Manuprāt, Ventspils izaugsmi spēsim nodrošināt, ja cienīsim viens otru, ļausimies patiesai konkurencei, ideju dažādībai, argumentētām visu pušu iesaistošām diskusijām. Lai iedrošinātu ventspilniekus iesaistīties politikā, piedalīties vēlēšanās, nebaidīties piedāvāt un diskutēt, dalīšos ar dažām savām idejām – diskusiju objektiem –, kā uzlabot pašvaldības darbu. Uztveriet šo kā izaicinājumu plašākai diskusijai. Šoreiz – kā uzlabot pilsētas pārvaldi.
Ir jātiek vaļā no Ventspilī valdošās diktatūras, un jānodrošina reāla pašvaldības iedzīvotāju iesaiste pilsētai svarīgu jautājumu lemšanā. Esošai varai demokrātijas imitācija ir nepieciešama, lai maskētu savas patiesās intereses primāri rūpēties par savu un sev pietuvināto labklājību. Ne velti pilsētas vadītājs sēž uz apsūdzēto sola, bet vara savas negausības dēļ ir pazaudējusi pašvaldības ietekmi Ventspils Brīvostas pārvaldē. Vai tā izpaužas rūpes panākt pilsētai un tās iedzīvotājiem labākos risinājumus un lēmumus? Netīkamu jautājumu, ieteikumu un viedokļu uztveršana kā draudus varai, brīvas domas, investoru un oponentu apkarošana jau trīs demitgades ir Ventspils ikdiena, no kuras jatiek vaļā.
Tātad vispirms ir jāpanāk esošās varas ietekmes būtiska samazināšana Ventspils pašvaldībā. Tad būs iespējams reformēt Ventspils pilsētas domes pārvaldi, atbrīvojoties no liekā, piepildīt pilsētu ar saturu un radīt apstākļus ekonomikas atveseļošanai.
Nepieciešams pārskatīt daudzo komisiju un padomju lietderību un to funkciju nodošanu domes pastāvīgajām komitejām. Likums nosaka, ka komiteju sastāvi tiek veidoti no domes deputātiem proporcionāli vēlēšanu rezultātiem, tātad šādi tiek garantēta visu domē iekļuvušo spēku līdzdalība un informētība.
Piemēram, finansiāla rakstura jautājumi pašlaik tiek skatīti finanšu un budžeta komisijā, kuras sastāvu veido pastāvošās varas pārstāvji. Opozīcijai dalība komisijas sastāvā un piekļuve komisijas materiāliem tiek liegta. Savukārt deputātus pārstāvošajai atbildīgajai Finanšu komitejai iedalīta formāla statista loma. Šī ačgārnība būtu jānovērš, proti, finanšu un budžeta komisijas funkcijas ir nododamas Finanšu komitejai. Līdzīgi jārīkojas ar visām tām komisijām un padomēm, kuru darba pienākumi ir deleģējami domes komitejām. Tātad mārketinga padomes un pilsētas attīstības komisijas pienākumi jānodod Attīstības komitejai. Izglītības, Kultūras, Sporta komisiju funkcijas attiecīgi Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejai u.t.t.
To komisiju un padomju sastāvus, kuras nolemts saglabāt, jāveido proporcionāli vēlēšanu rezultātiem, iekļaujot to sastāvos attiecīgo politisko spēku deleģētus profesionāļus. Pastāvošā vara proklamē – komisiju sastāvos ir arī nozaru profesionāļi, un tā esot sabiedrības iesaiste lēmuma procesos. Manuprāt, sabiedrības iesaistei lēmuma procesos ir jāsākas ar visu deputātu un viņu vēlētāju tiesību ievērošanu, bet, kas attiecas uz nozaru profesionāļiem, tie noteikti iesaistāmi komiteju darbā ar padomdevēju tiesībām.
Šāda sistēma veicinās ideju bagātību, mazinās kļūdu iespējamību un, pats galvenais, radīs apstākļus lielākai konkurencei vēlēšanās, tātad radīs kvalitatīvāku politiku, kura savukārt nodrošinās efektīvāku pilsētas pārvaldi.
Izpilddirektors meklējams atklātā konkursā. Šo amatu jāieņem politiski neitrālai personai – profesionālim. Līdzšinējā prakse – izpilddirektora amatu uzticēt varas partijas pārstāvim – ir novedusi pie lēmējvaras un izpildvaras saplūšanas un sabiedrisko līdzekļu prettiesiskas izmantošanas vienas partijas interešu nodrošināšanai. Līdz šim izpilddirektors savu tiešo pienākumu vietā primāri nodarbojas ar varas pārstāvju vajadzību un opozīcijas deputātu apkarošanas nodrošināšanu, šim mērķim izmantojot sabiedriskos līdzekļus un domes ierēdņu kapacitāti.
Lai nodrošinātu pašvaldības lēmumu atklātumu, sabiedrībai jādod iespēja sekot līdzi domes, komiteju, komisiju un padomju darbam. Pašvaldībai jānodrošina domes, komiteju, komisiju un padomju sēžu videoierakstu, sēžu protokolu un lēmumu publicēšana pašvaldības portālā. Tas nozīmē, ka domes sēdēm jānodrošina video tiešsaistes režīms. Informācijai par šo institūciju sēžu grafikiem un tur izskatāmiem jautājumiem jābūt laicīgi pieejamai ikvienam interesentam. Izņēmums – specializētās komisijas: vēlēšanu un administratīvā komisija. Ir jābūt noteiktām šo institūciju darba dienām, piemēram, ceturtdienas un piektdienas.
Līdz šim komisijas un padomes tiek izmantotas kā ļoti dārgs tiesiski ierobežotas personas lēmumu legalizēšanas instruments. Komisiju un padomju sastāvi ir viena cilvēka atlasīti, tās būtiskāko lēmumu pieņemšanā darbojas kā demokrātijas darbību imitējošas lēmumu pieņemšanas vienības. Sabiedrība tiek maldināta, un tai tiek radīta ilūzija par demokrātiju.
Arī atsevišķu komisiju videopārraides ir ilūzija, proti, prieksšēdētājs nosaka, ko sabiedrībai rādīt, bet tā saucamie “asie žurnālistu jautājumi” ir domes darbinieku sagatavoti un priekšsēdētāja apstiprināti. Viss diskutablais un priekšsēdētājam nevēlamais no sabiedrības un opozīcijas deputātiem tiek rūpīgi slēpts. Opozīcijai tiek liegta pieeja viņus interesējošo komisiju un padomju sēdēm un tur izskatāmajiem materiāliem. Piemēram, pašvaldības, to iestāžu, kapitālsabiedrību un biedrību budžetu veidošanas un izskatīšanas procesos opozīcija netiek pielaista kopš Latvijas Republikas atjaunošanas brīža. Finanšu un budžeta komisijas sēžu darba laiki un tur izskatāmie materiāli tiek noslepenoti, tie nav pieejami visiem deputātiem. Pat komiteju, komisiju un padomju sēžu darba laiki tiek pakārtoti vienam cilvēkam un nereti izziņoti pēdējā brīdī. Lai domes darbs būtu efektīvs, manuprāt, jānosaka domes, komiteju, komisiju un padomju sēžu darba dienas.
Izpilddirektora un pašvaldības pārvaldes struktūru vadītāju regulārām sabiedriskajām atskaitēm jākļūst par normu. Pašvaldības pārvaldes struktūru un to vadītāju redzējumiem, nospraustiem mērķiem, uzdevumiem, budžetu izpildes un amatpersonu izdevumu atskaitēm sabiedrībai jābūt brīvi pieejamām.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju informēšanu, sabiedrībai nav jāuztur privāts medijs, kurš pilda varas partijas slēptus pasūtījumus. Daudz lētāk un efektīvāk iedzīvotāju informēšanu iespējams nodrošināt, izmantojot pašvaldībai pieejamos resursus. Pašvaldībai ir sava mājaslapa, iespējas veidot video preses konferences, diskusiju raidījumus, kā arī izdot informatīvus materiālus. Tatad pašvaldībai būtu jāatsakās no patreizējiem fiktīvajiem ārpakalpojumiem, kādus tai ilgstoši it kā sniedz “Ventas Balss”, kura pēc būtības nodarbojas ar pastāvošās varas propagandēšanu un varai netīkamu viedokļu apkarošanu.
Ir jāatsakās no vienas personas teātra – tā saucamajām priekšsēdētāja preses konferencēm. Tā vietā būtu jāizdod un bez maksas ventspilniekiem jāizdala pašvaldības informatīvais buklets, atsakoties no politiķu subjektīva viedokļa publicēšanas tajā. Patreizējo preses konferenču vietā jārīko visu domi pārstāvošo politisko spēku preses konferences un diskusiju raidījumi par ventspilniekus interesējošām tēmām. Pašvaldībai jānodrošina visiem deputātiem vienādas iespējas saziņai ar sabiedrību, jārada visiem deputātiem vienādas iespējas sabiedrībai skaidrot lēmumu motivāciju.
Līdz šim valdošā partija sabiedriskos resursus izmantoja savas pašreklāmas nodrošināšanai, tātad – no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksājot savus tēriņus. Pielietojot dažādas shēmas, pastāvošā vara sabiedrībai radīja ilūziju par tās informēšanu.
Jānodrošina pašvaldības augstāko amatpersonu izmaksu caurskatāmība. Līdzšinējā varas partija no sabiedrības slēpj savas izmaksas. Piemēram, Lemberga dāsnai atalgošanai tika izveidota biedrība “Ventspils Attīstības aģentūra”, kura it kā sniedz pakalpojumus pašvaldībai un tās pārvaldes struktūrvienībām, bet patiesībā nodrošināja Lembergam vairāk nekā 100 000 eiro lielu gada algu kā slēptu piemaksu domes atalgojumam. Šis ir klajš sabiedrisko līdzekļu prettiesisks izšķērdēšanas gadījums, kura realizācijā piedalījās domes augstākās amatpersonas. Savukārt pašvaldības policijas pakļautībā atrodas domes augstāko amatpersonu vajadzības nodrošinošais autoparks ar visiem autovadītājiem.
Šāda administrācijas izdevumu slēpšana nav pieļaujama. Administrācijas izdevumiem jābūt atspoguļotiem tikai pašvaldības administrācijas budžetā, bez tam sabiedrībai jābūt pieejamiem šo budžetu detalizētiem atšifrējumiem. Sabiedrībai jāzina, cik izmaksā domes amatpersonas, domes administrācija, kādas pašvaldības automašīnas izmanto ierēdņi, lai spriestu, vai šāds pakalpojums ir nepieciešams un vai tā izmaksas ir adekvātas. Manuprāt, turpmāk nebūtu atbalstāma patreizējā prakse, kad ikviens pilsētas pasākums tiek pārvērsts par varas pārstāvju reklāmas pasākumu.
Godā jāceļ ideju bagātība, argumentēti piedāvājumi, diskusija un uz attīstību vērsta kritika. Nicināma ir klanīšanās un lišķība. Uz domes priešsēdētāju attiecināmām uzrunām, tādām kā “šefs” vai “paps”, jāpaliek vēsturē.
Vergošana – īpašniekiem liekot uzkopt pašvaldības teritorijas; situācijas, kad amatperonas (Jānis Vītoliņš) vēršas tiesā par amatpersonas goda un cieņas aizskārumu pret pensionāru; negodīgā, iedzīvotājiem zaudējumus nesošā dzīvokļu privatizācija un līdzīgiem sabiedrībai zaudējumus nesošiem gadījumiem jākļūst par pagātni.
Protams, viss iepriekš minētais nebūs panākams, ja pastāvošā vara turpinās dominēt, ja domes priekšsēdētāja, tā vietnieku vai citos augstos pašvaldības amatos tiks apstiprinātas korupcijas “purvā” ieslīgušas, apsūdzētas personas.
21.01.2021. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes deputāts / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
