Foto: Ieva Lūka/LETA
“Visas reformas maksā naudu, šajā gadījumā nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc gribētos arī dzirdēt no politikas veidotājiem pārliecinošu argumentāciju, par to, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus,” savu pārliecību pauž Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) asociētais profesors Arnis Sauka.
“Jau labu laiku Latvijā tiek runāts par salīdzinoši lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Šajā kontekstā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana darbaspēkam no 23 uz 20%, pat ja ne visos gadījumos kā to paredz reforma, izskatās kā pareizs solis, kas varētu palīdzēt mazināt arī aplokšņu algas. Arī minimālo algu pie liela aplokšņu algu līmeņa var celt samēra droši – šī iniciatīva, manuprāt, ir apsveicama un var būt labs instruments aplokšņu algu izskaušanai,” tā profesors Sauka.
Pie augsta aplokšņu algas līmeņa kā tas ir Latvijā (aptuveni 18%, atbilstoši SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem), profesors domā, ka būtu jāizvairās no pārlieku lielas diferencēšanas. “Proti, apliekot ar lielākiem nodokļiem lielākās algas var nevis mazināt nevienlīdzību – kā tas tiek bieži uzsvērts –, bet gan drīzāk sodīt ar lielāku nodokli tos uzņēmumus, kas jau tagad uzrāda algas godīgāk,” savu uzskatu pauž Sauka.
Profesors uzskata, ka politikas veidotājiem plānotās nodokļu reformas kontekstā būtu vēl jāpiedomā. “Minimālajai algai un neapliekamajam minimumam kopumā vienai otru ir jāpapildina, jo bez neapliekamā minimum celšanas, minimālās algas palielināšanai lielas jēgas nav.”
“Ņemot vēra demogrāfisko situāciju, nebūtu slikti arī vairāk padomāt par atvieglojumiem par bērniem, sevišķi lielākām ģimenēm. Attiecībā uz šo aspektu nodokļu reformā lielas izmaiņas neredzam, bet jautājums ir ļoti būtisks, kā arī uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kontekstā – uz to norāda praktiski visi pētījumi, kuru īstenošanā esmu piedalījies,” norāda Sauka.
Arī ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ļoti augsta, atbilstoši ikgadējā SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem – pat lielāka nekā aplokšņu algas, norāda profesors. “Apsveicama ideja ir vismaz izvērtēt 0% nodokļa ieviešanu reinvestētajai peļņai. Mikrouzņēmuma režīma saglabāšana, papildināta ar sociālo iemaksu aspektu, arī, manuprāt, ir pareizais virziens, tā Sauka.
“Kapitāla nodokļu palielināšana un vispār jautājumu sakārtošana attiecībā uz kapitāla pieaugumu ir jautājums kuru bija jārisina jau sen. Redzams, ka beidzot tas tiek darīts, kas ir ļoti pozitīvi. Nekustamā nodokļa celšana – bet tikai gadījumā, ja tiek godīgi klasificēti nekustamā īpašuma veidi pēc to tipa un vērtības – arī noteikti ir solis pareizajā virzienā. Ļoti ceru, ka šeit viss notiks godīgi, jo, domāju piekritīsiet, var tikt sagaidīs spēcīgs lobijs attiecībā uz jautājumiem par to, kādas likmes kādiem nekustamajiem īpašumiem ir piemērojamas,” par gaidāmajām reformām uzskatu pauž profesors.
Profesors piekrīt, ka ir ļoti atbildīgi jāattiecas uz PVN mainīšanu: “Drīzāk to darīt nevajadzētu vispār,” viņš saka. “Visbeidzot tas, ka tiek atcelts solidaritātes nodoklis, manuprāt, ir tikai loģiski – domāju, ka daudzi piekritīs, ka solidaritātes nodokli nekad nemaz nevajadzēja pieņemt. Savukārt viss kas attiecas uz atvieglojumiem pensijām, pēc manām domām, ir samērā diskutabli. Proti, esmu pārliecināts, ka aplikt ar nodokli pensijas tomēr ir zināma anomālija kopumā, nedomāju, ka tas ir loģiski pēc būtības,” tā Sauka.
“Pie visa pozitīvā ko minēju attiecībā uz nodokļu sistēmas reformu, vēlos uzsvērt vēl vismaz divus aspektus,” rezumē Sauka.
1. Vai un kā nodokļu reformēšanas projekts atšķirsies no tā risinājuma, kurš beigās tiks ieviests?
“Ļoti ceru, ka diskusiju rezultātā, kuras neapšaubāmi sekos, piemēram, darbaspēka nodokļa slogs netiks samazināts tikai par 1% procentu vai mazāk. Respektīvi, šajā ziņā netiks pieņemts kāds kompromisa lēmums. Savukārt tie priekšlikumi, kas paredz nodokļu slogu palielināt tiks pilnībā ieviesti vai pārpildīti. Respektīvi, pavisam nelielām izmaiņām nebūs liela jēga, to vienkārši nevarēs saukt par nodokļu reformu. Gluži pretēji, šāda veida reforma it sevišķi, ja tās rezultātā palielinātos nodokļu slogs, tikai liecinātu par Excel tabulu veida pieeju nodokļu politikā, kas, diemžēl, jau ir pieredzēta iepriekš un līdz šim ne uzņēmējdarbības vidi, ne ēnu ekonomikas apjoma mazināšanos nav īsti veicinājusi. Tāpēc gribētos cerēt, ka šis projekts no risinājuma, kas tiks ieviests, kardināli neatšķirsies.”
2. Vai ieviešot nodokļu reformu tā drīz vien netiks mainīta?
“Nekonsekvence, sevišķi nodokļu politikā, kā rāda visi man zināmie pētījumi, ir viena no lielākajām problēmām Latvijā kuru uzsver uzņēmēji. Pat vairāk – nebaidīšos teikt, ka tas nekonsekvences apjoms kas ir pieredzēts iepriekšējos piecos līdz desmit gados ir pilnībā pietiekams nākošajām divām līdz trim paaudzēm. Tāpēc ceru, ka politikas veidotāji ļoti rūpīgi izvērtēs veicamos darbus pirms tie tiks ieviesti. Šajā kontekstā ir noteikti uzteicama politikas veidotāju sadarbība ar dažādām, kā arī starptautiskām organizācijā, analītiska pieeja. Tāpat ir labi redzēt, ka vismaz atsevišķiem pasākumiem jaunās nodokļu sistēmas kontekstā ir paredzēts pārejas laiks. Zināt un saprast spēles nosacījumus ļoti būtiski gan uzņēmumiem, gan investoriem, bez šī aspekta kvalitatīva uzņēmējdarbības vide ir grūti iedomājama.”
Ja ar augstākminētajiem kritērijiem viss būs kārtībā, un tiks domāts ne tikai par regulējumu pieņemšanu jaunās nodokļu sistēmas īstenošanai, bet arī to – kā tas tiks kontrolēts, jautājumiem kas saistīti ar nodokļu iekasējuma efektivitāti un administrēšanu, sodu neizbēgamību, adekvātumu, tad pozitīvam rezultātam vajadzētu būt, arī uz ēnu ekonomikas mazināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos kopumā,” pauž Sauka.
“Šajā kontekstā, ir ļoti būtiski ne tikai jauno nodokļu sistēmu ieviest, bet arī izstrādāt mehānismu tās izvērtēšanai. Savukārt, lai izvērtētu sasniegto, kā zināms, pirms tam ir ne tikai jānosaka mērķi un sagaidāmais rezultāts no nodokļu reformas, kas šajā gadījumā tiesām ir darīts. Papildus būtu arī jāparedz dažādi, no nodokļu reformas ieviešanas, sagaidāmie rezultāti, piemēram, atkarībā no ekonomikas tempu pieauguma un citiem ietekmējošiem faktoriem. Noslēgumā – visas reformas maksā naudu, šajā gadījumā nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc gribētos arī dzirdēt no politikas veidotājiem pārliecinošu argumentāciju, par to, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, pie tam pat pie viskonservatīvākajiem aprēķiniem,” ar uzvedinošu jautājumu profesors vēršas pie valdības.
