Tranzīta nozarē Latvijā šobrīd viena no nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%. “Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem “izmaksu efektivitāte”. Un tā ir problēma,” intervijā portālam BNN saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
Nozares eksperts skaidro, ka pēdējo desmit gadu laikā dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka un apjomīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies. “Savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,” tā Krauze.
Viņš skaidro, ka šobrīd, lai sabalansētu un mēģinātu sasniegt dzelzceļa sistēmas finanšu līdzsvaru, infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar būtisko funkciju veicēju AS LatRailNet kā vienīgo risinājumu piedāvā cenas, proti, infrastruktūras maksas palielinājumu.
Viņaprāt, izveidojušās situācijas viens no cēloņiem atrodams vēsturē – tie ir investīciju lēmumi, kuri pieņemti nesenā pagātnē. “Šo lēmumu rezultātā Latvijas dzelzceļa sistēma ir palikusi daudz lielāka, pamatlīdzekļu masa ir milzīga un, protams, šos pamatlīdzekļus nepārtraukti nepieciešams uzturēt darbderīgā stāvoklī, vienlaikus tie nav noslogoti, pārvadājumu apjomi Latvijas dzelzceļa tīklā salīdzinājumā ar to jaudu, ir mazi,” komentēja Bremze.
“Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra mums ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī, taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos,” uzsvēra AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs.
“Ja, pasažieri nevēlas pārvietoties ar vilcienu, viņi atrod alternatīvas. Arī kravu nosūtītājiem ir iespējamas alternatīvas. Te arī rodas liels jautājums – kam vispār dzelzceļš kā transporta veids ir vajadzīgs, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumam nav pircēju – 70% no jaudas nav izmantoti?,” retoriski jautā eksperts.
Krauze uzsver, ka ir jārunā par izmaksu efektivitāti šajā transporta sistēmā. Turklāt izmaksas pārvadātājiem turpinās pieaugt. “Mēs zinām to, ka 2018.gada infrastruktūras maksa palielinās no 10,35 uz 11,08 eiro, tie ir 73 centi par vienu kilometru. Tas nozīmē to, ka uz vienu tonnu pārvadājumu pašizmaksa pieaugs par 20 līdz 30 centiem atkarībā no vilciena sastāva un no maršruta garuma. Lai vienkāršāk būtu saprotams, kravu nosūtītājiem par Latvijas dzelzceļa tīkla izmantošanu būs jāmaksā par 12 līdz 15 miljoniem eiro gadā vairāk. Vai viņi gribēs to darīt? Varbūt izvēlēsies alternatīvus maršrutus?”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
