Aptuveni šāds ir vadmotīvs populārajā žurnālā Ir publicētajā Paula Raudsepa komentārā, kurā viņš analizē situāciju galvaspilsētas Rīgas pašvaldībā. Tā teikt, Rīgas domes atlaišanas draudu ēnā pat paši pilsētas “tēvi” jau steidz piepucēt spalvas korupcijas un politisko skandālu nomocītajā Rīgas varas Olimpā. Un Ir komentētājs sarkastiski pa pusei atlaistajam mēram Burova kungam ierosina veikt vairākas sekstes uzpucēšanas akcijas: bez jau pieņemtajiem pilsoņus iepriecinošajiem lēmumiem (piemēram, par “vienas dienas gājēju ielām” vai steidzīgajām “akūtajām” amatpersonu pārbīdēm) ieviest arī vienas dienas akciju “šodien neņemsim kukuļus”.
Patiesību sakot, ņemšanās un iztaisīšanās Rīgas domē un saistībā ar minētās domes ārkārtas vēlēšanām nemaz nav tik tālu arīdzan no Ventspils. Tāpat kā tālu nav arī kārtējās (jo uz ārkārtas vismaz mēs, ventspilnieki, cerēt diezin ko nevaram) Ventspils nu jau apvienotā pilsētas un novada vēlēšanām. Pirmās bezdelīgas, tā teikt, jau izlidojušas, sākot vispārēju pilsētas vadībai tuvu mediju kampaņu ar galveno domu: mūs (pilsētniekus) grib pataisīt par kaut kādu “miestu” nevis pilnvērtīgu lielpilsētu, bet Ventspils novada iedzīvotājus vispār par lauķiem, kuri dzīvos šī minētā “miesta” nomalē. Vēriens, protams, nav tas, kas batālijām ap Rīgas domi, bet jebkurā gadījumā paņēmieni un metodes sabiedrības smadzeņu skalošanai ir gluži vai viena diriģenta vadītas.
Protams, situācija ar daudzajiem un dažādajiem galvaspilsētas uzņēmumiem ir nedaudz citādāka. Vai, precīzāk sakot, Rīgas varas gaiteņos tieksme iedzīvoties uz pilsētas (jebšu – vēl tiešāk – pilsētas iedzīvotāju) naudas rēķina bija sasniegusi tādus apmērus, ka pārsniedza jebkuras, pat viszemākās gaumes robežas, tāpat kā vispārēja savējo salikšana dažādos ar tiešo darbu nesaistītos konsultantu un labi apmaksātu padomnieku amatos. Un vienā brīdī šim burbulim vajadzēja plīst ar lielu blīkšķi. Tas nu ir noticis, rezultējoties ārkārtas vēlēšanās galvaspilsētā. Ventspilī viss noticis daudz rafinētāk – galvenokārt tādēļ, ka izkoptās vietējās “politiskās kultūras” tradīcijas nosaka patiesu un absolūtu vietējo monarhiju, kur nav jādalās ar vēl simts vai divsimts atbalstītājiem un citiem svarīgiem ļaudīm (iedomājieties, deputāti un departamentu direktori vien ir gandrīz simts cilvēki), kas nodrošina esošās sistēmas gana labu funkcionēšanu. Tādēļ ir skaidrs – jo vairāk ļaužu iesaistīti šajās politiskās elites spēlītēs, jo grūtāk saturēt kopā šādas ienākumus dodošas shēmas.
Pie mums kārtība pēc būtības tāda pati, tikai pēc izpildījuma gan daudz vienkāršāka. Visa vara koncentrēta vienās rokās jau gadu desmitiem. Tāpēc arī “komanda” labi zina savu vietu – jābūt labam un pakalpīgam ar Bosu, kurš arī vienpersoniski noteiks pareizo līdzekļu, ietekmes un varas sadalījumu. Izsakoties tēlaini, pat rudens lapa no kāda Ventspils apstādījumu kociņa nevar nokrist bez viņa ziņas un piekrišanas. Taču, nevar noliegt, arī šī sistēma tāda pati kā Rīgā vien ir. Par ko uzskatāmi liecina arī Ventspils pilsētas tieši vai netieši kontrolēto iestāžu, uzņēmumu un citu struktūru “dāsnums”, finansiāli atbalstot un tieši piepildot vienīgā priekšnieka maciņu, kā arī viņa akceptētos citus projektus, kuros savukārt itin labi var nopelnīt pietuvināto cilvēku loks (ņemsim vērā, ka mūsu pilsētā šis loks ir skaitliski ievērojami mazāks nekā galvaspilsētas vadībā). Pretī visi iesaistītie saņem zināmas drošības garantijas savai turpmākajai karjerai, ja vien, nenoliedzami, saglabāsies lojalitāte varai. Citiem vārdiem – ja rēķinām pēc likuma gara, nevis burta, tad nekādas būtiskas atšķirības no Rīgā radītās ietekmes, varas un naudas sadalīšanas sistēmas jau nav. Tas pats, tikai rafinētāk izpildīts.
Bet virsrakstā minētais un no Ir komentētāja Paula Raudsepa patapinātais ironiskais ierosinājums Rīgas gandrīz atlaistajam mēram itin labi varētu tikt transformēts arī kā ierosinājums mūsu pilsētas varai. Gan jau, ka arī Ventspilī noderētu kāds ekscentrisks paņēmiens, lai paceltu jaunā līmenī pilsētnieku “sabiedrisko domu”. Jo galu galā var izrādīties, ka nākamajās vēlēšanās 2021. gadā (un pēc politiskiem standartiem tas ir pavisam drīz) ar tradicionālo gaušanos, ka mūs neviens nemīl, neciena un nesaprot, bet mēs taču nesavtīgi rūpējamies par pilsētu un pilsētniekiem, var nepietikt. Tāpat var nepietikt ar jau mazliet apnikušajās preses konferencēs, diplomātiski sakot, “interesanti interpretētajiem” statistiskajiem rādītājiem. Pārāk daudz informācijas beidzamo gadu laikā ir nācis gaismā, pārāk daudz jautājumu radušies, pārāk daudz faktu par naudas plūšanu vienā noteiktā kabatā atklājies… Un cik tad tur tālu arī līdz varas zaudēšanai tiešā un nepastarpinātā veidā.
* “davai” – surogātvārds no krievu valodas ar nozīmi “aiziet!”, “ņemam un izdarām!”
18.02.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
