Šonedēļ valdība saņēmusi kārtējo no daudzajiem tās nelūgtajiem padomiem, kā prātīgāk rīkoties ar ES piešķirto “atveseļošanās” naudu. Toties padoms šoreiz ir ļoti “prominents”.
Uz to, ka mums šos milzu līdzekļus vajag “ieguldīt gudri”, kopīgā paziņojumā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzstāja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pieļauju, ka tieši viņš, Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, ir reāli pati ietekmīgākā amatpersona Latvijā.
Gluži kā vairāki cienījami ekonomikas eksperti, arī viņi norāda: Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma* un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam finansējumu ir nepieciešams ieguldīt ekonomikas pārstrukturēšanā – tās ilgtermiņa un ilgtspējīgā attīstībā, cilvēku izglītošanā, zinātnē, darbaspēka pārprofilēšanā, lai strādājošo prasmes atbilstu nākotnes ekonomikai.
Tāpat kā citi valdības pamācītāji vai kritiķi, Kazāks atgādina: īstermiņā ieguldot līdzekļus pārsvarā “betonā” – infrastruktūras uzlabošanā un būvdarbos, pastāv risks pārkarsēt mūsu ekonomiku. Īpaši, protams, ir apdraudēta pati būvniecības nozare, kurai, atbilstoši ministru iecerēm, tiek paredzēti diži “pļaujas svētki”.
Valdības plāns paredz, ka vairāk nekā puse no atveseļošanās naudas – tātad gandrīz miljards – nonāks infrastruktūrā: tiks izbūvēti jauni mobilitātes punkti** Rīgas dzelzceļa stacijās, siltinātas ēkas, celti vairāki simti īres dzīvokļu, modernizētas slimnīcas, sakārtoti simtiem kilometru autoceļu.
Būvniekiem tas nozīmē visīstāko medusmaizi – daudzus labi apmaksātus valsts pasūtījumus. Turklāt vienlaikus nozarē tiek gaidīts vērienīgs naudas pieplūdums arī no citiem ES fondiem. Taču ir risks, ka būvuzņēmumi vienā brīdī “aizrīsies” un netiks galā ar visu šo projektu pārbagātību. Savukārt leiputrijai beidzoties, nozare atkal būs pārmērīgi “uzpūsta”, vairs nespējot nodarbināt piesaistītos cilvēkus.
Tikmēr ekonomistu un pašu politiķu bieži piesauktajā “cilvēkkapitālā” – strādājošo izglītošanā, kvalifikācijā un profesionalitātē – tiek paredzēts ieguldīt tikai desmito daļu no “atveseļošanās” līdzekļiem. Pētniecībā, attīstībā un inovācijās – divdesmito daļu. Kaut gan par Latvijas atpalicību, (ne)veidojot zinātnē balstītu ekonomiku, mēs no visām tribīnēm vaimanājam jau vairākus gadus. Taču šajos laikos tieši šo jomu ietekme uz tautsaimniecības attīstību ir daudzkārt lielāka nekā tās “sildīšana” ar jaunu objektu būvniecību.
Divas tik augstas amatpersonas prasa no valdības skaidru atbildi, kāpēc tā ir izvēlējusies tik dīvainu, vispārēji nosodītu investīciju stratēģiju. Taču, visticamāk, Krišjāņa Kariņa komanda un citi koalīcijas politiķi “pieklājīgi paklusēs” – tieši tāpat, kā pēc “propesoru” kritikas. Jo attaisnojuma viņiem īsti nav. Pati valdība pietiekami labi apzinās, ka rīkojas nepareizi. Taču politikas un pašsaglabāšanās vajadzības ir svarīgākas.
Vēl nedaudz vairāk par gadu ir atlicis līdz 14. Saeimas vēlēšanām. Praktiski visām valdības partijām/apvienībām (un ne tikai tām) kaut cik tiešām pieklājīgu reitingu vietā ir viencipara skaitļi: Nacionālā apvienība – 9,3%; “Jaunā Vienotība” – 7,2%; “Attīstībai/Par!”– 5,6%; Jaunā konservatīvā partija – 3,7%.
Visas valdības problēmas, ieskaitot kovidpolitikas neveiksmes un pašu agrāko lepnību, koalīcijas partijām karājas kaklā kā dzirnakmeņi, kas nākamā gada 1. oktobrī var pavilt tās “zem pieciem procentiem”. Turklāt pūčisti–pavļutisti un bordānieši ir zaudējuši agrāko “jaunavību” – tagad arī viņi ir vecie blēži, kam pakausī elpo “jaunie un tīrie”. Gan pašvaldību vēlēšanās pašapziņu atguvusī Reģionu apvienība, kā arī Alda Gobzema un Aināra Šlesera politiskie projekti (iespējams, otrajam “aprijot” pirmo – vai gan tāpat vien “Buldozera” cilvēki atgrieztos viņa paspārnē).
Tāpēc arī valdība tik izmisīgi “grūž naudu betonā”, jo tas ir parocīgākais veids, kā sabiedrībā ātri radīt ekonomiskās augšupejas iespaidu. Un vienalga, ka tā būs vien kaitīga ilūzija. Tautai būvdarbi patīk. Fiskālās disciplīnas padomes eksperts Jānis Platais par to Latvijas Televīzijā svētdien izteicās stilistiski neveikli, bet saturiski precīzi: “…tā mums tāda tradicionāla ievirze, ka mēs vairāk liekam betonā, bet nevis varbūt cilvēkā. Lai gan tas betons tā ir pirmā lieta, kura cilvēkiem šķiet, ka tas pietrūkst visvairāk pirmajā acu uzmetienā.”
Kad/ja daļa no tagadējās koalīcijas partijām tomēr pārvēlēsies pāri procentu barjerai un iekļūs arī jaunajā valdībā, tad tās varbūt sāks domāt par reālu ekonomikas attīstību. Ātrāk – nē.
————–
* Latvijā tuvāko piecu gadu laikā no “Atveseļošanas un noturības mehānisma” ieplūdīs 1,82 miljardi eiro, pirmā daļa, 237 miljoni eiro, mums būs pieejami jau šomēnes.
** “Mobilitātes punktu” pamatuzdevums ir nodrošināt ērtus transporta savienojumus, kas apvieno dažādu publiskā transporta veidu pieturvietas ar velostāvvietām, koplietošanas velo/auto tīklu u.c.; papildus pamatfunkcijām tiek piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts (elektrotransporta līdzekļu uzlādes stacijas, informācijas stendi, preču piegādes stacijas, kioski u.tml. – rpr.gov.lv).
20.07.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
