Jaunuzņēmumiem (start-up) jeb strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā, tāpēc inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Tādēļ Latvijas mērķis ir panākt, lai tā kļūtu par jaunuzņēmumu izvēli numur viens Baltijas valstīs, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Šodienas mainīgajos ekonomikas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.
“Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir īpašs Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu (inovatīvu ideju, produktu vai procesu) komercializāciju. Likums arī paredz īpašas atbalsta programmas tieši jaunuzņēmumiem,” skaidroja ministrs.
Jaunuzņēmumiem jau šobrīd pieejamas divas atbalsta programmas: fiksētā maksājuma veikšanai ar papildu iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei ar papildu iespēju piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu.
Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm. Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, arī Latvijā radīti nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
“2017.gadā plānojam ieviest vēl vienu atbalsta programmu – trīs akseletaroru fondus, kuru ietvaros jaunuzņēmumi varēs saņemt mentoru, radošo industriju ekspertu konsultācijas, kā arī finansiālu atbalstu līdz 250 000 eiro apmērā. Atbalsta programmas kopējais finansējums plānots 15 miljoni eiro. Savukārt, 2018.gadā vēl plānots izveidot papildu riska kapitāla fondus jaunuzņēmumu izaugsmes sekmēšanai 60 miljonu eiro apmērā. Start-up uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai plānots izvērtēt arī papildu iespējas darbinieku motivēšanai un uzņēmumu likvidācijas procesa vienkāršošanai,” norādīja ministrs.
“Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus,” uzsvŗa Ašeradens.
Saskaņā ar start-up uzņēmumu asociācijas sniegto informāciju, šobrīd Latvijā ir 240 jaunuzņēmumi, no kuriem 67 jaunuzņēmumi ir piesaistījuši investīcijas. Publiski zināmais kopējais investīciju skaits start-up uzņēmumus – 43,9 miljoni eiro; piesaistītās investīcijas no Latvijas investoriem – 9,1 miljoni eiro; piesaistītās investīcijas no ārzemju investoriem – 34,8 miljoni eiro.
