Ziņās par rūpniecību parasti interesantākā daļa ir apstrādes rūpniecībai veltītā, kas satur visvairāk informācijas par mūsu ekonomikas “dziļajām” tendencēm. Taču šoreiz interesanti ir arī notikumi enerģētikā, kurā izlaide gada griezumā februārī kāpa par 28,4%. Martā kāpums varētu būt bijis vēl lielāks, jo palu kulminācija šogad atnāca agri. Aprīlī situācija attiecīgi tad būs pretēja. Baltijas tirgus dziļāka integrācija Ziemeļvalstu apritē rada situācijas, kādas diez vai būtu bijušas iespējamas pirms tam.
Apstrādes rūpniecības kāpums februārī gada griezumā bija mazāks nekā mēnesi iepriekš jeb 4,6%. Martā tas varētu būt vēl nedaudz samazinājies bāzes efekta dēļ, pērnā gada pirmo trīs mēnešu ražošanas apjomi bija kā diezgan stāvas kāpnes. Taču prognoze šim gadam kopumā joprojām ir labvēlīga. Aplūkojot situāciju nozarēs, šī gada februārī situācija ir gandrīz pretēja apstākļiem pirms gada. Šogad izlaide gada griezumā vienlaikus kritās kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kas ir ļoti neparasti. Pērn tām abām šajā laikā klājās ļoti labi. Turpretim mašīnbūve un elektronika šogad strauji kāpj augšup, kamēr pērn to sekmes bija diezgan viduvējas.
Kritums februārī kokrūpniecībā vēsta, ka nozares pārstāvju bažām gadu mijā bija pamats. Taču labā ziņa — problēmas, kas vājuma mirkli radīja, visumā ir novērstas, sekojošajos mēnešos atkal var gaidīt labākus rezultātus. Turpretim pārtikas nozarē februārī ir diezgan liels kritums pret pērno gadu, par 4,2%. Pārtikas, jo īpaši piena produktu ražošanai Latvijā ir lielas iespējas, jo ir ļoti laba izejvielu pieejamība. Taču, lai tās izmantotu, ir vajadzīgas lielākas investīcijas, nekā var “pacelt” nozares dalībnieku vairākums.
Jau ilgāku laiku neesmu pieminējis notikumus vieglajā rūpniecībā, ir īstais brīdis to darīt, jo nozare pārvar Krievijas ekonomisko grūtību ietekmi. Apģērbu ražošanā februārī bija pieaugums par +13,9%, labākais rādītājs kopš 2013. gada marta. Nozare meklē savu ceļu augošu algu apstākļos, daļēji arī atrod. Profesionālo darba apģērbu ražošanā šajā jomā ir iespējas, kas pamatotas ar spēju ražot ļoti kvalitatīvi un ātri piegādāt klientiem Eiropā. Interesanti, ka nozare sāk saņemt pasūtījumus no t.s. eksotiskajiem tirgiem, valstīm, kur ienākumi ir daudz zemāki nekā Latvijā. Acīmredzot šo valstu iedzīvotāju turīgākā daļa vēlas un var pirkt Eiropas preces. Atjaunojas pieprasījums Krievijā. Rubļa kursa tendence ir augšupvērsta, apvienojumā ar inflāciju tas veido strauju IKP kāpumu eiro izteiksmē. Savukārt tekstila ražošanu (+3,6%) veicina pieprasījums pēc tehniskajiem audumiem, kurus izmanto ceļu būvē, arī higiēnas preču ražošanas straujais kāpums.
Bieži saka un raksta, ka rūpniecība ir atkarīga no tā, kā sekmējas pasaules ekonomikai. Kā jau daudzās populārajās banalitātēs par Latvijas ekonomiku, arī šajā ir daļa patiesības, pat liela. Taču to var arī pārspīlēt. Ražošana sekmīgi auga arī 2012. gadā, kad eirozonā bija recesija. Mūsu rūpniecības diezgan specifiskā struktūra un joprojām labā konkurētspēja ļauj tai atšķirties no ES ekonomikas vispārējās tendences, tāpat tai ir savas vājās vietas, bez šaubām.
Turklāt arī vietējam tirgum var būt nozīme, tas noteikti izpaudīsies šogad. Ir vismaz četras apakšnozares, kuru nozīmīgs vai pat nozīmīgākais klients ir celtniecība, tāpēc notikumiem šajā nozarē jāpievērš liela uzmanība. Pašsaprotama ir celtniecības ietekme uz nemetālisko minerālu nozari, kas galvenokārt ražo būvmateriālus. Tā kā nozares produkti izceļas ar lielu apjomu un svaru, iekšējais tirgus tai ir ļoti nozīmīgs. Lai arī kokapstrādes un metālapstrādes produktiem lielus attālumus pārvarēt ir vieglāk, arī šīm nozarēm papildus pieprasījums iekšējā tirgū var lieti noderēt, jo īpaši metālapstrādei. Ar celtniecību Latvijā izteikti ir saistīta arī ķīmijas rūpniecība, tai transports nav tik liels ierobežojums, taču svarīgi ir citi mājas tirgus faktori. Patērētājiem domātās ķīmijas ražotāji Latvijā ir ļoti nelieli uz starptautisko konkurentu fona, nozarē, kurā zīmolam un izplatīšanas kanāliem ir liela nozīme. Savas valsts robežās šo trūkumu ietekmi pārvarēt ir vieglāk, pircēju uzticēšanās šeit lielāka un arī patriotisms, lai arī visdrīzāk ne kā izšķirošs faktors, spēlē pozitīvu lomu.
Situācija ārējos tirgos izskatās kopumā labvēlīga, kaut arī ir riski, kā nu bez tiem. Šobrīd mulsumu rada krasais kontrasts starp divu veidu ekonomikas indikatoriem, kas jo īpaši izteikts ir ASV, bet jūtams arī Eiropā. Tā saucamie “mīkstie” indikatori ASV tuvojas stratosfērai, piemēram, patērētāju noskaņojuma indeksi signalizē, ka patēriņš varētu augt pat par 7%, ļoti optimistiski ir arī dažādu nozaru uzņēmumi. Taču t.s. “cietie” indikatori, kas mēra faktisko ražošanas, patēriņa u.t.t. apjomu, vēsta, ka nekas īpašs nav mainījies, ekonomika turpina augt apmēram par 2%.
Iespējamais izskaidrojums — jaunais ASV prezidents sola samazināt nodokļus un atvieglot valsts regulējumu vides aizsardzības un citās jomās. Mediji, kurus visvairāk lasa uzņēmēji un investori, šeit saskata lielas iespējas. Vērtējot tīri pragmatiski, diez vai iespējamie ieguvumi būs tik lieli. Taču, lai kāda būtu noskaņojuma izmaiņu pamatotība, vai tās pašas par sevi var būtiski paātrināt izaugsmes tempu, kļūstot par prognozi, kas izraisa pati sevis piepildīšanos? Atbilde ir — visdrīzāk nē. ASV ekonomikā vairs nav daudz nenoslogotu resursu, uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk piesaistīt darbiniekus. Turpretim ražīguma tendences, tehnoloģiju attīstību noskaņojuma svārstības nespēj ietekmēt. Ja optimisma indeksi ASV turpinās dzīvot savā pasaulē, ir neizbēgama pretreakcija, tai skaitā finanšu tirgos. Akciju cenu kritums ir nozīmīgs risks.
“Mīksto” indikatoru kāpums Eiropā nav bijis tik izteikts. Taču šeit tam var būt nozīmīgāka ietekme uz reālās dzīves norisēm. Eiropā ir vairākas lielas valstis, kuru neizmantotais potenciāls ir liels, pirmkārt Francija un Itālija. Vācijai izaugsmes paātrinājums it kā vairs nav nepieciešams, taču straujāks algu kāpums šajā valstī var palīdzēt izlīdzināt dažādu eirozonas valstu konkurētspēju.
Iepriekšējos trīs gados ārējo tirgu nākotni klāja migla, šobrīd tā pamazām izklīst, bet rodas jautājums — vai redzamā aina nav mirāža? Šādas analoģijas rosina domāšanu, taču tās nevajag uztvert burtiski. Cerības uz izaugsmes paātrinājumu Eiropā, mūsu rūpniecībai nozīmīgākajā tirgū, ir ticamas.
Autors: Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts / Foto: Lita Krone/LETA
