Edgara Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu radītais Saeimas triju – Jaunās Vienotības, “Zaļo un zemnieku savienības”, Progresīvo – frakciju bloks un Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājums “paplašināt koalīciju” ir radījis politisko krīzi, kurā ir daudz nepateiktā, bet Ministru prezidenta un viņa partijas pasacītajā – ne pārāk daudz loģikas un konsekvences.
Kāda šajā krīzē ir Nacionālās apvienības pozīcija, BNN portālam skaidro tās valdes priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Tagad, runājot par Valsts prezidenta vēlēšanās savāktajām 52 balsīm, ir radies modes jēdziens “slēptās vienošanās”. Neko dziļi slēptas gan tās nav: visiem ir acīmredzama Jaunās Vienotības izmisīgā vēlme par katru cenu iedabūt valdībā tā dēvētos “zaļzemniekus” un partiju Progresīvie. Jūsuprāt, būs arī citas “atlīdzības”, kas patlaban vēl mums nav redzamas?
– Šis jautājums būtu jāuzdod tiem, kuri ietilpst minētajās 52 balsīs.
Jūs taču esat pieredzējis politiķis! Tiešām nav nekādu aizdomu, versiju?
– Varu tikai puslīdz ar pārliecību izteikties par to, kas ir redzams. Tā ir “sarkano līniju” dzēšana un – ātrāk vai vēlāk, – Zaļo un zemnieku savienības nonākšana valdībā. Par to, kāds Progresīvajiem ir lēmumu pieņemšanas mehānisms, vēl nav tik lielas skaidrības, un pati organizācija arī nav, būsim godīgi, pati pieredzējušākā. Varbūt tā bija gatava atbalstīt Rinkēviča kungu kandidatūru par, tautas valodā runājot, “lētāku cenu”. Taču par “zemniekiem” nav šaubu: cena ir tāda, kādu to tagad redzam – ZZS atrašanās valdībā.
Par Nacionālās apvienības attieksmi pret Progresīviem sen visiem viss ir skaidrs. Taču vai jūsu partija – atbildiet, cik nu atklāti varat – redz tā dēvēto ZZS, kāda tā ir tagad, kā savu iespējamo partneri valdībā? Ja ne šajā, tad varbūt citā.
– Teikšu tik atklāti, cik varu [smaida]: par šādu jautājumu lēmuši neesam, turklāt apzināti – jo tas mums patlaban nav aktuāls. Ja Krišjānis Kariņš un Vienotība nāktu ar piedāvājumu paplašināt koalīciju ar “zaļajiem zemniekiem”, mums par to būtu jālemj. Taču, spriežot pēc visa, viņu redzējums tāds nav, šāds piedāvājums nav likts galdā – līdz ar to mēs neredzam vajadzību formulēt partijas viedokli par visām teorētiskajām situācijām.
Manuprāt, par šo situāciju būtu jātaisnojas tieši Vienotībai, kas agrāk vilka visspilgtākās “sarkanās līnijas” attiecībā pret “zaļajiem zemniekiem”, bet tagad grib tās nodzēst.
Te nu man Jūsu izvairības dēļ jāpaliek gluži vai nekaunīgam: vai starp Nacionālo apvienību un tā saukto ZZS patlaban ir “sarkanā līnija”? Jā vai nē?
– Man patlaban nav pietiekamas skaidrības: ko Latvijas valstij no drošības viedokļa nozīmētu koalīcija ar sankcijām pakļauto personu Aivaru Lembergu?
Jo līdz šim tieši Vienotība ar savu ārlietu ministru priekšgalā bija brīdinājusi, ka tas nozīmētu briesmu lietas. Tātad, pirmkārt, būtu jāizvērtē šie apstākļi.
Otrkārt, šādus lēmumus mūsu partija noteikti nepieņemtu bez sadarbības ar Apvienoto sarakstu. Šīs Saeimas ietvarā mēs to redzam kā vērtību un ideoloģijas ziņā sev vislīdzīgāko organizāciju. Tādēļ mūsu prioritāte ir koalīcija, kas vispirms apvieno vislīdzīgākās partijas. Tikai pēc tam, ja tādu nevar izveidot, ja aritmētika neļauj, var skatīties, kas ir nākamā tuvākā iespējamība.
Pēc valsts galvas vēlēšanām ir nācies dzirdēt un lasīt jums, Nacionālajai apvienībai, veltītus pārmetumus par atteikšanos tajās piedalīties. Tā bijusi izvairīšanās no atbildības, nostājas slēpšana, pat politikas veterāniem necienīga rīcība… Tagad, kad jau nedaudz ir rimusi pagājušās nedēļas spriedze, Jums joprojām šķiet, ka tas bija pareizi?
– Jā, pieļauju – kādam var būt tāds viedoklis. Taču tas, atļaušos teikt, nebalstās informētībā, kā notiek lēmumu pieņemšana. Mēs labi sapratām, ka prezidenta vēlēšanās balsošana pret vai nepiedalīšanās neko nemainītu rezultātā. Tas bija attieksmes jautājums: mēs gribējām nenodedzināt tiltus, ievērot neitralitāti pret abu koalīcijas partneru izvirzītajiem kandidātiem – nekādi nenorādot, ka viņi it kā nebūtu šim amatam piemēroti, bet uzskatot, ka bija iespējams vienoties par labāku.
Jūs sakāt, ka Nacionālā apvienība “darījusi visu iespējamo esošā Valsts prezidenta Egila Levita atbalstam”. Tam Jums ir kāds uzrādāms arguments?
– Tas jau ir filosofisks jautājums. To, kas ir noticis, nevar salīdzināt ar situāciju, kas nav notikusi. Mēs labi zinām Saeimā pārstāvētās frakcijas. Zinām, ko no katras var sagaidīt. Varbūt kāds redz, bet es to neredzu – kā tieši mēs varētu būt pret Valsts prezidentu vēl korektāki un atbalstošāki, nekā bijām. Ja kāds man to pateiks, varu savu viedokli mainīt.
Daudzi izteikumi, piesakot koalīcijas paplašināšanas vajadzību, atgādināja, maigi izsakoties, replikas no absurda lugām. Piemēram, jūsu partijas un Apvienotā saraksta baidīšana, ka cita valdība ir izveidojama, aritmētiski saskaitot Progresīvos un tā saukto ZZS – kaut abu vidū ir tāds “sarkanais bezdibenis” kā Civilās savienības likuma projekts.
Jums nav kārdinājuma pabiedēt Vienotību, ka arī varat tikpat aritmētiski samesties kopā ar Alekseja Rosļikova vadītā politprojekta Stabilitātei! frakciju? Viņi + Apvienotais saraksts + jūsu partija = 38 mandāti. Ja nu tas – premjerpartija varbūt pat jūtu mulsumā noticētu un izbītos – ZZS šķistu kārdinošāk nekā “likšanās vienā gultā” ar kreisiem liberāļiem?
– Zinām, ka nepārspēsim Vienotību šādās taktiskās blēdībās. Tādēļ pieturamies pie drošas taktikas – runāt to, kam ticam un ko tiešām domājam. Neuzskatām, ka šāds – Jūsu minētais – koalīcijas modelis būtu labākais Latvijas valstij, pat ja ar tādu mēs varētu ieriebt Vienotībai. Mēs nedraudam ar to, ko neesam šobrīd gatavi īstenot.
Tāpat mēs nebaidāmies no šādiem Vienotības draudiem. Gluži otrādi, mēs tai sakām: “Nespēlējieties! Ja ir kādas saistības un jūs, Vienotība, esat gatavi tās pildīt, tad dariet to tagad, lai iespējami drīzāk valdība varētu atgriezties pie normāla darba!”
Ministriem “sēžot uz koferiem” – un, nedod D#vs, tā “sēžot” ilgstoši, nesaprotot, vai šīs koalīcijas ietvaros esam sabiedrotie vai ienaidnieki, – nevar panākt nekādu “dinamiku”, par ko runā premjers. Šobrīd – atļaušos teikt tā – tieši neskaidrības paša Kariņa darbībā ir tas, kas valdības darba dinamikai visvairāk traucē.
5.06.2023. / Autors: Dainis Lemešonoks, BNN / Foto: no R.Dzintara Facebook profila
