Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori. Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas. Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas, uzsver Nordea bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.
Kā uzsver ekonomists, vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma “burbuli”. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus. Aktīvu pirkšanas programma visticamāk beigsies nākamajā gadā, kam sekos ļoti mērens likmju palielinājums 2019. gada izskaņā. “Mēs paredzam, ka 2019. gada beigās galvenā refinansēšanas likme joprojām nepārsniegs 0,25%, tādējādi turpinot veicināt spekulatīvās darbības nekustamā īpašuma tirgū,” prognozē ekonomists.
Pēc viņa teiktā, arī fiskālā politika joprojām būs ļoti labvēlīga, neskatoties uz iepriekšminēto iespējamo ekonomisko izaugsmi. Baltijas valstu valdības palielina sociālos izdevumus un paaugstina minimālo algu ar mērķi samazināt ienākumu nevienlīdzību un mazināt krīzes radītās sekas. “Taču valdības pārlieku lielie tēriņi vēl vairāk pastiprina iekšzemes inflācijas nelabvēlīgo ietekmi un vajadzību pēc lielāka atalgojuma. Tā kā šajās valstīs jau tā ir vislielākā inflācija un atalgojuma pieaugums visā eirozonā, nepārtrauktā cenu-atalgojuma pieauguma spirāle beigu beigās var mazināt konkurētspēju starptautiskā mērogā un radīt negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomisko attīstību.”
“Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, mēs saglabājam piesardzību attiecībā uz Baltijas valstu ekonomiku ilgtermiņa izaugsmes izredzēm un sagaidām, ka pieaugums ilgākā termiņā samazināsies līdz 2-3% ar īslaicīgiem cikliskiem palielinājumiem 2017. un 2018.gadā,” skaidro ekonomists.
“Latvijas izaugsme šogad pārsteidz pozitīvā ziņā. Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, IKP šogad augs par vismaz 4%, un līdzīgs izaugsmes temps turpināsies arī 2018. gadā. Galvenie izaugsmes virzītāji būs eksports, ienākošās ES fondu naudas, kā arī valdības tēriņi, kas pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām pieaugs. Tomēr, lai ilgtermiņā noturētu labus izaugsmes rādītājus, bez būtiskām reformām jau tuvākajā laikā neiztikt. Kritiski nepieciešams uzlabot investīciju apjomu, kā arī nodrošināt lielāku iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, it sevišķi jauniešiem,” uzsver Belēvičs.
