Latvijas dzelzceļš (LDz) lepojas, ka pārvadāts par 0,1% vairāk kravu nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos. Tomēr bezkaislīgā statistika rāda arī ko citu – jūlijā pārvadāts par 7,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Protams, uz statistiku var paraudzīties dažādi, un ziņot tos ciparus, kas tajā brīdī šķiet izdevīgāki. Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) ceļ trauksmi, ka kravu apjoms nokrities teju uz pusi. Un tam ir savs pamats.
Vispirms nedrīkst aizmirst, ka gada pirmie trīs mēneši tranzīta nozarei un kravu pārvadājumiem bija spīdoši un daudzsološi. Janvārī, februārī un martā bija pārvadāto kravu pieaugums, martā sasniedzot pat 12,8% pieaugumu. Līdz ar to arī visu pirmo septiņu mēnešu dati kopumā vēl izskatās cerīgi, un ir taisnība, ka septiņos mēnešos kopā pārvadāts par 0,1% vairāk nekā pērn. Taču kas notika aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā?
Ja aprīlī un maijā pārvadāto kravu kritums pret iepriekšējo gadu vēl bija puslīdz pieņemams – attiecīgi par 2,5% un 1,9%, tad jūnijā tas jau bija dramatisks 16,6% kritums, kas tikai nedaudz līdz 7,7% piebremzējās jūlijā. Līdz ar to, ja LDz vēlas būt pavisam patiess, ir jārunā par to, ka šogad jūlijā pārvadāts par 7,7% kravu mazāk nekā pērn.
Otrkārt, jāatceras, ka jau pagājušajā gadā sākās ievērojams pārvadāto kravu kritums salīdzinājumā ar 2015. gadu. Kopumā pērn tika pārvadāts par 15% mazāk nekā 2015. gadā, un pagājušais gads bijis viens no sliktākajiem Latvijas tranzīta nozares vēsturē. Ja salīdzina šā gada labāko mēnesi martu un šā gada sliktāko mēnesi jūniju, tad kritums ir dramatisks – vairāk nekā 40%, bet, salīdzinot gada pirmo mēnesi ar jūliju, kritums ir 40,6%.
Līdz ar to tas jau ir teju uz pusi mazāk. Taču jāņem vērā, ka kravu pārvadājumiem vienmēr ir bijis sezonāls raksturs un vasaras mēnešos vienmēr ir piedzīvots kritums, tikai jautājums ir, cik dziļš.
Tādēļ objektīvas ainas iegūšanai ir vērts paraudzīties uz šiem statistikas datiem vēl caur citu prizmu. Gluži vienkārši LDz infrastruktūra ir veidota tā, lai tā atmaksātos, ja pa dzelzceļu gadā tiek pārvadāti 60 miljoni tonnu kravu. Tikai tad šī struktūra darbojas efektīvi un ar samērīgu peļņu. Diemžēl jau 2016. gadā LDz pārvadājumi nesasniedza šo apjomu, un pēdējais gads, kad LDz infrastruktūra tika nodarbināta ar optimālo jaudu, bija 2015. gads. Tādēļ, lai saprastu notiekošās tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, ir vērts datus salīdzināt ar 2015. gadu.
Un tad jau bilde izskatās mazliet citādi. Šogad salīdzinājumā ar 2015. gadu septi- ņos mēnešos pārvadāts par 20,4% mazāk. Ja salīdzina jūlija pārvadājumus, aina ir daudz dramatiskāka – par 30,8% mazāk nekā pirms diviem gadiem. Arī cerīgais marts neizskatās tik spoži – par 16,5% mazāk nekā 2015.gadā.
Līdz ar to ir skaidrs, ka dzelzceļa infrastruktūrai, lai tā atpelnītos, pietrūkst 15–30% kravu. Jautājums patiesībā ir par to, kāds ir LDz rīcības plāns, lai šo iztrūkumu kompensētu. Optimizēt sliežu ceļus? Efektivizēt dokumentu aprites sistēmu? Piedāvāt atlaides jaunu kravu pievilinā- šanai? Nē, ceļš diemžēl ir diametrāli pretējs. LDz meitaskompānija AS “LatRailNet” ir pie- ņēmusi lēmumu no nākamā gada palielināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifu. Vai tas novedīs pie uzplaukuma vai gluži otrādi – pilnīga kraha, protams, rādīs laiks, taču cerēt uz pirmo, manuprāt, nozīmē iebāzt galvu smiltīs un cerēt uz brīnumu.
Autors: Inga Antāne, Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente
