Straujākais inflācijas lēciens Latvijā ir aiz muguras, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
“Nav vērts baidīties no pērkona – bīstams ir zibens; pērkons vien novēloti atspoguļo zibšņus skaņas veidā. Tas pats attiecināms arī uz patēriņa cenu pieaugumu, kas objektīvi atspoguļo iepriekš notikušo pasaules biržās,” atzīmē Krasnopjorovs, piebilstot, ka februārī gada inflācija pēc inerces vēl turpināja kāpt, tomēr cenu kāpums pasaules biržās 2017.gada sākumā bija būtiski mazāks nekā pagājušā gada otrajā pusē.
“Tādējādi operatīvais inflācijas novērtējums paliek nemainīgs – visu šo gadu inflācija saglabāsies tuvu 3%,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists.
Krasnopjorovs norāda, ka degvielas cenas februārī bija stabilas, tostarp 95.benzīna vidējā cena visu mēnesi noturējās pie 1,17-1,18 eiro par litru, kā arī martā gaidīt būtisku degvielas cenas pieaugumu nav pamata. Naftas cena ASV dolāru izteiksmē februārī pieauga minimāli un to daļēji kompensēja ASV dolāra pavājināšanās pret eiro.
Vienlaikus viņš prognozē, ka dabasgāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas cenas turpinās pieaugt ar aptuveni deviņu mēnešu nobīdi, atspoguļojot naftas produktu cenu dinamiku. Piemēram, februārī Rīgas siltums tarifs bija tāds pats kā pagājušā gada februārī, bet no marta un visu šo gadu siltumenerģijas tarifs būs augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī.
“Arī pārtikas pusē jaunu zibeņu februārī nebija, bet pērkona dārdi būs dzirdami vēl dažus mēnešus. Piena produktu cenas pasaulē 2017.gada sākumā pieauga daudz mērenāk nekā pērnā gada otrajā pusē. Līdzīgi arī iepirkumu cena Latvijas zemniekiem janvārī palielinājās vien par dažām centa desmitdaļām (līdz 31 centam par litru). Salīdzinājumam – iepriekšējo četru mēnešu laikā piena iepirkumu cena kāpa par dažiem centiem katru mēnesi,” klāsta Krasnopjorovs.
Tāpat viņš atzīmē, ka gaļas cenas pasaulē 2017.gada sākumā bija pat nedaudz zemākas kā pagājušā gada otrajā pusē. Līdzīga dinamika bija arī gaļas vidējai iepirkuma cenai no Latvijas zemniekiem.
“Vairāk bažu, manuprāt, rada labības cenas pasaules tirgū – 2017.gada sākumā tās sāka pieaugt par spīti tam, ka Pasaules pārtikas organizācija ik mēnesi paaugstina jau tā rekordaugsto 2016.-2017.gada ražas novērtējumu. Jautājums, kas notiks, ja ražu novērtējumu nāktos samazināt?,” pauž Krasnopjorovs.
Viņš arī atzīst, ka pašreiz nav pamata gaidīt būtisku iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. “Inflācijas gaidas februārī stabilizējās, neregulēto pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekmi, pieaug mēreni. Bezdarbs ir tuvs dabiskajam līmenim jau četrus gadus, atspoguļojot darba tirgus līdzsvaru. Lai gan palielinoties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, gaidāms darbaroku pieprasījuma kāpums būvniecībā, tas lielā mērā kompensēs šajā nozarē iepriekšējo divu gadu laikā veiktās atlaišanas un diez vai novedīs pie masveida darbaspēka trūkuma,” norāda Latvijas Bankas ekonomists.
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2016.gada februāri – inflācija sasniedza 3,3%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī audzis par 0,7%.
Autors: LETA / Foto: Ieva Lūka/LETA
