Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu lielākā intriga būs – vai tiešām pēc tām strauji pieaugs labējo populistu ietekme, palielināsies prokrieviski noskaņoto partiju pārstāvniecība un līdz ar to arī gaidāmas Eiropas Savienības politiskā kursa izmaiņas? Ja EP vēlēšanās būsim tikpat kūtri balsotāji kā līdz šim, šādu scenāriju izslēgt nevar.
Par to, ka EP vēlēšanās lielus panākumus varētu gūt pret pašreizējo Eiropas Savienības politiku un vērtībām noskaņoti politiskie spēki, liecina Eiropas Ārlietu padomes veiktās aptaujas prognozes. Tas var novest pie grūti prognozējamām sekām, jo, kā skaidro Diseldorfas augstskolas sociologs Aleksandrs Heislers: “Visu labējo populistu paraugs ir Viktors Orbans Ungārijā. Ja arī citās valstīs labējie spēki nonāktu valstu un valdību vadītāju amatos, tas būtu vienotas Eiropas gals.” (Goethe institut, “Vienotas Eiropas gals”)
Latvijas deviņi deputāti starp 720 EP deputātiem varētu šķist kā piliens jūrā, tomēr nudien negribētos, lai, pateicoties mūsu politisko spēku nespējai motivēt pilsoņus piedalīties EP vēlēšanās, mēs stiprinātu galēji labējo “Identitātes un demokrātijas” frakciju. Mūsu politiskajiem spēkiem ir pamatīgi jāiespringst, lai atjaunotu savu vēlētāju uzticību, kuru krietni paplucinājusi Saeimas priekšvēlēšanu solījumu nesakritība ar reālo dzīvi. Pretējā gadījumā lielā daļā sabiedrības turpinās dominēt uzskats, ka potenciālie eiroparlamentārieši uz Briseli dodas galvenokārt leknāku ganību meklējumos (EP deputāta mēnešalga ir 10 075,18 EUR bruto un 7 853,89 EUR pēc ES nodokļu un apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas. Vispārējiem izdevumiem tiek piešķirti nepilni 5000 eiro, “dienas nauda” ir 338 eiro, kā arī tiek apmaksāti transporta izdevumi).
Vienlaikus jāatzīmē, ka EP vēlēšanās iegūto mandātu skaits būs tas barometrs, kurš uzrādīs arī attiecīgā politiskā spēka iekšpolitisko ietekmi. Ja, piemēram, “Progresīvajiem” arī viena mandāta iegūšana būtu vērā ņemams rezultāts, tad “Jaunajai Vienotībai” (JV) tā būtu jau katastrofa, kas liecinātu par partijas norieta sākumu.
Dombrovskim pirmais numurs, Kariņam sapņi par eirokomisāra krēslu
JV iekšējās cīņas par to, kurš īsti startēs ar pirmo numuru – eirokomisārs Valdis Dombrovskis vai bijušais ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vainagojusies ar Dombrovska uzvaru. Kuluāros mēļo, ka lielā mērā šo partijas izšķiršanos ietekmējis Kariņa privāto avioreisu skandāls, pēc kura JV pagājušā gada nogalē piedzīvoja strauju reitinga kritumu – no 19,1% novembrī līdz 14,4% decembrī. Turklāt to divu periodu laikā, kopš Dombrovskis ieņem Eiropas Savienības komisāra amatu, sabiedrība pie viņa eirokomisāra tēla ir pieradusi un JV ir visai pamatotas cerības, ka vēlētāji viņu vēlēsies Eiropas Parlamentā vai ES izpildvaras augstākajās struktūrās redzēt atkal.
Tomēr te ir viens liels “bet” – kā zināms, kandidātu eirokomisāra amatam izvirza pašas dalībvalstis un tikai pēc tam seko EP komiteju vērtējums. Un te nu ir nākamā intriga – ko īsti šim amatam virzīs Evikas Siliņas valdība? Nav noslēpums, ka neiegūstot NATO ģenerālsekretāra amatu, uz kuru pats pieteicās, Kariņš cierē uz ES komisāra amatu. Un pilnīgi iespējams, ka JV ar valdības rokām to savam valdes priekšsēdētājam arī uzsauks. Taču ir tālākas nākotnes jautājums. Pagaidām ārlietu ministrs Kariņš sev neraksturīgā centībā dodas reģionālās vizītēs pa Latviju, ko politikas vērotāji jau nodēvējuši par daļu no viņa Eiroparlamenta vēlēšanas kampaņas. Līdz šim Krišjānis Kariņš Eiroparlamenta vēlēšanās ticis ievēlēts divas reizes (2009. un 2014.gadā), bet Valdis Dombrovskis trīs reizes – (2004., 2014. un 2019.gadā). 2009.gada EP vēlēšanās viņš nekandidēja, jo pildīja ministru prezidenta amatu.
Praktiski droši var teikt, ka JV sarakstā būs pārstāvēta arī EP “ilgdzīvotāja” Inese Vaidere – taču te vietā atgādināt, ka 2014.gadā un 2019.gadā viņa eiroparlamentārietes godā tika pateicoties Valdim Dombrovskim, proti, nāca viņa vietā, kad Dombrovskis tika apstiprināts par Eiropas komisāru.
ZZS ministri tomēr portfeļus krūmos nemetīs
Līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga, vai tiešām visi četri ZZS ministri metīs savus portfeļus malā, lai kandidātu uz siltajiem Briseles krēsliem. Vakar uzzinājām, ka ZZS listes pirmais numurs un līdz ar to arī “seja” būs ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kurš iepriekš bijis Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs un Valmieras novada domes deputāts. Pilnīgi iespējams, ka gan Mazsalacas, gan Valmieras novados Rokpeļņa kungs ir gana zināms, bet vai ar to pietiks, lai pārvarētu 5% barjeru? Gribot negribot prātu urda šaubu velniņš – bet varbūt ZZS kā “pagastveču partija” nemaz tā nealkst būt pārstāvēta Eiropas Parlamentā? Par to liek aizdomāties arī ZZS iepriekšējo EP vēlēšanu pieredze, jo vienīgā reize, kad zaļzemnieki ieguva mandātu Eiroparlamentā bija 2014.gads, un arī tad tikai pateicoties Ivetas Grigules masīvajai priekšvēlēšanu kampaņai. Ja atceramies, šīs dāmas bilde tolaik uz mums raudzījās teju no katra autobusa pakaļpuses…
Interesants šķiet arī ZZS paziņojums, ka no sadarbības partijām, tai skaitā “Latvijai un Ventspilij”, partijas kandidātu lokā neviens netikšot iekļauts. Taču tanī pat laikā tiek lēsts, ka, iespējams, dalībai ZZS kandidātu sarakstā varētu tikt virzīts partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) Rīgas domes deputāts Dainis Turlais. Vai tas būtu sava veida reveranss pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, uz kurām ZZS galvaspilsētā pošas kopā ar GKR? Redzēsim. Tāpat redzēsim, vai “Latvijai un Ventspilij” atstāšana aiz borta nozīmē zināma atsaluma sākumu zaļzemnieku un ventspilnieku līdz šīm kvēlajā mīlas stāstā.
“Progresīvajiem” var iekaitēt ViVi nedienas
Ne mazāk interesanti būs vērot “Progresīvo” uznācienu. Šīs partijas kandidātu sarakstā pirmo vietu ieņem bijusī valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto, otrais kārtas numurs piešķirts bijušajam Rīgas mēram Mārtiņam Staķim. Par Elīnu Pinto zināms, ka viņa ilgus gadus strādājusi dažādās augstās Eiropas Savienības struktūrvienībās, tātad lieliski “pazīst drēbi”, brīvi runā angļu, vācu, franču, portugāļu un nedaudz arī itāļu valodās, turklāt pēc pašas vairākkārt intervijās paustā, ir pietiekami neatkarīga, lai neviens viņu nevarētu raustīt “aiz striķīšiem”. Tomēr ja starp diasporas pārstāvjiem Elīnas Pinto vārds ir labi zināms, tad Latvijā viņas atpazīstamība ir salīdzinoši zema. Citādāk ir ar Mārtiņu Staķi, un ironiskā kārtā par to viņš var pateikties ne tik daudz savai darbībai galvaspilsētas vadībā, cik nejēdzīgajiem stabiņiem, ar kuriem pirms pāris gadiem tika piedēstīta visa Rīga un kuri tautā ātri vien tika nokristīti par staķīšiem. Savu lomu spēlēs arī viņa veiksmīgā pozicionēšanās kā zemessargam, koristam, tautas deju dejotājam un kārtīgam ģimenes cilvēkam. Toties visai dīvains šķiet viņa galvu reibinošais kāpiens pa “Progresīvo” “karjeras kāpnēm” – 4.janvārī uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos partijā, 8.janvārī uzņemts, bet tā paša mēneša 15.datumā jau izziņots kā EP vēlēšanu kandidātu saraksta otrais numurs!
“Progresīvo” cerībām uz labu rezultātu svītru var pārvilkt arī ViVi vilcienu sāga. Lai gan satiksmes ministrs Kaspars Briškens pie neveiksmīgā “Škoda Vagonka” iepirkuma nekādi nav vainojams, tomēr sabiedrība ViVi vilcienu nedienas saista tieši ar viņa vārdu, tātad arī ar “Progresīvajiem”. Var jau būt, ka viņa paziņojums par ViVi padomes atstādināšanu un rīkojums veikt pilnu nu jau bēdīgi slavenā vilcienu iepirkuma auditu kaut nedaudz līdzēs, tomēr ņemot vērā jezgu ap “Latvijas pasta” nodaļu skaita drastisko samazināšanu un “Rail Baltica” projektu, pārāk uz to cerēt nevajadzētu. Lai nu kā, bet vismaz viena EP mandāta iegūšana “Progresīvajiem” ir vitāli svarīga, pretējā gadījumā partijai būs grūti likt rēķināties ar sevi kā nopietnu politisko spēku.
Par “Nacionālo apvienību” jautājumu nav, citiem nāksies pasvīst
“Nacionālās apvienības” līderis būs Latvijas pieredzējušākais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kurš līdz šim ticis ievēlēts visās Latvijā notikušajās EP vēlēšanās. Maz ticams, ka šajā ziņā kaut kas varētu mainīties.
Savukārt starp “Apvienotā saraksta” kandidātiem, visticamāk redzēsim gan ekspremjeru un iepriekšējo iekšlietu ministru Māri Kučinski, gan “Tviterkonvoja” vadītāju Reini Pozņaku, kuru AS plānojot pieteikt kā saraksta līderi. Arī šai partiju apvienībai labi rezultāti EP vēlēšanās ir vairāk kā nepieciešami, jo pretējā gadījumā tā var sākt šķīst pa visām vīlēm.
“Jaunajai Konservatīvajai partijai” (JKP) partijai veiksmīgs starts nepieciešams, lai sekmīgi atgrieztos arī iekšpolitiskajā apritē. Lai arī JKP uzsver, ka Latvijas pārstāvībā Eiropas Parlamentā nepieciešama paaudžu maiņa, jo “deputāti no Latvijas, kas Eiropas Parlamentā bijuši turpat 20 gadus, pieļāvuši milzīga birokrātijas aparāta izveidošanos Latvijā”, tomēr partijas kandidātu saraksta vilcējspēki tie paši “vecie vēži” vien ir – bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits un bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Pēc neveiksmīgā starta 14.Saeimas vēlēšanās laulību šķīrusi Partiju apvienība “Attīstībai/Par!”. Rezultātā partija “Latvijas attīstībai” EP vēlēšanās kandidēs viena pati un LA saraksta līderi EP vēlēšanās būs eiroparlamentārietis Ivars Ijabs, bijušais aizsardzības ministrs Pabriks un bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Arī šai partijai vismaz viena mandāta iegūšana ir vitāli svarīga, jo līdzīgi kā JKP gadījumā, tas partijai ļautu nostiprināt savas iekšpolitiskās pozīcijas.
Ždanokas mantinieki nekur nav pazuduši
Un visbeidzot par Eiropas Ārlietu padomes aptaujas prognožu iespējamo piepildīšanos EP vēlēšanu kontekstā Latvijā. Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs trīs politiskie spēki, kuru vēlētāji jau iepriekš pierādījuši savu spēju mobilizēties.
Kandidēs gan partija “Saskaņa”, kuras līderim Nilam Ušakovam ir samērā labas izredzes atkārtoti iegūt EP deputāta mandātu, gan partija “Stabilitātei!”, kuras saraksta līdera – produktu vadītāja Ņikitas Piņina vārds plašākai sabiedrībai neko daudz neizsaka, tāpat arī Ždanokas mantinieki no “Latvijas Krievu savienības” (LKS), kura vēlēšanās piedalīsies no partiju apvienības “Pamats” saraksta kopā ar “Centra partiju”. Zināms, ka LKS pārstāvēs Miroslavs Mitrofanovs un Inna Djeri. Var jau būt, ka tā ir tikai paranoja, taču kurš teicis, ka “Stabilitātei!” neizdosies ar sociālajos tīklos izvērstu priekšvēlēšanu kampaņu atkārtot 14.Saeimas vēlēšanu panākumus, bet LKS vēlētājs Tatjanas Ždanokas vietā (kurai likums liedz piedalīties vēlēšanās) neatrod sev jaunu “krievu pasaules” aizstāvi, teiksim, Ždanokas palīdzes Innas Djeri personā?
26.01.2024. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Pixabay
