Iespējams, Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts Gunārs Kūtris (ZZS) tiešām nav iemācījies, kā pats saka, “politiski skaisti” izteikties. Tomēr tik augsta ranga valsts amatpersonai nav pieļaujami divdomīgi domu graudi par “apsūdzēto un notiesāto” uzklausīšanu ekonomikas jautājumos.
Vēl jo vairāk, ja tas nepārprotami ir mājiens “laba saimnieka” Aivara Lemberga (LuV) virzienā. Balsojums par Gunāru Kūtri parlamenta spīkera amatā vienlaikus būs tests valdošās koalīcijas partiju [ne?]spējai nekādi nesadarboties ar sankcionētām personām.
Jā, Gunārs Kūtris pēc Evikas Siliņas aicinājuma ir atvainojies sabiedrībai par Latvijas Radio pausto – ja viņam būtu jāattīsta Latvijas ekonomika, viņš “noteikti uz kādu apspriedi saaicinātu Latvijas miljonārus, vienalga, apsūdzēti vai notiesāti, un ar viņiem aprunātos.” Jā, Gunārs Kūtris tagad saka, ka “politiķiem nebūtu jātiekas ar politiski riskantām, toksiskām personām.” Tomēr viņa pārliecība, ka Lembergs “ir no retajiem Latvijas politiķiem, kas saimniecību prastu sakārtot”, jādomā, nekur nav pazudusi.
Neapšaubāmi, bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir taisnība, sakot – kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, cilvēku par vainīgu saukt nedrīkst. Tomēr mulsina, ka Kūtra kungs uzmanību pievērš vien Lemberga tiesas procesam, piemirstot, ka šai personai piemērotas arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas.
Kopš 2019.gada decembra pagājis pietiekami ilgs laiks, lai daudzi jau būtu piemirsuši, ka OFAC sankcijas Lembergam noteiktas ne vien saistībā ar iesaisti korupcijā, bet arī tādēļ, ka “Lembergs izmatojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos,” un “Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam.”
Tādēļ bažas par Lemberga iespējamo ietekmi uz politikas procesiem nav, Kūtra vārdiem runājot, ne mantra, ne arī veca zupa – kamēr vien šī persona ir ASV sankciju sarakstā, jebkura viņa rosīšanās pa lielās politikas aizkulisēm satur nopietnus riskus Latvijas reputācijai un interesēm.
Neraugoties uz Kūtra atvainošanos, ir jāpiekrīt Sabiedrības par atklātību – Delna bažām par riskiem, kas saistās ar nepiemērotas personas iecelšanu parlamenta spīkera amatā. Proti, tā ir ietekme uz tiesnešu, prokuroru un citu par tiesiskuma un tiesiskuma nodrošināšanu atbildīgu amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata; valsts ekonomiskās un nacionālās drošības sabotāža; apdraudējums attiecībām un sadarbībai ar Latvijas sabiedrotajiem un partneriem – jo īpaši Eiropas Savienībā un NATO; turpmāka sabiedrības uzticēšanās mazināšanās Saeimai un citām valsts institūcijām.
Par pēdējo punktu gan deputāti, visticamāk, neiesprings, jo pie zema uzticības līmeņa jau ir pieraduši. Piemēram, Eirobarometra ziemas dati liecina, ka valdībai neuzticas 61% Latvijas pilsoņu, bet politiskajām partijām kopumā neuzticas 78% pilsoņu.
Savukārt par to, ko īsti iedzīvotāji domā par visām šīm “dejām ar tamburīnu” ap valdības veidošanu, liecina Jaunās Vienotības (JV) reitinga kritums. Lai arī JV joprojām turas līderpozīcijās, tās popularitāte augustā, salīdzinot ar jūliju, kritusies par 2,3%, rāda pēc LTV pasūtījuma SKDS veiktā balstiesīgo pilsoņu aptauja. Būs interesanti vērot, vai šī partija, kas patlaban uzskata, ka savu vietu varas Olimpā iekarojusi uz mūžīgiem laikiem, spēs atgūt un noturēt vēlētāju uzticību.
Visticamāk, koalīcijas partiju deputātiem tiks likts pie sirds stingri ievērot tā saucamo 10.maija paktu un “brīvprātīgi obligātā kārtā” balsot par Kūtri Saeimas priekšsēdētāja amatā, lai ko viņš arī būtu sarunājis. Ļoti iespējams, šo partiju deputāti aizsegsies ar Latvijas politikas svēto govi – pakļaušanos frakcijas disciplīnai. Ja frakcijas vadītāja īkšķis uz augšu, balsojam “par”, lai ko arī paši domātu.
Tomēr vēlos atgādināt, ka Saeimas Kartības rullim ir tāds interesants pielikums – Saeimas deputātu ētikas kodekss, kurā skaidri un gaiši noteikts: “Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.” Par īkšķiem, vienalga uz augšu vai leju vērstiem, tajā nav ne vārda. Tikai paša sirdsapziņa, godaprāts un pārliecība.
20.09.2023. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Reinis Inkēns, Saeima
