To, ka futbolisti saņēmuši ne vien oficiālo algu, bet arī ievērojamu samaksu aploksnēs, LTV raidījumā “Sporta studija” šonedēļ apstiprināja bijušais Ventspils futbola kluba kapteinis Jevgeņijs Kazačoks. Kā gan futbola klubs, kura viens no dalībniekiem ir arī Ventspils pilsētas dome, pieļāva šādas situācijas izveidošanos?

Maija sākumā Valsts ieņēmumu dienests veica kratīšanu futbola kluba “Ventspils” telpās. Iemesls – aizdomas par aplokšņu algu izmaksu aptuveni 1,6 miljonu eiro apmērā. Sākotnējo pirmstiesas izmeklēšanas darbību laikā noskaidrots, ka futbola klubs no 2018. gada līdz pat šim brīdim grāmatvedības reģistros nav uzrādījis darba samaksu, bet neuzskaitīto darba algu neoficiāli izmaksājis skaidrā naudā ap 40 klubā reģistrētajiem sportistiem un darbiniekiem.

Tomēr būtībā FK “Ventspils” nedienas sākās jau 2018. gadā, kad par kluba pastarpinātu dalībnieku un valdes priekšsēdētāju kļuva Krievijas pilsonis Aslans Šišhanovs – cilvēks, kura “reputācija” viņam gājusi pa priekšu jau pēc iepriekšējās darbošanās Moldovā un Krievijā un par kuru ne reizi vien tolaik rakstīja Latvijas mediji, tostarp – arī “Ventspilnieks.lv”. Pēc vadības maiņas klubu atstāja vairāki spēlētāji, un visai drīz arī saistībā ar jauno kluba vadītāju izskanēja skaļš skandāls. Atskatoties uz pāris gadus seniem notikumiem, pārsteidz to līdzība ar šobrīd FK “Ventspils” notiekošo.

“Dacia” aplokšņu algās esot samaksāti trīs miljoni

Aslans Šišhanovs par FK “Ventspils” vadītāju ar kluba akcionāru sapulces lēmumu kļuva 2018. gada 1. februārī, un jau pāris mēnešus pēc “varas maiņas” izskanēja ziņas, ka viņa bijušais klubs Kišiņevas “Dacia” no Moldovas tiek turēts aizdomās par krāpšanos ar nodokļiem. Šišhanovs pēc Moldovas izmeklētāju domām maksājis algas aploksnēs, un to apmēri kopumā sanieguši trīs miljonus eiro. Nelikumības esot notikušas laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2017. gada februārim. Kamēr Krievijas uzņēmējs darbojies šajā valstī, viņš vairāku gadu garumā turēts aizdomās arī par sarunātām spēlēm un rezultātiem.

Pats Šišhanovs vēlāk apgalvoja, ka “Dacia” esot nomaksājis visus nodokļus, savukārt Moldovas izmeklētāju minētie viņa veiktie pārskaitījumi kluba spēlētājiem un darbiniekiem 800 – 10 000 eiro apmērā neesot bijušas algas, bet gan personīgā palīdzība. Komentējot Moldovas tiesībsargātāju interesi par klubā notiekošo, viņš izteica aizdomas, ka “tā ir reakcija uz faktu, ka esmu aizbraucis uz citu valsti”.

Atkal vainīgi citi

Arī tagad FK “Ventspils” nebūšanās viņš vaino citus. VID sāktā izmeklēšana par aplokšņu algām esot pasūtījums, ar kuru saistīts bijušais LFF prezidents Kaspars Gorkšs. Savukārt Gorkšs medijiem norāda, ka Šišhanovam allaž ir vēlme vainīgos atrast kaut kur ārpusē. Šāda tendence parādās arī Šišhanova konfliktā ar nu jau bijušajiem FK “Ventspils” spēlētājiem Jevgeņiju Kazačoku un Ņikitu Koļesovu, kurus neapmierināja darba apmaksas “īpatnības”. Sportisti saņēmuši oficiālo algu, kura kārtīgi izmaksāta ik mēneša 10. datumā, un tad “otru daļu”, kuras izmaksai konkrēta datuma nav bijis.  Pēc Jevgeņija Kazačoka teiktā – Šišhanovs jebkurā brīdī varējis futbolistiem izsniegt aploksni ar naudu. Ja standarta līgums paredzējis samaksu no minimālās algas līdz aptuveni 1000 eiro mēnesī, tad ikmēneša “piemaksa” varējusi būt arī 2000 eiro. Šādā veidā ik gadu spēlētāji “aplokšņu algās” saņēmuši no 20 000 līdz 35 000 eiro. Tagad Kazačoks uzskata, ka nesaskaņas ar kluba vadību radušās, jo viņš bijis starp vislabāk apmaksātajiem latviešiem komandā, bet “Ventspilij” izdevies atrast lētākus leģionārus.

Pašiem nevajag, bet aiziet neļauj

Centra pussargs Jevgeņijs Kazačoks un centra aizsargs Ņikita Koļesovs pretenzijas pret FK “Ventspils” izteica jau marta nogalē. Abi sportisti FK “Ventspils” izrādījās nevajadzīgi, tomēr prom no kluba netika, jo līguma termiņš paredz ilgāku “kopā būšanu”. Kā izriet no Kazačoka teiktā “sportacentrs.com”, viņam paziņots, ka uz citu klubu viņš var pāriet vien par transfēra summu, kas nav mazāka par 25 tūkstošiem eiro.

“Vaicāju kluba prezidentam Šišhanovam, kas tad, ja nav iespējas atrast citu klubu, kurš būtu [gatavs] maksāt tādu transfēra summu? Uz ko viņš atbildēja, ka “tad vari iet prom pa 15 tūkstošiem, taču es tev neko neesmu parādā”. Klubs sagatavoja dokumentu par šiem 15 tūkstošiem, kā arī vēl gribēja, lai parakstu dokumentu, ka par trim mēnešiem, 2019. gada novembri, decembri un 2020. gada janvāri, nesaņemu oficiālu atalgojumu. Oficiālo, jo “Ventspilī” ir iekārtots tā, ka daļa atalgojuma tiek veikta oficiāli uz maksājumu kartes, bet pārējais “uz rokas”.”

Savukārt Ņikitam Koļesovam nesaprašanās ar FK “Ventspils” vadību maksāja līgumu ar Rumānijas “Botosani”. Sākums bija šķietami korekts. Pēc tam, kad futbolistam paziņoja, ka “Ventspilij” viņš nav vajadzīgs, sportists tika atdots īrē Rumānijas “Botosani”, un viņš pusgadu pavadīja tur. Pēc atgriešanās Ventspilī Koļesovam paziņoja, ka attiecībā uz viņu budžets nav atvēlēts, un tātad arī algas nebūs. Sekoja vēl dažādas peripetijas, un rezultātā Koļesovs līgumu ar FK “Ventspils” lauza. Futbolistam bija iespēja noslēgt līgumu ar “Botosani”, taču FK “Ventspils” lika šķēršļus. “Kad “Ventspils” atteicās dot dokumentus, rumāņi piedāvāja pēc pusgada īres perioda beigām samaksāt “Ventspilij” 15 līdz 20 tūkstošus eiro. Tā vietā, lai pieņemtu šo piedāvājumu, Šišhanovs atbildēja, ka viņa vadībā no kluba neviens neaizies par mazāku summu nekā 50 tūkstoši eiro, jo mazākas summas neatbilst “Ventspils” imidžam.”

Savukārt Šišhanovs sarunā ar portālu “sportacentrs.com” nevairījās abus futbolistus nosaukt par analfabētiem, kuri nespējuši izpildīt savas saistības. Par notikušo tika iesniegta sūdzība Latvijas Futbola federācijas Spēlētāju statusa un pāreju komisijā, taču tā lēma par labu FK “Ventspils”. Abi futbolisti šim lēmumam nepiekrīt un vērsīsies Apelāciju komisijā.

No kurienes aug nervozuma “kājas”? 

Kādēļ Aslans Šišhanovs ļāva konfliktam samilzt līdz tādiem apmēriem? Vai varētu būt, ka viņa nervus un arī savaldību krietni paplucināja kāds neizpildīts solījums? Diezin vai Krievijas pilsonis FK “Ventspils” vadības stūri būtu ieguvis bez Aivara Lemberga gribas un atbalsta, savukārt 2018. gadā, pilnīgi iespējams, bija solījums par regulāru finansiālu piešprici no Ventspils Brīvostas pārvaldes līdzekļiem.

Tagad Ventspils pilsētas dome nolēmusi savas FK “Ventspils” daļas pārdot, un liek noprast, ka šāds lēmums briedis jau sen. Tomēr par šādu ieceri netika bilsts ne vārda ne 23. janvārī, kad dome pieņēma protokollēmumu Nr.3, kurā ierosināts saglabāt Ventspils Brīvostas pārvaldes 2020. gada budžetā apstiprināto finansējumu FK “Ventspils” 383 000 eiro apmērā, ne arī 19. februārī, kad dome ar savu lēmumu uzstāja uz VBP reklāmas finansējuma saglabāšanu FK “Ventspils”.

Būs interesanti vērot, kurš īsti nopirks domei piederošās 898 kapitāla daļas jeb 11,23% no pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir 79 864 eiro, un tā notiks 8. jūlijā Ventspils domes telpās.

3.06.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto:Ventspilnieks.lv