“Gadās arī, ka brāķis rodas nepietiekošas kvalifikācijas, aroda neprasmes dēļ. Arī nepietiekoša kontrole ir par cēloni brāķim.” (“Brīvā Venta”, 1958. gads)
• • •
Saeima saražoja brāķi un deputāti ar labi padarīta darba apziņu devās vasaras brīvdienās. Jūs jau saprotat, ka runa ir par labi domāto, bet neprofesionāli izpildīto nodokļu reformu. Šobrīd ir vieglāk uzskaitīt tās iedzīvotāju grupas, kuras pēc 1. jūlija neplūks matus un izmisīgi nekalkulēs, kā un cik lielā mērā jāmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nekā tos, kurus tās neskars. Mierīgi gulēt varēs visa valsts aparāta ierēdņu armija, kuru dzīvē nekas nemainīsies, tāpat arī tie, kuri par pilnas slodzes darbu regulāri saņem vismaz minimālo darba algu. Savukārt visiem dažādās jomās nepilnu darba laiku strādājošajiem ļaudīm, autoratlīdzību saņēmējiem, arī darba devējiem, sāksies īsta “elle un Indija”. Kā precīzi izteicās pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš: “240 000 cilvēku dabūs pa ģīmi.”
Ar labiem nodomiem ceļš ir bruģēts paši ziniet, uz kurieni. Nākotnes pensijas vārdā pietiekami daudziem šodien vēl nepilnu slodzi un arī radoši strādājošajiem ir lieliskā iespēja vai nu palikt pavisam bez darba, ja mazais uzņēmējs nevarēs atļauties piemaksāt minimālās algas VSAOI iemaksas nepilnu slodzi strādājošajiem, vai arī savilkt jostu tik cieši, lai Kariņa valdības un Saeimas
vairākumaprāt nevienam nevajadzīgais orgāns kuņģis aptītos ap mugurkaulu.
Atlikt reformas spēkā stāšanos un labot brāķi aicinājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, dažādas uzņēmēju organizācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Raidorganizāciju un reklāmas asociācija, mūziķi, aktieri, mākslinieki un vēl daudzi citi, bet Saeima viņu teiktajā tā arī neieklausījās. Tātad šajā gadījumā nav runa par nepietiekamu kontroli no sociālo partneru un sabiedrības
puses, bet gan par progresējošu pārliecību par pašu nekļūdīgumu, vai arī slēptu mazvērtības kompleksu – tā sakot, ja atzīsim, ka esam kaut ko “salaiduši tūtā”, visi par mums smiesies.
Reformas sakarā ir daudz neatbildētu jautājumu, un pat grāmatveži ar ievērojamu darba stāžu atzīst – izmaiņas ir tik nesaprotamas, ka neko citu kā haosu tās, visticamāk, nenesīs. Protams, neviens neliedz Saeimai un valdībai pēc laiciņa ķerties pie reformas reformēšanas, jo īpaši, kad partijas apjēgs, ka nākamās vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, bet elektorāts ir sapīcis vairāk, kā jebkad agrāk. Jo, kā jau iepriekš minēts, izmaiņas skars ne vien autoratlīdzību saņēmējus, kuriem, kā raksta dažs labs interneta komentētājs, ir visas iespējas pārkvalificēties un iet strādā uz lielveikalu par kasieri, bet arī neskaitāmus nepilno slodžu darbiniekus – sētniekus, apkopējas, istabenes, oficiantus un citus, kuru pozīcijas Covid19 krīzes seku dēļ darba tirgū jau tāpat nav spožas.
Protams, jautājums par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir jārisina, un, ir skaidrs, ka tās jāmaksā katram strādājošajam, tikai – vai jaunā reforma ir atbilstošs instruments šī mērķa sasniegšanai? Var sanākt arī gaidītajam pretējs efekts. Piemēram var minēt stāstu no tālajiem padomju laikiem, kad Odesas milicija pašbrūvētā dzinēju apkarošanai nolēma izvietot pilsētā stendu ar konfiscēto kandžas aparātu un tās tecinātāju fotoattēliem. Augstie milicijas “čini” domāja, ka pēc tādas izstādes šiem amorālajiem tipāžiem būs kauns, taču sanāca citādi. Odesieši savdabīgo “goda plāksni” patiešām novērtēja – ik reizi pēc jaunu attēlu izlikšanas ap to pulcējās prāvs ļaužu bariņš, kas dedzīgi apsprieda katra aparāta konstrukcijas priekšrocības un īpaši interesantos gadījumos sūrojās, ka nav pievienota arī aparāta bijušā īpašnieka adrese – tā sakot, labākai pieredzes apmaiņai. Trīsreiz ļauts minēt, vai šāds piegājiens kandžas dzinējus apturēja vai iedvesmoja?
Ar jauno nodokļu reformu var sanākt līdzīgi – tā vietā, lai valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi pildītos ar uzviju un visi būtu laimīgi, var sanākt arī tā, ka iemaksu apjoms tajā sāks strauji sarukt, bezdarbnieku rindas augt, bet daudz maz jau piežmiegtā ēnu ekonomika atkal atdzīvosies visā krāšņumā.
Pagaidām vēl paliek vārga cerība, ka “reformas reformēšanu” likumdevējs neatliks tālākajā plauktiņā. Pretējā gadījumā ne viens vien Latvijas pilsonis nākamā gada rudenī atcerēsies, ka brāķis ne tikai ražošanā, bet arī likumdošanā rodas nepietiekošas kvalifikācijas un aroda neprasmes dēļ, un atdos savas balsis par “labākiem meistariem”. Bet pagaidām baudām vasaru, kura šogad mūs tiešām lutina, un ceram, ka likumdevējs attapsies un viss vēl būs labi!
06.07.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
