Oligarhu sarunās, valstiska līmeņa korupcijas skandālos iesaistītais Ainārs Šlesers septiņus gadus nav rādījies Latvijas politikā pēc neveiksmīgā starta Saeimas vēlēšanās. Tagad viņš nācis klajā ar plāniem «sakārtot valsti» un, iespējams, viņš cer uz tautas «īso atmiņu», kas apvienojumā ar neapmierinātību ar esošo varu ļautu atgriezties politikā.
Personīgā šofera dēls ielikts augstā amatā, kur pelna tūkstošus, Nila Ušakova iekārtošana Rīgā, milzīga tiesvedība ar Rynair, par ko valsts tagad maksā ievērojamu sodu, un, protams, slavenās oligarhu sarunas — tas viss un vēl Šlesera dzīves gājumā.
Pats Šlesers teica, ka jaunie vairs nezina, kas ir Ainārs Šlesers, tādēļ portāls BNN dod nelielu ieskatu tajā, kāpēc viņš savās pēdējās vēlēšanās saņēma 1,18% vēlētāju balsu vien un kas viņš tāds ir — lai jaunie zina, kas ir Ainārs Šlesers!
Oligarhu sarunas
Viens no sabiedrībā populārākajiem notikumiem Šlesera dzīves gājumā ir bēdīgi slavenās oligarhu sarunas. Valsts nozagšana, mediju kontrole, sabiedrības domas ietekme, varas izmantošana savtīgās interesēs — tas viss parādās sarunās, ko publiskoja izdevums Ir. Sodu gan neviens nesaņēma, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijā «iegadījās» vairāki cilvēki, kas saistīti ar to pašu «oligarhu trio» — Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Taču jāatgādina, ka sarunas ritēja arī par to, kā īstajos amatos ielikt savus cilvēkus, lai lietas ritētu vajadzīgajā virzienā.
Sarunas publiskoja izdevuma Ir žurnālisti, tajās figurēja vairāk nekā 20 cilvēku, starp tiem arī «oligarhu trio» un daļa tā laika ministru.
Eksprezidents Valdis Zatlers teica, ka oligarhu lietā noklausītās sarunas viesnīcā Rīdzene ir autentiskas, turklāt toreizējais politiķis Ainārs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir informators.
Savukārt bijušais laikraksta Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs stāstījis, kā ar sabiedrības viedokli centušies manipulēt Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Bojārs atklāj: «Viesturs Koziols, kuram piederēja laikraksta Diena akcijas, uzsauca mani pie sevis kabinetā un teica: «Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos un prasa, ko jūs tur darāt.»»
«Īstie» cilvēki — īstajos amatos
Sabiedrība par atklātību «Delna» skaidro, kā, būdams satiksmes ministrs, ministrijas padotības iestāžu vadības amatos Šlesers bīdīja «savus» cilvēkus. Žurnālisti to ir salīdzinājuši ar astoņkāji, kura taustekļi lēni piezīdušies uzņēmumu vadībai un sūc naudu. Pats Šlesers publiski apstiprināja, ka viņam bija svarīgi, lai amatos būtu cilvēki, kuriem viņš var uzticēties. Lai nonāktu ienesīgajos amatos, netika prasīta atbilstoša izglītība vai pieredze nozarē.
VIens no spilgtākajiem notikumiem bija tas, ka AS Pasažieru vilciens valdē tika iecelts Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks, kuram nebija ne attiecīgas pieredzes, ne izglītības, lai strādātu ar mārketinga jautājumiem monopoluzņēmumā. Atalgojums par darbu šajā padomē bija 4 000 latu (5 690 eiro) mēnesī. Šis gadījums izraisīja skaļu rezonansi sabiedrībā ne vien atalgojuma dēļ, bet arī tādēļ, ka iepriekš Šlesera komandas cilvēki bija izplatījuši nepatiesu informāciju, ka K.Upeniekam ir izglītība un pieredze mārketingā. Turklāt jau iepriekš izskanējis bija arī cits fakts, ka pirms tam arī pats šoferis, K.Upenieka tēvs E.Upenieks bija ieguvis padomes locekļa amatu Latvijas autoceļu uzturētājā, ar 900 latu (1 280 eiro) lielu mēnešalgu. Šo amatu E.Upenieks pameta pēc izskanējušās kritikas plašsaziņas līdzekļos. K.Upenieks savu amatu zaudēja pēc tam, kad nomainījās satiksmes ministri, stāsta Delna.
Līdzīgi straujš «karjeras kāpums» bija novērojams arī citiem ar Šleseru saistītiem cilvēkiem. Piemēram, viņa padomnieks, preses sekretārs Lauris Dripe laika gaitā kļuva par Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centra vadītāju, padomes priekšsēdētāju Elektronisko sakaru direkcijā un Valsts informācijas tīklu aģentūras padomē. Šleseram tuvu stāvoši cilvēki vienlaikus nonākuši pat vairākās padomēs. Šajā ziņā viens no līderiem ir Dainis Liepiņš, kurš 2008.gadā Satiksmes ministrijas padotības uzņēmumos un Rīgas brīvostā nopelnīja gandrīz 110 000 latu (156 515 eiro).
Jānorāda, ka gana ērti krēsli ir bijuši arī Rīgas lidostā, kur bez Šlesera komandas cilvēkiem, bijušajiem LTV darbiniekiem, nonākusi arī Šlesera partijas biedra, ekspremjera Godmaņa meita, kura ir lidostas ārējo sakaru vadītāja. Starp pietuvinātajām personām, kuras ieņem vai ieņēma virkni politiski ieceltu amatu ar Satiksmes ministriju saistītos uzņēmumos laikraksts Diena min Krišjāni Peteru, Lauri Dripi, Ingu Pelšu, Reinholdu Pelšu, Jāni Maršānu, Natāliju Džeinu Maršāni, Arni Pļaviņu, Gunti Maču, Uģi Magoni u.c.
Digitālās televīzijas lieta
Turpinot tematu par «uzticamiem cilvēkiem» svarīgos amatos, jāatzīmē, ka digitālās televīzijas lietā netika ierosināts kriminālprocess pret Šķēli un Šleseru, kaut arī viņu vārdi figurēja lietā. Taču, nomainoties ģenerālprokuroram, lieta tika ierosināta. Un tajā pašā dienā Šlesers paziņoja par vēlmi atgriezties politikā, lai «sakārtotu to bardaku», kas ir Latvijas valstī.
Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādījusi par krāpšanu lielā apmērā. Šajā kriminālprocesā arī uzlikts arests Šlesera uzņēmumu daļām.
Digitālās televīzijas lietas iztiesāšana sākās 2007.gadā un līdz spriedumam pagāja 12 gari gadi. Tajā iesaistīti lērums apsūdzēto, kurus 2019.gadā atzina par vainīgiem krāpšanā, taču 2021.gada vasarā Augstākā tiesa atcēla notiesājošo spriedumu vairākiem apsūdzētajiem.
Ryanair sāga — lieli zaudējumi valstij
Vēl viens no «Šlesera mantojumiem» Latvijai ir zaudētā prāva pret Ryanair. Īru lidsabiedrībaRyanair uzvarēja lidostu Rīga Starptautiskajā šķīrējtiesā, un lidostai jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro.
2004.gada 23.jūlija līgums Ryanair garantēja zemas apkalpošanas maksas – par katru pasažieri lidostai tā maksāja četrus ar pusi eiro, bet par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt vienu eiro.
Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. Ryanair jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums, tāpēc lidsabiedrība vērsās pret lidostu šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja.
Šāda vienošanās ar Ryanair tika noslēgta pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera rīkojuma. Tiesvedības materiālos minēts, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš personīgi Ryanair pārstāvjiem apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumu, ja vien pārvadāto pasažieru skaits daudzkārt kāps.
Šlesera mājas būvniecība: no mūsu kabatas?
2014.gadā raidījums De facto ziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija šobrīd izmeklē kriminālprocesu, kas sākts par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmēja un politiķa Aināra Šlesera māju. Šī lieta tika izdalīta no KNAB izmeklētās tā dēvētās oligarhu lietas, pastāvot aizdomām, ka ceļot Šlesera māju, iespējams, no valsts izkrāpti vismaz 200 000 eiro, stāstīja LTV raidījumā De facto.
Divi politiķi cietumā, Šlesers tikai stāvējis blakus — Jūrmalgeita
Vēl kāds pavērsiens Šlesera dzīves gājumā ir Jūrmalgeita. To, protams, arī jaunieši neatceras. Tā pati Elīna Didrihsone, kura pārstāvot jauno paaudzi Šlesera partijā, visticamāk, sakot cēlu uzrunu partijas dibināšanas pasākumā, nezināja par šo skandālu. Tas saistīts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš 2005.gada 18.martā paredzētajā domes sēdē atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru pilsētas mēra amatam. Ančāns par notikušo ziņoja KNAB, kas arestēja vairākas personas.
Plašāku sabiedrības uzmanību skandāls ieguva gadu vēlāk, kad Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā De facto tika publicētas lietā iesaistīto personu, tostarp, toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera un bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles telefonsarunas, atklājot viņu līdzdalību noziegumā. 2007.gada 23.martā Zemgales apgabaltiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu divām lietā iesaistītajām personām: Jurim Hlevickim un Germanam Milušam.
Rīgas domes atdošana Ušakovam
Vērt arī atgādināt Šlesera «ieguldījumu» Rīgas domē. Kad 2009.gadā Saskaņas centrs ar Nilu Ušakovu priekšgalā guva vislielāko balsu skaitu, ar viņu uz vienu roku sametās toreizējā Šlesera partija LPP/LC. Kopš tā laika Rīgā valdījusi «Ušakova ēra», ko iezīmē skandāli ar Rīgas satiksmi, korupciju un, galu galā, Ušakova atstādināšanu no mēra pienākumiem.
Amatu pārbīde Rīgas brīvostas valdē
2010.gada oktobra sākumā, saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu, toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams.
Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, sākotnēji uzskatīja KNAB.
Šobrīd aktuālie plāni par koncertzāles Latvija būvniecību
Šobrīd Šleseram ar Šķēli uz pusēm pieder Andrejosta ierosināja būvēt koncertzāli Latvija. Ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei Andrejostā. Taču tā nav labdarība — ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot šeit sāktu attīstīt nekustamos īpašumus, kuros ieguldīti vismaz 25 miljoni eiro. Izvēlēties Andrejostu pirmais ministrijai ieteicis toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs, 2019.gadā rakstīja žurnāls Ir un Re:Baltica.
Re:Baltica noskaidroja, ka pirmo reizi Andrejostas versiju 2018. gada beigās Kultūras ministrijai kā iespējamo variantu piedāvājis tobrīdējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Ja valsts un pašvaldība izbūvēs apsolīto infrastruktūru Andrejsalā, iegūs arī blakus esošie īpašumi, raksta žurnāls. Ir vērts valstij atdot zemi, ko paši savulaik izpirka no Rīgas, ja pretī saņem labiekārtotu apkārtni ar ērtu piekļuvi Daugavai, iztaisnotu ielu un visoptimistiskākajā scenārijā pat tramvaju.
Tas maksās miljonus, kurus ieguldīs nodokļu maksātāji, bet Šķēles ģimene pēc ilgas gaidīšanas beidzot varēs sākt attīstīt Andrejsalas nekustamo īpašumu biznesu. Tā vērtība tuvā nākotnē būšot 500 miljoni eiro — tā Rīdzenes oligarhu sarunās pirms desmit gadiem lielījās Šlesers. Viņš tagad oficiāli ir Šķēles ģimenes biznesa partneris un kopīgi saimnieko Andrejsalā.
Skaļi saukļi un zemi reitingi
Šobrīd Šlesers pie mikrofona skaļi mētājas ar saukļiem, kas jo īpaši uzrunā vakcinācijas pret Covid-19 pretiniekus. Tāpat viņš savā pulkā vāc tradicionālās ģimenes aizstāvjus, izmantojot kristīgo retoriku, kas acīmredzot uzrunājusi Kristus pasaulei vadītāju Mārci Jencīti, Elīnu Didrihsoni un citus. Šlesers un citi partiju, kas šobrīd aug kā sēnes rudenī, veidotāji arī cītīgi izmanto to, ka cilvēki ir noguruši no pašreizējās valsts vadības, kas nevieš skaidrību par to, kā būs. Jaunās partijas gan arī mētājas ar skaistiem saukļiem par to, ka «mēs visu mainīsim», taču konkrēta plāna nav.
Kā un kāpēc Šlesers aizgāja no politikas (vismaz oficiāli)? Tauta viņu vienkārši neievēlēja. 10.Saeimā viņa partija ieguva tikai astoņas vietas parlamentā. Tad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers atstādināja Saeimu. 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās Šlesera Reformu partija LPP/LC nepārvarēja 5% barjeru. Arī 12.Saeimas vēlēšanās viņš ieguva tikai 1,18% vēlētāju atbalstu.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, tādēļ ikvienam Latvijas pilsonim ir iespēja izvēlēties, ko pārstāvēt, par ko balsot, taču katram vajadzētu arī nopietni izvērtēt, kas ir tie «grābekļi», uz kuriem nekāpt divreiz.
8.09.2021. / Autors: Elizabete Mežule, BNN / Foto: A.Šlesera FB profils
