Latvijas Bankas dati liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka invstīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.
Trešajā ceturksnī tekošā konta labo sniegumu noteica tirdzniecības bilance (preces un pakalpojumi kopā), kas pēc neliela deficīta pirmajā pusgadā kļuva pozitīva (1,5% no IKP). To gan lielā mērā ir nodrošinājis straujāks importa kritums (-4,2%). Preču bilance joprojām ir negatīva, bet uzlabojas. Lai gan preču eksporta cenas aizvien krīt, eksportēto preču vērtība gada griezumā ir atsākusi augt. Tātad mūsu eksportētāji veiksmīgi turpina palielināt apjomus. Pakalpojumu bilance kopumā turpina iepriecināt. Tomēr transporta pakalpojumu eksporta kritums (-6,9%) aizvien bremzē eksportēto pakalpojumu vērtības pieaugumu (+2.9%).
Eksporta apjomu pieauguma un cenu krituma negatīvā efekta mazināšanās ietekmē tirdzniecības bilance turpinās uzlaboties. Tāpēc tekošajā kontā arī šajā gadā kopumā varētu būt pārpalikums, paredz ekonomiste.
“Pirmajā pusgadā novērojām, ka no Latvijas aizplūst tiešās investīcijas. Tomēr tas, visticamāk, ir bijis īslaicīgs fenomens. Trešajā ceturksnī Latvijā tiešajās investīcijās ienāca 260 miljoni eiro, kompensējot pirmā pusgada apjoma kritumu. Jāatzīmē gan, ka tas ir par 16% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Gadā kopumā sagaidām, ka investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Ievērojami palielināt investīciju ieplūdi varēsim tikai tad, kad izpildīsim mājasdarbus, proti, strukturālās reformas,” pauda ekonomiste.
