Būvnieku karteļa lietā valstij var nākties atdot naudu par 25 no Eiropas Savienības fondiem līdzfinansētiem projektiem. Pagaidām tiek lēsts, ka finanšu korekcijas kopējais apjoms varētu būt vismaz 18 miljoni eiro, taču šī summa varētu arī palielināties, ja kādos gadījumos tiktu apstiprināta pasūtītāja iesaiste karteļa lietās. Finanšu korekcija var skart gan Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāli, gan Ventspils Inovāciju centra projektus.
Kopumā būvnieku karteļa lietā figurē 77 objekti, un desmit būvniecības uzņēmumiem par aizliegtu vienošanos jau noteikti sodi kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Starp šiem uzņēmumiem ir arī SIA “Merks”, kurš kopā ar SIA “Ostas celtnieks” būvēja Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli “Latvija”, un AS “LNK Industries Group”, kurš ceļ Ventspils Inovāciju centru.
Tiek lēsts, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Nav grūti aprēķināt, ka Ventspils Mūzikas vidusskolas gadījumā runa varētu būt par aptuveni 3 miljoniem eiro (būvniecības kopējās izmaksas bija aptuveni 31 miljons eiro), savukārt Inovāciju centra “Vizium” iespējamais sadārdzinājums ir 2,6 miljoni eiro (kopējās būvniecības izmaksas 26,4 miljoni eiro). Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka abu objektu būvniecībai piesaistīti ievērojami ES fondu līdzekļi – Ventspils Mūzikas vidusskolai savulaik ar Māra Kučinska valdības un VARAM gādību tika piešķirti 15 miljonu eiro liels emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, kā arī 9,307 miljoni no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (no Latvijas valsts budžeta – 1,642 miljoni), savukārt Inovāciju centram piesaistītais ES un cits ārvalstu finansējums ir 17,8 miljoni eiro (Latvijas valsts budžeta finansējums – 0,8 miljoni eiro, Ventspils pašvaldības finansējums – 7,7 miljoni eiro). Nav izslēgts, ka būvnieku karteļa skandāls radīs zināmus riskus Latvijas turpmākām izredzēt saņemt ES fondu līdzekļus.
Ko atklāj būvnieku sarunas?
Konkurences padome vētījusi tai nodotos KNAB ierakstītos būvnieku sarunu audioierakstu atšifrējumus, kuros atklājas, kā lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018. gadam veikuši iepirkumu sadali un pārrunājuši dalības nosacījumus. Dažu sarunu fragmenti rodami publiski pieejamajā Konkurences padomes lēmumā Nr.22 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu”. Tie ir pietiekami interesanti, lai ar daļu no tiem iepazīstinātu arī mūsu lasītājus.
Piemēram, Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecību KP savā lēmumā min kā vienu no piemēriem situācijai, kad pasūtītājs iespējami norādījis vēlamos iepirkuma pretendentus, tostarp iespējamos uzvarētājus. Kā norāda KP, “pasūtītājs ir vēlējies, lai iepirkumā piedalās konkrēti Lietas dalībnieki, piemēram, SIA “Arčers” (savukārt citu – SIA “Merks”, nē), un par to zina Lietas dalībnieki.” Tiesa, pasūtītāja iespējamās vēlmes nebūt nenozīmē, ka tās tiks arī realizētas. Ilustrācijai fragments no kādas 2017.gada 30. jūnijā notikušas sarunas:
“[BB]: Nē, nu es, es jau saku, nu “Merku” un “Celtnieku” jau arī Ventspils, konceptuāli jau neviens negribēja redzēt. Viņi gribēja redzēt [ČČ], gribēja redzēt vēl kādu.
[ĀĀ]: Atbalsta ne jau viņi.
[BB]: Ne jau viņi. Ne jau viņi lemj, ko viņi grib. Mēs jau tāpēc šeit sēžam.
[ĀĀ]:- Mēs lemjam. Beidzot, (**)! (uzsit pa galdu)”
Atreferēts arī kādas sarunas fragments, kura notikusi pirms 1. konkursa pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Lai arī no iepriekšējā fragmenta redzams, ka pasūtītājs, iespējams, vēlējies, lai iepirkumā piedalās SIA “Arčers”, karteļa dalībnieki nonāk pie vienošanās, ka iepirkums tiks iedalīts SIA “Merks”, taču tam būtu jāņem klāt SIA “Ostas celtnieks”. Sarunā piedalās arī SIA “Merks” pārstāvis, un kāds cits tās dalībnieks, kurš atreferējumā atzīmēts kā “RR”, norāda: “Nu, Ventspils būs, un būs tev, un tas viss ir okei. Un…ar [CJ] gan jau kaut kādu kompromisu atradīsiet.” Tālākā sarunā tiek atzīts, ka “tas [Ventspils Mūzikas vidusskola] jau pēc idejas ir lielākais un smukākais projekts, kas pašlaik ir.”*
Peļņas nav, tiesu darbi – ir
Pēc Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” nodošanas ekspluatācijā pilnsabiedrības “Merks – Ostas celtnieks” dalībnieki ātri vien “sagāja matos”. Proti, SIA “Merks” 2020. gada janvārī vērsās Kurzemes rajona tiesā Liepājā, lai no SIA “Ostas celtnieks” piedzītu parādu par šī objekta būvniecību vairāk nekā ceturtdaļmiljona eiro apmērā.
Kā toreiz skaidroja “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš: “(..) pilnsabiedrības darba rezultātā ir zaudējumi, kurus atbilstoši noslēgtajam līgumam starp abiem uzņēmumiem ir jāsedz pilnsabiedrības dalībniekiem noteiktā proporcijā.” Arī “Ostas celtnieks” negulēja un ātri vien iesniedza pretprasību pret SIA “Merks”, kurā norādīja, ka šis uzņēmums bija pilnsabiedrības vadošais biedrs, “kuram vienīgajam bija paraksta tiesības un kurš pieņēma ar projekta realizāciju saistītos būtiskos lēmumus, nepilnvērtīgi iesaistot vai vispār neiesaistot “Ostas celtnieku” lēmumu pieņemšanā”. Šie apstākļi arī esot noveduši pie iespējamo budžetā neplānoto izdevumu rašanās. “Ostas celtnieks” no SIA “Merks” pieprasa zaudējumu piedziņu teju 300 tūkstošu eiro apmērā, kurā cita starpā iekļauta arī uzņēmuma negūtā peļņa – 244 092 eiro. Pagaidām zināms, ka tiesas sēde šajā lietā gaidāma 7.septembrī.
Žēlojas par dempingu un grib pelnīt miljonu
Kā gan iespējams, ka Konkurences padome runā par būvniecības izmaksu sadārdzināšanu, bet būvnieki strīdas dēļ zaudējumiem? Iespējams, uz to atbildi var sniegt vēl kāds fragments no kartelī iesaistīto būvnieku sarunām, kurās tiek lēsts, ka tirgus dalībnieku piedāvājumu cenas iepirkumos ir par zemu.
“[ČČ] (..)Mēs ar [BB] braucām, starp citu, šurp un, un sapratām, ka tūliņ būs tādi sūdi, ka mēs esam tā nodzinuši paši sev cenas nost. Un pēc tam apakšniekus nospiežam. Pārsvarā mēs visi tomēr šeit esam ģenerāluzņēmēji. Un, un, un ir vairāk strādnieki, mazāk strādnieki. Bet apakšnieki vienkārši, nu, apsprāgs tūliņās visi. Jā? Viņi jau nespēj vairs par tām cenām strādāt. Un man liekas, ka mēs jebkurš saskaramies ar šīm problēmām objektos, ka nav vairs, kas strādā. Tieši tāpēc, ka mēs paši esam nosolījuši tik zemas cenas. Savs menedžments ir jāuztur. Un, lai kaut kā to objektu uzbūvētu, mēs spiežam apakšniekus, mocamies ar kaut kādu materiālu nomaiņām, kaut kādiem racionalizācijas priekšlikumiem. Un beigās visi ir nomocījušies, nopelnījuši nekā neesam.
-Pasūtītājs berzē rokas.”
Un vēl kāds spilgts citāts. [ČČ]: “(..) viens vienā objektā nodempingo, otrs otrā. Tāpēc ka trešais vispār bez darba, tas noteikti trešajā to pašu izdarīs. Un finālā mēs visi strādājam par grašiem. Visi ir nomocījušies un tā. Mans priekšlikums katrā ziņā, man nekad nav bijis mērķis būt lielākajam pēc apgrozījuma un varenākam, un tā tālāk. Man viens mērķis tikai kaut ko darīt un nopelnīt beigās kaut kādu naudu. Un, un ko tu vari, ja apgrozījums 60-70 miljoni, mēs beigās esam pusmiljonu nopelnījuši, nu! Priekš kam! Tad labāk tos 70 miljonus būvē trīs, un katrs nopelna to miljonu.”
Kā rīkosies pasūtītāji?
Pirms saskumt par “nabaga būvniekiem”, kuriem nākas dzīvot dempinga apstākļos, atgādināšu Konkurences padomes priekšsēdētāja Jura Gaiķa teikto, ka, uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, pasūtītāji saņēma nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu.
Tagad ir atklāts jautājums, kā rīkosies pasūtītāji, kuru objekti minēti Konkurences padomes sarakstā. Piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau paziņojusi, ka VNĪ attiecībā uz sarakstā minētajām piecām ēkām rīkosies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem – karteļa dalībniekiem. Savukārt pašvaldības, tajā skaitā arī Ventspils, nav tik naskas uz zaudējumu potenciālo piedziņu.
Ventspils pašvaldībā pagaidām valda uzskats, ka pašlaik vēl ir pāragri sniegt konkrētu komentāru par turpmāko rīcību attiecībā uz “būvnieku karteļa” lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem. Pašvaldība iepazīstas ar publiski pieejamo informāciju, vērtē KP pieņemto lēmumu, kā arī sagaida Centrālās finanšu un līgumu aģentūras oficiālo vērtējumu par izveidojušos situāciju.
* KP lēmumā būvnieku sarunas publicētas anonimizēti. Taču LTV raidījums “De facto” noskaidrojis, ka BB ir Juris Kravalis no SIA “Abora”, ĀĀ – toreizējais “Skonto Būves” vadītājs Guntis Rāvis, ČČ – SIA “Arčers” patiesais labuma guvējs Armands Garkāns, RR – Ainārs Pauniņš, “RE&RE” līdzīpašnieks.
Karteļa sarunās periodā no 2015. līdz 2018. gadam piedalījušies arī “RE&RE” līdzīpašnieks Didzis Putniņš, Valdis Koks no “RERE Būve”, Ivars Millers no “Skonto Būve”, SIA “Velve” pārstāvējušais Māris Martinsons, Māris Saukāns no “RBSSKALS Būvvadība”, SIA “Merks” vadītājs Oskars Ozoliņš un Artjoms Milovs no “LNK Industries”.
31.08.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
