Izcilais renesanses laika itāļu rakstnieks Džovanni Bokačo savā nemirstīgajā darbā “Dekamerons” ļoti labi apraksta, kas un kā jādara, lai, tā teikt, “ar atvēzienu” pārlaistu grūtus laikus. Tiesa gan, viņa versijā tas nozīmē iesēsties labi dziļi kādā lauku pilī, muižā vai citā pagalam noslēgtā vietā, nodrošināties ar pietiekami lielu alkoholisko dzērienu un, vēlams, arī pārtikas apjomu, izdomāt kādu visai kompānijai tīkamu nodarbi… Un – aidā! Mēra laiki jautros stāstos aizrit kā nebijuši.
Mūslaiku situācija ir nedaudz cita. Un nobēdzināties kaut kur Puzes mežos, Usmas niedrājos vai Ventspils apkārtnes lauku mājās būs grūti. Noķers mūs sasodītie civilizācijas trokšņi un ēnas puses. Tomēr cilvēces attīstība, šķiet, nav mazinājusi pašu galveno, ko savulaik gribēja paust ģēnijs Bokačo – proti, vajag izdomāt, kā nodzīvot to šaušalīgo apokalipses laiku tā, lai, kā smejies, pēcāk visa pārpalikusī pasaule atcerētos: lūk, šis konkrētais Janka gan “nodeva pa bundžām”…
Spriežot pēc lasītājas Selgas vēstules mūsu laikraksta redakcijai, šis gads ir īpašs mūsu tik draudzīgajai un viesmīlīgajai pilsētai, kur ventiņi vienmēr gaidījuši ciemos gan pašmāju, gan aizjūras un aizrobežu svešiniekus – brauciet, lūkojiet, savās mājās slavējiet, cik mēs jauki un visādi citādi lieliski ļaudis skaistajā pilsētā pašā Ventas grīvā. Šogad laiki mainījušies, un, citējot vēstuli, “šķiet, ka visi no ķēdes norāvušies, it kā gaidītu pastardienu un tad nu nezinātu, kā vēl “iztaisīties”,” par saviem novērojumiem ar mūsu pilsētas viesiem šajā vasaras sezonā raksta Selga, spilgti savā vēstulē uzzīmējot pagājušās nedēļas notikumus savai dzīvesvietai blakus esošajā ne visai “elitārā” viesu uzņemšanas un ēdināšanas vietā. Bet neiedziļināsimies sīkumos… Kam gan nav gadījies.
Kā izrādās, problēma ar “dzīves baudīšanu” paaugstinātos toņos, nokrāsās un izpausmēs nav tikai Selgas problēma vien, par to vesela diskusiju tēma izvērsta arī oficiālajā pilsētas portālā ventspils.lv, bet vairākos t.s. centrālajos plašsaziņas līdzekļos pat šis šī gada fenomens tiek aplūkots gluži zinātniski – sak, pēc nebeidzami garajiem trim izolācijas mēnešiem tā vien šķietot, ka ļaudis, pirmkārt, grib atgūt iekavēto, otrkārt, paspēt nepaspēto, jo nevar zināt, kas būs jau pēc mēneša. Kamēr šī pastiprinātā vēlme “vēl paspēt”, oficiālā valodā runājot, notiek tam speciāli paredzētās vietās, nekādu iebildumu nevarētu būt. Jo katram ir visas iespējas sagaidīt slavenos jātniekus tā, kā šķiet pareizi un cienījami.
Sliktā ziņa šajās dzīrēs mēra laikā, gaidot apokalipses jātniekus, ir tā, ka ciest nākas ierindas ventspilniekiem, jo ballītes visas darba nedēļas garumā līdz rīta gaismai ir lieliskas pašiem ballētājiem, kamēr pārējiem – diezin vai sagādā kādu baudījumu. Un te nu svarīgākais jautājums ir cits: kā reglamentēt un kā kontrolēt veselu virkni t.s. “viesu namu” vai vienkārši uz vasaru izīrēto piemājas šķūnīšu īpašniekus pašā pilsētas sirdī, privātmāju šaurajās ieliņās vai citās novietnēs, kurām diezin vai būtu piemērojams “speciāli atpūtai paredzētas vietas” statuss. Un, protams, viesus, kuru izpausmes kempingā, attālā un speciāli ierīkotā viesu namā vai pļavas vidū nevienu varētu neinteresēt, bet pastardienas svinēšana nelielas un klusas pilsētas ieliņas viducī gan rada dažus jautājumus.
Nē, nē, nebūsim nīgrie un nepatīkamie mietpilsoņi, kuriem jebkura jautrība un izklaide ir sveša, nepatīkama un, pats galvenais, kaitinoša. Vēlreiz citējot lasītāju Selgu, “tas ir labi, ka cilvēki dzīvo dzīvu dzīvi, ka izklaidējas, ka bauda, kamēr vēl to mūsu īso vasaru var baudīt, bet tomēr kādam mehānismam jābūt, lai nevarētu arī šādas “prieka mājas” saimnieks pateikt, lūk, mēs izīrējām, viņi paši atbild par to, lai viss būtu kārtībā. Ja nepatīk, zvaniet policijai,” raksta Selga. Un galu galā – negribas taču ne zvanīt policijai, ne neļaut cilvēkiem atpūsties. Gribas vienkārši, lai arī uz šādiem improvizētiem “vasaras sezonas iestādījumiem” attiektos tādi pat “uzvedības” un kārtības noteikumi, kādi taču ir spēkā jebkurā viesnīcā, normālā kempingā vai viesu namā. Pat laikā, kad visā pasaulē tiek gaidīti apokalipses jātnieki.
3.09.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
