Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem, Ministru kabinets otrdien, 27.septembra sēdē, lēma jau no nākošā gada 1.janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzskata, ka strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up “ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā, tādēļ Latvijā jārada tāda uzņēmējdarbības ekosistēma, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, augstas pievienotās vērtības produktu un jaunu darba vietu radīšanai”.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Tādēļ šo uzņēmumu attīstībai Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei,” uzsvēra ministrs.
Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu darbībai, Ekonomikas ministrija šobrīd sagatavojusi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, apņemoties to iesniegt izskatīšanai jau tuvākajā valdības sēdē. Likumprojekts paredz divas atbalsta programmas: grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei un fiksētu mēneša maksājumu par katru nodarbināto. Atbalsta programmas plānotais apmērs ir trīs miljoni eiro.
Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus, jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 eiro. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šāds maksājums būtu piemērojams uzņēmumam, kurš ražo, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas.
Tāpat tiks veiktas izmaiņas saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu fiksētā maksājuma ieviešanu – Ekonomikas ministrija arī nedēļas laikā iesniegs izskatīšanai valdībā grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Valsts fondēto pensiju likumā un citos ar darbaspēka apliekamo nodokli saistītajos likumos.
Vienlaikus Tieslietu ministrija ar nozares ekspertiem līdz gada beigām izskatīs iespēju veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas. Tāpat plānots izvērtēt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru (t.i., precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali). Nepieciešamības gadījumā grozījumi Komerclikumā tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2017.gada 1.maijam.
Savukārt, Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019.gada 1.janvāri.
