Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi (RŽD) atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju. Krīze valsts otrā lielākajā tautsaimniecības nozarē nozīmēs nopietnu triecienu Latvijas ekonomikai kopumā. Biedrība Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) uzskata, ka pie šādas situācijas novedusi valdības neizlēmība, nepārdomātie un sasteigtie lēmumi, kā arī nevēlēšanās risināt ar nozares konkurētspējas paaugstināšanu saistītos jautājumus.
“Valdības lēmums aizliegt Ventspils ostai piedalīties vērienīgā starptautiskā projekta Nord Stream 2 īstenošanā liecina, ka valdība neprot vai negrib iestāties par savas valsts ekonomiskajām interesēm. Valdības argumenti par Nord Stream 2 radīto apdraudējumu valsts drošībai, neiztur kritiku. Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas doktrīnu Krievija joprojām ir mūsu valsts stratēģiskā sadarbības partnere, un runāšana par spiegošanas aktivitātēm pārkraujamo cauruļu aizsegā, ir pārspīlēta situācijas dramatizēšana. Daudz reālāks drauds ir dramatiskā tranzīta kravu krituma dēļ iespējamā bezdarbnieku armija, kurai būs jāmaksā sociālie pabalsti, un kārtējā emigrācijas viļņa pieaugums,” norāda BATL prezidente Antāne.
“Nav saprotams, kā interesēs valsts amatpersonas pieņem lēmumus, kuras reāli kaitē nozarei, kura kopā ar saistītiem uzņēmumiem nodarbina līdz pat simts tūkstošiem strādājošo, un gadā Latvijas ekonomikā ienes vairāk kā miljardu eiro. Pienācis laiks uzņemties reālu atbildību par saviem lēmumiem, kuri Latvijas ekonomikai jau sāk nest ļoti smagas sekas,” saka Antāne.
BATL vairākkārt aicinājusi valsts prezidentu Raimondu Vējoni, premjerministru Māri Kučinski, pat nozari atbildīgo satiksmes ministru Uldi Auguli nopietni pievērsties ar transporta un loģistikas nozares konkurētspējas celšanu saistīto jautājumu risināšanai, taču ne vienota tranzīta koridora izstrādi, ne dzelzceļa tarifu izlīdzināšanu, ne arī elementāras pieklājības diktētu atbildi no valsts augstākajām amatpersonām nav sagaidījusi. BATL aicinājusi sadarboties arī Ventspils domi, taču arī no šīs pašvaldības līdzdalība tranzīta nozarei būtisku jautājumu risināšanā nav saņemta. Tas liecina, ka gan valdībai, gan Ventspils pašreizējai vadībai Latvijas tranzīta nozares konkurētspēja globālajā kartē un tās tālākā attīstība neinteresē.
Piemēram, par dzelzceļa tarifu izlīdzināšanu tiek runāts jau kopš 2015.gada, kad strauji sāka sarukt kravu apjoms Ventspils virzienā. Satiksmes ministrijā tika iesniegts pētījums par ostu konkurētspēju, priekšlikumi un pat risinājumi potenciālajiem finansējuma avotiem, tomēr valdība līdz pat šim laikam nav uzskatījusi par vajadzīgu šo tranzīta nozarei vitāli svarīgo jautājumu risināt.
“Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš, vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi,” atgādina Antāne.
“BATL jau vairākus gadus neatlaidīgi prasa valdībai rast 20 miljonu eiro finansējumu nozarei, lai varētu vienādot dzelzceļa tarifus un visām ostām. Tas veicinās ne tikai Ventspils ostas, bet mūsu tranzīta koridora kopējo konkurētspēju. Valdībai ir pienākums ne tikai iekasēt nodokļus, bet, pirmkārt, radīt priekšnoteikumus, lai šie nodokļi varētu tikt nopelnīti,” uzsver BATL prezidente Antāne.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
