola komandām.
Varbūt paraksturojiet plašāk, kāds vēl ir Brīvostas pārvaldes ieguldījums pilsētas infrastruktūras attīstībā un tās uzturēšanā?
Ventspils Brīvostas pārvaldes valdījumā nodotas 60 Ventspils ielas, 10 tilti un kustības pārvadi 65,6 kilometru garumā, 14 stāvlaukumi 21 000 kvadrātmetru platībā. Lielāko daļu šo ielu un laukumu atjaunojusi vai būvējusi Ventspils Brīvostas pārvalde. Šī gada laikā pilsētas attīstībā un infrastruktūras uzturēšanā Ventspils brīvosta ieguldīs vismaz trīs miljonus eiro, Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksā turpat vienu miljonu eiro! Turklāt Ventspils Brīvostas pārvalde šogad nodos ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Augsto tehnoloģiju parkā un rūpniecības zonā. Šiem mērķiem un jau uzcelto ēku kreditēšanas vajadzībām brīvostas pašreizējā vadība un finanšu speciālisti sadarbībā ar Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts kasi spēja rast risinājumus, lai pārfinansētu Lemberga vadības laikā ņemtos brīvostas kredītus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Pašreiz ir uzsākta Rūpniecības ielas seguma atjaunošana posmā no Apvedtilta līdz Durbes ielai. Šis ir viens no 19 ielu posmiem Ventspilī, ko Ventspils Brīvostas pārvalde atjauno 19,8 miljonu eiro vērtā ostas pievedceļu atjaunošanas projekta ietvaros.
Vai tas neliecina, ka pilsētas vajadzības ir sasējušas pašreizējai vadībai rokas uz ilgu laiku?
Tā varētu teikt. Ir jāpilda visas iepriekš uzņemtās saistības, lai kādas vētras un pārmaiņu vēji arī pūstu. Tāpēc domes vadības, bet patiesībā – “valsts amatpersonas” Lemberga – publiskie spriedelējumi, ka ar likumu izveidotā akciju sabiedrība “Ventas osta” (izveidota, lai Ventspils Brīvostas pārvaldi atbrīvotu no ASV OFAC sankcijām) grauj investoru uzticību brīvostai, ir apzināta pretdarbība ostas darbībai. Pēdējā laikā, norādot uz AS “Ventas ostu” kā neuzticamu veidojumu, Ventspils dome ostas uzņēmumiem pagarina līgumus domes ostā izvietoto pamatlīdzekļu lietošanai tikai uz vienu gadu. Rezultātā uzņēmumi nevar plānot savu turpmāko attīstību ne vidējā, ne ilgtermiņā, ir apgrūtināta, vai pat neiespējama investoru piesaiste Ventspils brīvostā. Nu, kā lai to vērtē?! Tā ir domes spēlēšanās ar ostas uzņēmumiem situācijā, kad daudzi no tiem joprojām saskaras ar finanšu norēķinu grūtībām, kuras radīja neviens cits, kā ASV OFAC sankcijas izpelnījusies persona!
Un tomēr Brīvostas pārvalde ir pieņēmusi lēmumu uzdāvināt domei portālceltni GANZ un kuģa dzenskrūvi, kas paredzēti izvietošanai Ostas promenādē.
Pašreizējā Domes vadība laikā, kad bija noteicēji brīvostā, vienu portālceltni 2018. gadā nopirka. Tad lai paši Ostas promenādē to arī uzliek. Brīvostas pārvaldei pašreiz krīzes laikā šādām luksusa lietām līdzekļu vienkārši nav. Turklāt Ostas ielas promenādes izveidē Brīvostas pārvalde jau ir ieguldījusi 2,6 miljonus eiro. Ja Ventspils pilsētas domei šo, Lemberga vārdiem, “action elementu” uzstādīšanai naudas pietiek, un to vada vēlme portālceltni GANZ uzlikt tieši tagad, tad lai to dara. Būtu vēlams gan, ka bez nejēdzīgās retorikas, jauna celtņa pirkšanas konkursa vai tamlīdzīga absurda teātra, kura režisors ir neviens cits, kā ar tiesas lēmumu no domes priekšsēdētāja pienākumiem atstādināta persona.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits vasaras vidū solīja, ka līdz šī gada beigām Saeimā pieņems ostu reformas likumprojektus, lai nākamā gada laikā lielākās Latvijas ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, un ieviestu jauno ostu modeli. Tomēr pēdējā laikā dažādus iebildumus izsaka ostu darba pazinēji, arī ieinteresēto pašvaldību pārstāvji. Vai arī tā nav jauna problēma?
Manuprāt, reforma paredz pārlieku valsts dominanci, nav pietiekami skaidri iezīmēta ostu pilsētu pašvaldību un komersantu pārstāvju līdzdalība nākamajā ostas pārvaldes modelī. Ideāli būtu, ja izdotos panākt valsts, pašvaldības un komersantu interešu sakritību un sabalansētu līdzdalību veidojamajās ostu kapitālsabiedrībās. Pašreiz tiek plānots, ka komersanti un pašvaldības tiek atstātas ārpus lēmumu pieņemšanas procesa. Šo trūkumu nekompensē atsauces par sadarbību, kuru pieprasa Eiropas Savienības regulas un OECD vadlīnijas, ne arī pašvaldībām atvēlēto veidojamās kapitālsabiedrības 1/3 kapitāldaļu turēšana. Finanšu ministrija manus priekšlikumus ir ņēmusi vērā un uzturēs tos Ministru kabinetā, kur apspriedīs reformas mērķus.
Vai tādā gadījumā jūs neaicināt atgriezties pie līdzšinējai ostu pārvaldes kārtībai līdzīga modeļa, kas ostu valdēs paredzēja vienādu pašvaldības un valsts pārstāvju skaitu?
Ne gluži. Taču arī līdzšinējam modelim nebija nekādas vainas. Tas bija veidots, lai valsts un pašvaldība katra no savas puses ostu biznesam sniegtu nepieciešamo atbalstu. Diemžēl līdzšinējais ostu pārvalžu praktiskais izpildījums bija tālu no pilnības. Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē dominēja Aivars Lembergs un pašvaldības pārstāvji, savukārt valsts puse nespēja nodrošināt kontroli, kas tādējādi nespēja novērst korupciju un kļuva par cēloni ASV OFAC sankcijām. Problēmu radīja nevis modelis, bet gan konkrētu cilvēku slēptās un prettiesiskās intereses, viņu organizētie atbalstītāji, kas nokļuva pie ostu vadības. Rezultātā tārps saēda ābolu, taču nocirsta tika ābele.
Vai no šādām problēmām pasargās valsts kapitālsabiedrības?
Domāju, ka pašreizējo reformu vada ministra Linkaita iecere un ticība, ka valsts, atšķirībā no pašvaldības, spēs atlasīt profesionālākus un godīgākus cilvēkus, kurus disciplinēs valsts kapitālsabiedrību profesionālie standarti un ētikas principi, tie izjutīs lielāku pienākumu valsts un sabiedrības priekšā. Ja šī iecere piepildīsies, būs lieliski. Tomēr, neraugoties uz to, es uzskatu, ka pašvaldību pārstāvjiem tik un tā ir jābūt nozīmīgi iesaistītiem ostu pārvaldē. Taču – nevis, lai dominētu, kā līdz šim, bet neļautu ostu pārvalžu iestādēm atsvešināties no pilsētas. Turklāt esmu pārliecināts, ka vislabāko rezultātu iespējams sasniegt, ja ostu pārvaldes un attīstības procesos piedalās visas ieinteresētās puses, tostarp – ostas komersanti. Šāda pārvalde pastāv daudzās Eiropas vadošajās ostās, piemēram, Antverpenē, kas strādā ar lieliskiem rezultātiem.
Kādu šādā ārējo faktoru ietekmētā situācijā jūs redzat Ventspils brīvostas tuvāko nākotni?
Nav šaubu, pašreiz Ventspils brīvostai klājas grūti kā praktiski, tā arī emocionāli. Īpaši tāpēc, ka ģeopolitiskos un pasaules ekonomiskās krīzes cēloņus un sekas nevar atrisināt vai novērst ne brīvostas vadība, ne arī ostā darbojošies komersanti. Tas būtu publiski jāatzīst arī Ventspils pašvaldībai. Lai šādā laikā noturētos, Ventspils Brīvostas pārvaldei, termināļiem un komersantiem ir un būs jābūt efektīvākiem, racionālākiem un apsviedīgākiem par konkurentiem, kas piedāvā līdzīgus ostu pakalpojumus. Viegla pastaiga nebūs arī ostu pārvaldošo kapitālsabiedrību izveide nākamajā gadā. Arī ES fondu naudas novirzīšana Baltijas valstu ostu vajadzībām būs daudz grūtāka vai pat neiespējama, jo to konkurētspēja Krievijas un Baltkrievijas ostu un eksporta politikas rezultātā ievērojami sarūk. Tomēr pat tad būs jāatrod risinājumi, lai uzturētu ostas infrastruktūru, piemēram, iegādātos jaunu zemessmēlēju kuģi, jo vētras būs un jūra nesīs smiltis ostā.
19.10.2020. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
