Izvirzot ārlietu ministra amatam diplomāti Baibu Braži, “Jaunā Vienotība” (JV) izspēlējusi “zelta kārti”. Pirmkārt, varam būt pārliecināti, ka šo svarīgo amatu ieņems ārlietu jomā profesionāls cilvēks un, otrkārt, tas ļaus arī paspodrināt JV mundiera apsūbējušās pogas.
Pirmās ziņas, ka tieši Baiba Braže varētu ieņemt ārlietu ministra amatu, izskanēja praktiski uzreiz pēc Krišjāņa Kariņa atkāpšanās. Tomēr pati diplomāte tika uzrunāta vien pagājušās nedēļas nogalē. Ņemot vērā visas pozitīvās atsauksmes, ko Baibai Bražei veltījusi gan valdības vadītāja Evika Siliņa, gan pārējie koalīcijas partneri, šāda vilcināšanās šķiet nedaudz dīvaina. Protams, politikā traukties pa galvu, pa kaklu nav pieņemts, arī ātri un nepārdomāti lēmumi pie laba gala nenoved. Tomēr šis nekādi nav tāds gadījums.
Tas, ka Bražes kundze ārlietās un jo īpaši drošības jomā nav nekāda iesācēja, ir vispārzināms fakts. Taču JV ar ārlietu ministra amata kandidāta nosaukšanu esošās ģeopolitiskās situācijas apstākļos vilcinājās nedaudz par ilgu. Visticamāk, sākotnēji piemērota kandidāta meklējumos tika vētīti JV iekšējie “apcirkņi”.
Vēl 3.aprīlī premjerministre intervijā “Rīta panorāmai” teica, ka “spēcīga un izsverama” kandidāte ir Zanda Kalniņa-Lukaševica, šajā kontekstā izskanēja arī Ģirta Valda Kristovska vārds, tāpat publiski tikusi minēta arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres kandidatūra.
Pats interesantākais šķiet Evikas Siliņas intervijā paustais – ir maz ticams, ka tiks virzīts bezpartejisks kandidāts, jo “Jaunās Vienotības” rindās ir gana daudz spēcīgu kandidātu šim amatam.
Tagad izrādās, ka ārpolitikas jomā spēcīgi cilvēki gan esot, bet Siliņa nevēlas, lai “izkustinot kādu figūru”, Latvija zaudētu savu lomu starptautiskās institūcijās…
Negribas, protams, lietot nodeldēto frāzi par partijas īso “rezervistu soliņu”, tomēr citādāk šo situāciju raksturot ir grūti. Abstrahējoties no personālijām, JV nekādi nebūtu pieņemams kandidāts, kura vārds publiskajā telpā saistītos ar kaut vismazāko skandāla ēnu. Pēc Kariņa lidojumu un “aplokšņu algu” vētrām pat neliels reputācijas risku vējiņš var radīt “JV” kuģī tādu sūci, kuru aizlāpīt būtu ļoti grūti vai pat neiespējami. Un runa nav tikai par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un JV reitingu kritumu (no 8,9% un līderpozīcijām janvārī līdz 7,8% un trešajai pozīcijai martā – pētījumu centra SKDS dati), stāsts ir par iedzīvotāju uzticības krišanos šim politiskajam spēkam kā tādam. Tādēļ augsti profesionāla, sabiedrībā cienīta un, galvenais, prognozējama kandidāta izvēle, kurš turklāt neradītu nekādu iekšpartejisku viļņošanos, partijai savā ziņā bija arī izdzīvošanas jautājums.
Sabiedrības attieksmi pret Baibu Braži nebija grūti nomērīt – pietiek atcerēties kustības “Par!” tīmekļvietnē “manaprezidente.lv” pērn pirms Valsts prezidenta vēlēšanām rīkoto aptauju, kurā cilvēki tika lūgti izvirzīt Valsts prezidenta darbam sievietes un kurā Baiba Braže izvirzījās godpilnajā otrajā vietā aiz Sandras Kalnietes. Arī viņas profesionālā kvalifikācija komentārus neprasa un jādomā, ne iztaujāšana Rīgas pilī, ne Saeimas frakcijās nekādas problēmas neradīs. Tādēļ patlaban izskatās, ka ārlietu ministra amata kandidātes izvēle būs pieskaitāma JV veiksmes stāstiem.
Cits jautājums, vai pieredzējusī diplomāte izmantos “lielisko iespēju” stāties “Vienotības” rindās un, kas tur ko slēpt, ar savu klātbūtni tās stiprināt, vai arī izvēlēsies palikt bezpartejiska. Kā nekā nekur nav teikts, ka ministram obligāti jāpieder kādam valdošajā koalīcijā pārstāvētam politiskajam spēkam. Lai atceramies kaut vai Līgu Meņģelsoni, kura Kariņa valdībā vadīja Veselības ministriju bez kādas politiskas laulības ar viņu šim amatam izvirzījušo “Apvienoto sarakstu”. Pagaidām zināms vien tas, ka Braže apņēmusies šo jautājumu apsvērt un ļoti cerams, ka Evikas Siliņas vēlme ar jauno ministri pēc stāšanās amatā pārrunāt arī “viņas politiskos uzskatus un aktivitāti” nenozīmē sava veida rīkojumu obligāti papildināt “Vienotības” rindas.
16.04.2024. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
