Jau kopš jūnija sākuma tiek celta trauksme par neizbēgamu pārtikas sadārdzināšanos. Šai problēmai sabiedrības uzmanību izmisīgi cenšas pievērst tās ražotāji, tirgotāji un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.
“Maisam galu vaļā parāva” nozarē un sabiedrībā cienītā eksperte Ingūna Gulbe,
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra* vadītāja. Viņa 5. jūnijā, norādot uz gāzes, elektrības un algu izmaksu kāpumu, publiski brīdināja: ir gaidāms “straujš un šokējošs” cenu kāpums pārtikai. Tāpat Gulbe atgādināja, ka pasaulē aug labības, eļļas un cukura cenas, bet tās ir izejvielas daudzu pārtikas produktu ražošanai. (Putnu gaļas ražotājus, kā ziņo LTV, bez graudu cenas ļoti ietekmē arī
iepakojuma cenu kāpums. Pārtiku globāli sadārdzina arī augstākas degvielas
cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas**.)
Pieļauju, nozare gatavo “augsni” sabiedrības neapmierinātības uzjundīšanai, lai tomēr piespiestu valdību (pareizāk sakot, finanšu ministru Jāni Reiru!) ieviest jaunas nodokļu atlaides pārtikas precēm. Patlaban spēkā ir tikai pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likme “Latvijai raksturīgiem” dārzeņiem un augļiem, kas, ministram par lieliem sirdēstiem, veiksmīgi darbojas kopš 2018.gada.
Saeimā – jau kuro reizi! – ir iesniegts priekšlikums noteikt PVN 5% likmi vismaz svaigiem pārtikas produktiem – gaļai un zivīm, piena produktiem un olām. Taču tagad politiskie apstākļi ir labvēlīgāki šādam likumprojektam: valdības partijas (varbūt pat Reirs!) apzinās, ka tām ir atlicis vien gads, lai kaut kā pielabinātos 14. Saeimas vēlētājiem.
Tomēr “vajadzīgo” sabiedrības panikas līmeni trauksmes cēlājiem, šķiet, neizdodas sasniegt. Skaidri redzams, ka mūsu partiju cīņās – tiklab valdības iekšienē, kā starp koalīciju, opozīciju un jaunajiem politprojektiem – citas problēmas tiek atzītas par svarīgākām. Tās ir parocīgākas un piekritējus vairojošākas. Tāpēc šie “temati” dominē TV ziņās un atlikušajos “nacionālā līmeņa” preses izdevumos.
Protams, obligātās vakcinēšanās iespējamā ieviešana vai haoss darba tirgū, ko rada minimālās obligātās iemaksas, tiešām ir ļoti nozīmīgi jautājumi. Taču tiem ir iespējams piedāvāt pavisam vienkāršus, publikas ausīm tīkamus risinājumus. Cik tie ir iedarbīgi, tas jau cits jautājums…
Pieļauju, ka gan gobzemieši, gan saskaņieši vai (jo īpaši) zemsavieši skaidri apzinās: pārtikas cenu kāpums nav tā problēma, ko var tautai piesolīt tūlīt pat atrisināt, “padzenot Kariņu”. (Vai vismaz zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš – klasisks latvju civildienesta produkts! – patlaban ir kļuvis ļoti
mazpamanāms…) Tāpēc labāk tai neķerties klāt. Vismaz ne līdz brīdim, kad straujāks cenu lēciens kādam no plašāk patērētiem pārtikas produktiem pamodinās masveida sašutumu pircējos (jo diezin vai sīpolu cenas pieaugums no 20 uz 60 centiem kilogramā šādu paniku publikā izraisīs).
Dažs komercbankas ekonomists – kuram par vēlēšanām nav jādomā – pilnīgi atklāti iesaka ar dārdzības neizbēgamību samierināties: to kompensē algu kāpums un drīzais darbavietu pieaugums. Turklāt vajagot priecāties, ka tādejādi aug Latvijas pārtikas eksports, tā cenas un mūsu lauksaimnieku ienākumi.
Tāpēc “Luminor” eksperts Pēteris Strautiņš sludina, ka Gulbes paziņojumi tikai “rada nevajadzīgu stresu”.
Ziniet, viņa teiktajā ir nepielūdzama taisnība. Taču ir grūti no Latvijas sabiedrības prasīt, lai tā būtu – pamanot cenu kāpumu – tikpat auksti, pat “atsaldēti”, racionāla kā akadēmiski izglītots, akadēmiski domājošs un bankas atalgots ekonomists. Turklāt arī mēs, ne tikai daudzu citu – par mums bagātāku!
– ES dalībvalstu iedzīvotāji, esam pelnījuši zemu PVN pārtikai vai nulles likmi.
Strautiņa kolēģis citā bankā mierina, ka “drīzumā Latvijas tirgū ienāks jauns
mazumtirdzniecības pārstāvis, kas izdarīs zināmu spiedienu uz cenām”. Cik saprotu, ar to viņš domā vācu lēto veikalu ķēdi “Lild”, kas izplešas pa visu ES un kuras ienākšana Latvijā citiem tirgotājiem šķiet pastardiena.
Taču kurš bodnieks, lai cik varens tas būtu, spēs pazemināt elektrības cenas? Vēl jo vairāk – apturēt pārtiku sadārdzinošo darba atalgojuma pieaugumu? Pats taču vervē sev darbiniekus ar “smukiem cipariem”!
* Šī iestāde, Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība, nodrošina Eiropas Komisiju ar informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem Latvijā.
** Starptautiskā labdarības organizācija “Oxfam”, kas palīdz bada pārņemtām valstīm, mēneša sākumā paziņoja: “Masu bezdarbs un nopietni traucēta pārtikas ražošana novedusi pie globālo pārtikas cenu kāpuma par 40%, kas ir lielākais pieaugums vairāk nekā desmit gadu laikā.”
26.07.2021 / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
