Pirms pieciem gadiem – 2012. gadā – ietekmīgais britu laikraksts Financial Times Ventspils brīvostu novērtēja kā otru labāko ostas zonu pasaulē. Pirms desmit gadiem – 2007. gadā Ventspils osta pārkrauto kravu apjomu ziņā (31 miljons tonnu) apsteidza Rīgu (25.9 miljoni tonnu). 2016.gadā Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums bija 18,8 miljonu tonnu, Rīgas ostā – 37 miljoni tonnu. Tomēr tieši neaizsalstošā osta un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums bijuši tie faktori, kas sekmējuši Ventspils uzplaukumu un attīstību. Kas būtu darāms, lai Ventspils saglabātu savas priekšrocības, saruna ar Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidenti Ingu Antāni.
Autors: Ilona Bērziņa, Ventspilnieks.lv redaktore
Jūsu vadītā biedrība pārstāv lielākos Ventspils brīvostā strādājošos uzņēmējus un lielākos nodokļu maksātājus pilsētas budžetā. Taču ja kravu apjoms turpinās kristies, samazināsies ne vien šo uzņēmumu peļņa, bet arī pilsētas budžeta ieņēmumi. Kas darāms, lai tranzīta kravas turpinātu ritēt pa dzelzceļa sliedēm Ventspils un Liepājas virzienā?
Sākumā es gribētu papildināt jūsu teikto ar to, ka, pirmkārt, Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Otrkārt, Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta. Ja ierakstīsiet Google meklētājā Baltijas jūras dziļākā osta, jums tiks piedāvāta Ventspils brīvosta. Šīs ir ļoti būtiskas Ventspils ostas priekšrocības salīdzinot ar citām konkurējošām ostām.
Indikatori, ka kravu apjoms Ventspils virzienā samazinās, bijuši redzami jau vairāku gadu garumā. Ne reizi vien esmu uzsvērusi – ja zaudē Ventspils, tad zaudē arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Tādēļ nav pieļaujama konkurence starp Latvijas lielajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Visas šīs ostas, tāpat kā dzelzceļš, ir vienota Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem piederoša infrastruktūra. Mūsu valsts nacionālā bagātība. Tomēr līdz šim tā arī neizstrādātā vienotā dzelzceļa pārvadājuma tarifa dēļ, Ventspils un Liepājas ostas ir ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā Rīgas osta. Ventspils un Liepājas virziens kravu īpašniekam izmaksā 2 līdz 4 eiro dārgāk par vienu tonnu. Kravu īpašnieki vienmēr meklēs lētākos un izdevīgākos kravu transporta ceļus, un ja viņu kravas nespēs pieņemt Rīgas osta, tās tiks vestas uz Tallinas vai Klaipēdas ostām. Taču katra šādā veidā zaudēta krava ir zaudējums valstij. Vienotā tarifa ieviešana šo situāciju atrisinātu – ja kravu atvešana, teiksim, no Zilupes līdz Ventspilij vai Liepājai maksātu tikpat, cik līdz Rīgai, to apjoms ievērojami palielinātos, un rezultātā ieguvēji būtu visi – valsts, mūsu ostu pilsētas un arī Latvijas dzelzceļš.
Otrkārt, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi, daudz intensīvāk un ātrāk jāstrādā pie tā saucamā Latvijas vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora izstrādes. Mēs esam ieguldījuši milzu finanšu resursus, lai izveidotu pievilcīgu dzelzceļa un ostu infrastruktūru, taču neesam līdz šim spējuši to piedāvāt kā kopīgu Latvijas stāstu. Šobrīd cenšamies situāciju labot.
Treškārt, nepieciešams modernizēt dzelzceļa sliežu tīklu, lai kravu pārvadātāji varētu vilkt garākus vilcienu sastāvus, kas nozīmētu ne tikai izmaksu samazināšanos, bet arī vides kvalitātes uzlabošanos, samazinoties dīzeļdegvielas patēriņam. Man nezināmu iemeslu dēļ līdz šim tas nav ticis izdarīts.
Varbūt vienkārši jāsamierinās ar to, ka ostas nozīme ventspilnieku dzīvē samazinās un jāpievēršas pilsētas industrializācijai?
Transporta nozare – tranzīts un uzglabāšana ir un būs viena no galvenajām Ventspils tautsaimniecības nozarēm, kurai ir un būs būtiska nozīme arī visas Latvijas tautsaimniecībā.
Ventspils pilsētas un ostas darbība un attīstība jau vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar tranzīta kravu plūsmu. Līdz ar ko jebkuras izmaiņas šajā nozarē tiešā veidā skar arī pilsētas izaugsmes jautājumus.
Ventspilnieku rokās ir unikāla infrastruktūra ar milzīgu potenciālu darbavietu radīšanā un investīciju piesaistē. Ostas darbībai ir tieša ietekme uz pilsētas ekonomiku, nodarbinātības līmeni. Līdz ar ko ir svarīgi turpināt attīstīt Ventspils ostas darbību un ar to saistītos pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir attīstīt ostu kā vietu, kur pulcēties uzņēmumiem, kas darbojas arī plašākās ar jūrniecību saistītās nozarēs. Jādara viss, lai no ostas pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu maksimālo labumu.
Bet varbūt bez ostas var iztikt? Ventspilnieki taču ne reizi vien žēlojušies par smakām, kuras rodas tieši ostas darbības rezultātā…
No ostas konkurētspējas vistiešākajā veidā ir atkarīga arī Ventspils un tās iedzīvotāju labklājība. Tās ir darba vietas, konkurētspējīgs atalgojums, sociālā labklājība, pilsētas infrastruktūra, bērnu rotaļu laukumi un viss pārējais. Pašvaldība vairāk ieņem tieši no ostas uzņēmumiem, kuri krauj tādas produktu grupas kā ogles un nafta, u.c. Pašvaldības pamatbudžeta lauvas tiesu veido pilsētā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis (80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā). 2015. gadā pēc Ventspils publiskā pārskata datiem IIN bija 25,85 miljoni eiro, vai 58% no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Taču tā naudiņa ir jānopelna, un nopelnīt to var tikai uzņēmējs. Saite ir ļoti cieša – jo vājāka būs mūsu ostas konkurētspēja, jo mazāk nopelnīs uzņēmējs, un jo vairāk samazināsies naudas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Būtībā no stividoru darbības Ventspils ostā lielā mērā ir atkarīga arī pilsētas iedzīvotāju labklājība.
Runājot par smakām nevaru noliegt, ka naftas produktu, rapšu pārstrāde un biodegvielas ražošana patiešām var radīt un arī rada nepatīkamu aromātu. Taču tās ir atrisināmas problēmas. Šobrīd ir pieejamas speciālas sistēmas gaisa piesārņojuma novēršanai un arī nepatīkamo aromātu mazināšanai. Piemēram, Ventspils nafta termināls jau pasūtījusi vairākus miljonus eiro vērtu tvaika savākšanas iekārtu, kura domāta tieši vides aizsardzības standartu veicināšanai. Protams, šādu speciālu sistēmu uzstādīšana no uzņēmumiem prasa lielus kapitālieguldījumus un līdz ar to sadārdzina arī viņu pakalpojumus, taču vismaz BATL ietilpstošie uzņēmumi to dara.
Kas darāms, lai brīvostā strādājošie uzņēmumi arī turpmāk būtu vieni no labākajiem darba devējiem pilsētā? Saskaņā ar domes mājas lapā publiskoto informāciju, vidējā alga Ventspils brīvostas licencētajos uzņēmumos pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā bija 1081 eiro. Tā nav maza summa.
Pirmkārt jāuzsver, ka Ventspils Brīvosta daudz strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, un tas ir tiešām apsveicami. Tomēr tanī pat laikā jāatzīst, ka infrastruktūra vien nelīdzēs, ļoti daudz atkarīgs no stividoru spējas piesaistīt kravas. Taču lai uzņēmējs spētu šīs kravas piesaistīt, viņam nepieciešami konkrēti instrumenti. Ar apgalvojumu, ka mums ir laba osta un sakārtota infrastruktūra vien būs par maz, jo kravas īpašnieks pirmām kārtām uzdos jautājumu: cik tas maksā? Ja mūsu cena ir nekonkurētspējīga, augstāka kā Rīgai vai Klaipēdai, mēs zaudējam. Tomēr ir jautājumi, kuru risināšanā pašvaldība varēja iesaistīties jau sen un daudz aktīvāk. Piemēram, dzelzceļa sliežu ceļa tehniskie uzlabojumi Ventspils virzienā. Izbūvējot tā saucamās “kabatas”, kas ļautu vest ievērojami garākus vilcienu sastāvus, tādējādi samazinot izmaksas, degvielas patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Protams, dzelzceļa sliežu modernizācija ir Latvijas dzelzceļa kompetencē, taču Ventspils pašvaldība ir pietiekami ietekmīga, lai Satiksmes ministrijas līmenī iniciētu šī jautājuma risināšanu. Kāpēc šis Ventspils konkurētspējai nozīmīgais jautājums jau sen nav atrisināts, es nezinu. Protams, var oponēt, ka dzelzceļa sliežu modernizācija prasītu ievērojamus finanšu resursus, taču domāju, ka šādam projektam viegli izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
BATL jau kopš 2014. gada aicina pārskatīt dzelzceļa tarifus Ventspils un Liepājas ostu virzienā. Ir skaidrs, ka tarifu izlīdzināšana Ventspilij un pilsētas iedzīvotājiem dotu nenoliedzamu labumu, taču viena no ietekmīgākajām Latvijas pašvaldībām izliekas šo problēmu neredzam. Vēl pirms Latvijas un Ķīnas samita 16+1 par Latvijas vienotā tranzīta koridora izstrādes un tarifu izlīdzināšanas nepieciešamību rakstīju gan valdības vadītājam, gan par nozari atbildīgajai satiksmes ministrijai, gan Liepājas un Ventspils brīvostām un pašvaldībām. No Liepājas brīvostas atbildi un arī atbalstu šī jautājuma risināšanai asociācija saņēma, no Ventspils – nē.
Protams, tiešā veidā pašvaldība brīvostas darbu ietekmēt nevar. Toties pilsētas vadība var veicināt brīvostas un infrastruktūras attīstību. Pašvaldības pārstāvji ir brīvostas valdē, un arī no viņu lēmumiem ir atkarīga šīs infrastruktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī ostas attīstības jautājumi. Pašvaldība nedrīkstētu radīt nekādus šķēršļus ostā strādājošo uzņēmumu darbībai. Jābūt uz saprātīgiem lēmumiem balstītam balansam starp pilsētas interesēm un brīvostu.
Varbūt būtiskāka par ostas tālāko attīstību ir pilsētas industrializācija? Jaunas ražotnes, jaunas darba vietas un investīciju ieplūšana?
Tam, ka industrializācija Ventspilī spēs aizstāt tranzītu, es nepiekrītu. Lai balstītu pilsētas nākotni galvenokārt uz industrializāciju, jābūt ļoti nopietniem ilgtermiņa aprēķiniem. Jau šobrīd Ventspilī darbojas vairākas ražotnes, bet jautājums ir par to atdevi. Attīstīt ražošanu var un arī vajag, bet jāsaprot, ko īsti mēs vēlamies ražot, cik augstas pievienotās vērtības produkti tie būs. Man ir tikai viens jautājums – vai un kāds labums no tā ir un būs ventspilniekiem un reģionālajai attīstībai.
Mums Ventspilī jāturpina cīnīties par Latvijas lielākās reģionālās ostas konkurētspēju, par tarifiem, dzelzceļa sliežu modernizāciju un kravu tranzīta koridoru Ventspils virzienā. Mums jāturpina konkurēt ar pārējām Baltijas jūras austrumu krasta ostām. Krievija izvirzījusi augstus mērķus savu ostu attīstībai, un mums ar to jārēķinās. Vienlaikus jāturpina intensīvs darbs politiskā līmenī Krievijas un Baltkrievijas kravu piesaistei. Rūpnīcas un industrializācija nespēs aizstāt tranzītu. Mums ir tikai nedaudz jāpiestrādā, lai Ventspils osta atkal būtu neuzvarama.
