Lai arī pagājušais gads Ventspils ostai bijis ļoti sarežģīts, osta kā vēsturiski bijusi, tā joprojām ir viens no galvenajiem pilsētas ekonomiskās attīstības virzītājiem. Tomēr gada laikā, kopš Ventspils osta atrodas valsts pārvaldībā, starp Ventspils Brīvostas pārvaldi (VBP) un pilsētas pašvaldību nerimst konflikti, kuri apgrūtina gan jaunu investoru piesaisti, gan esošo komersantu darbību ostā. Par to, kādai vajadzētu būt VBP un pašvaldības sadarbībai, kas paveikts pagājušajā gadā un kādas ir Ventspils ostas nākotnes prognozes, saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Andri Purmali.
Ir pagājis gads, kopš Ventspils Brīvostas pārvalde nonākusi valsts kontrolē. Kādi šī gada laikā bijuši lielākie izaicinājumi? Kas sasniegts un kas, jūsuprāt, nav veicies tik labi kā iecerēts?
Jāatzīst, ka darbs tika sākts ļoti izaicinošos apstākļos. Bija ārkārtīgi svarīgi maksimāli ātri atrisināt visus jautājumus, kas saistījās ar sankciju ietekmi, tajā pat laikā nodrošinot ostas pakalpojumu sniegšanu. Mēs pat rakstījām garantijas vēstules, ka ostā kuģi tiks apkalpoti un varēs veiksmīgi ostu atstāt. Te nav runa tikai par pašu Brīvostas pārvaldi, kam sankcijas, kā zināms, ātri tika noņemtas, bet gan par daļu no ostā strādājošajiem termināļiem, kuriem sankcionētas personas dēļ bija problēmas ar norēķinu veikšanu.
Nākamais nozīmīgais darbu komplekss bija ostas finanšu stabilitātes nodrošināšana, ņemot vērā jau iepriekš prognozējamo kravu kritumu Krievijas politikas dēļ. Mēs pasūtījām neatkarīgu finanšu izvērtējumu, lai saprastu, ko ostas pārvalde var un ko nevar atļauties. Bija svarīgi panākt, lai varētu turpināt iesāktos investīciju projektus – trīs rūpnīcu būvniecību, K.Valdemāra, Rūpniecības un Durbes ielas atjaunošanu, sākt darbus Ventas tilta atjaunošanā, kā arī turpināt Ziemeļu mola rekonstrukciju. Iepriekšējos periodos bija pieņemti lēmumi par ostas attīstībai nelietderīgiem projektiem, kurus apturējām vai atlikām. Piemēram, skatu laukuma izbūve uz Dienvidu mola, kas būtu nesamērīgi dārga rotaļļieta. Atlikām kraujlaukuma izbūvi Fabrikas ielā 6c, kur kravu kraušana tuvākajā laikā nebija plānota un jau esošā infrastruktūra noslogota minimāli. Precizējām objektīvi nepieciešamās izmaksas rūpnieciskajām ēkām, kā arī atradām iespēju aptuveni 1 miljona eiro sadārdzinājumu Ziemeļu molā pārcelt uz citiem objektiem. Un kopā mēs te runājam par aptuveni 13 miljoniem eiro. Vienlaikus, protams, turpinājām atbildīgi uzturēt un remontēt mums uzticētos tūrisma objektus – bākas un ekskursiju kuģīti “Hercogs Jēkabs”.
Pārmaiņas jebkurā organizācijā, pirmkārt, jau uztrauc darbiniekus. Mans nemainīgs princips bija un ir – nešķirot ostas darbiniekus pēc partijas vai uzskatu atšķirības, bet izvēlēties labākos profesionāļus ar pieredzi. Tā varētu īsumā raksturot īstermiņa mērķus, ar ko būtu iezīmīgs 2020. gads, bet, mums, protams, jārunā arī par stratēģisko virzienu. Efektīvu valsts pārvaldes principu ieviešana Ventspils Brīvostas pārvaldes darbā un ostas stratēģiskā attīstības plāna izstrāde ir tas, pie kā nopietni jāķeras klāt. Bet, lai attīstītu gan ostas, gan industriālo zonu, lai piesaistītu jaunas investīcijas, ir svarīgi izveidot konstruktīvu dialogu un jaunu sadarbības modeli ar Ventspils pilsētas domi, lai nākotnē kopīgiem spēkiem un resursiem radītu platformu privātām investīcijām.
Situācija ar Krievijas kravām tranzīta nozarei 2020. gadā bija kritiska. Gandrīz pilnībā apstājušies akmeņogļu pārvadājumi, kritums bijis arī naftas produktu kravu apjomam, ostu darbību smagi ietekmēja arī Covid-19 krīze. Kāds jūsu skatījumā Ventspils ostai varētu būt 2021. gads, un kādas ir tālākās ostas attīstības prognozes?
Nevienam nozares profesionālim situācija ar tranzīta kravām 2020. gadā nebija nekāds pārsteigums. Jau pirms pieciem gadiem to visai precīzi varēja prognozēt. Un visas Latvijas ostas ar šo situāciju rēķinājās. Tāpēc, manuprāt, jau 2015. gadā bija nepieciešams novirzīt finanses uz ostas efektivitātes palielināšanu – ostas digitalizāciju, ostas flotes atjaunošanu, aktīvu sadarbību ar termināļiem kravu diversifikācijā un jaunu kravu veidu piesaistē. Nekas no tā netika paveikts. Bet prognozes nemainījās. Ja netika ieguldīts ostas efektivizēšanā, tad vismaz 2019. gadā vajadzēja samazināt investīcijas objektos, kas nav saistīti ar ostas darbību. Šobrīd konkrētas nākotnes prognozes izteikt būtu ļoti pārdroši. Bet esam apņēmības pilni darīt un darām visu, kas mūsu spēkos, lai atbalstītu ostas termināļus šajos tranzītam sarežģītajos apstākļos.
Ventspils ostai, līdzīgi kā pārējām Latvijas ostām (arī mazajām) būtiska ir investoru piesaiste. Ko VBP var piedāvāt, lai investori nāktu uz Ventspili, nevis, piemēram, Rīgu vai Liepāju?
Ventspils Brīvostas pārvaldei un pilsētas domei intensīvi jāstrādā pie risinājumiem jaunu privāto investīciju piesaistē ostā, radot tā saukto “viena loga principu” investoriem pievilcīgas vides veidošanā. Tas nozīmē, ka vienā kabinetā ārzemju vai pašmāju investors saņemtu visu interesējošo informāciju par pieejamām zemes platībām pilsētā un ostā, industriālajām ēkām, termināļu brīvajām jaudām, apbūves tiesībām, projektu izstrādes un saskaņošanas laikiem. Investoram arī būtu pieejams privātais biznesa konsultants, kurš izskaidrotu un palīdzētu risināt jautājumus par uzņēmumu pirkšanu, pārdošanu vai jauna uzņēmuma dibināšanu, nodokļiem brīvās ekonomiskās zonas teritorijā, atlaidēm, Eiropas fondu līdzfinansējuma pieejamību, kā arī dotu vispusīgu projekta vadībai nepieciešamo informāciju un atbalstu.
Ļoti būtiska ir VBP un pašvaldības sadarbība. Taču kā redzams no publiskajā telpā izskanējušās informācijas, šī sadarbība īpaši nesokas. Kāds tam ir iemesls, un kādu iespaidu šis savdabīgais “aukstais karš” atstāj uz Ventspils pilsētas un ventspilnieku interesēm? VBP tomēr ļoti lielus līdzekļus atvēl arī tādu vajadzību nodrošināšanai, kas ir visas pilsētas interesēs.
Sadarbība pašvaldībai dažādās formās tika piedāvāta jau pagājušā gada sākumā. Diemžēl izskatās, ka tā vietā, lai kopīgi strādātu vienotam mērķim – ventspilnieku, pilsētas, reģiona ekonomikas labā – politiskie mērķi ņem virsroku. Ventspils Brīvostas pārvalde katru gadu pilsētas infrastruktūrā iegulda ļoti apjomīgus līdzekļus. Pašvaldība saņem 10% no ostu maksām. Brīvosta apmaksā Brīvostas pārvaldes valdījumā nodoto ielu uzturēšanu, tīrīšanu, apzaļumošanu. Brīvosta būvē un atjauno jaunas ielas. Jā, tie ir arī pievedceļi ostai, bet, ja pa tiem nevarētu aizbraukt uz ostu, pašvaldībai to atjaunošana, nemaz nerunājot par uzturēšanu, būtu jāapmaksā no sava budžeta. Nevienā citā ostas pilsētā, vismaz Baltijā, ostas pārvalde šādā apmērā neiesaistās pašvaldības funkciju realizēšanā. Ļoti liela budžeta daļa mums aiziet industriālā parka būvniecībai, no kura atkal lielākais ieguvējs ir pašvaldība. Tā, saliekot visu uz papīra, šogad tiešais labums pašvaldībai no Brīvostas pārvaldes budžeta būs mērojams vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā.
Pašvaldībai jābūt pateicīgai par šāda finansējuma saņemšanu un jānāk ar priekšlikumiem, kā to palielināt, tāpat pareizi būtu, ja pašvaldība nāktu ar iniciatīvu par to, kā pašvaldība varētu iesaistīties, lai ostas darbība tiktu efektivizēta. Ostas pārvalde nav “slaucama govs”, par kādu mūs šobrīd uzskata pašvaldība. Jebkurā karā cieš visas puses un gala rezultātā arī pilsētas un reģiona iedzīvotāji. Pašvaldībai ir lieliska iespēja pilsētas un iedzīvotāju interesēs realizēt savas ieceres un projektus, attīstīt pilsētas infrastruktūru un uzlabot savu finansiālo stāvokli. Es patiesi būšu gandarīts, kad beigsies šī ķīvēšanās, un mēs ar pašvaldību un uzņēmējiem sēdēsim pie viena galda, lai konstruktīvi domātu par pilsētas un ostas nākotni un “nevārtīsimies pagātnes kompostā”.
Nesen nodota ekpluatācijā pēc VBP pasūtījuma būvētā ražošanas ēka augsto tehnoloģiju uzņēmuma “HansaMatrix” vajadzībām. Taču ja pati ēka ir VBP īpašums, tad zeme, uz kuras tā atrodas, pieder Ventspils pašvaldībai, un zemes noma saskaņota tikai uz vienu gadu. Kāpēc šāda situācija radusies un kādu signālu šāda īstermiņa zemes noma dod potenciālajiem investoriem?
Absurda situācija, ka pašvaldība vēršas pret uzņēmuma investīcijām! Uzņēmums nodrošina pilsētas iedzīvotājiem darba vietas, maksā nodokļus, ostas teritorijā strādā jau vairākus gadus un… Kas tā ir par varas demonstrēšanu? Šāda absurda situācija pašlaik ir tāpēc, ka 2004. gadā starp Ventspils Brīvostas pārvaldi un Ventspils pilsētas domi noslēgts līgums, pie kura šobrīd pieturamies. Līgumā noteikts, ka Brīvostas pārvaldei visi zemes nomas līguma termiņi jāskaņo ar domi. Mēs investorus mierinām, ka šī situācija noteikti mainīsies, bet mēs kā valsts pārvaldīta struktūra garantējam jūsu līguma pagarināšanu arī pēc gada vai arī Ventspils Brīvostas pārvalde konkrēta ostas uzņēmuma interesēs būs gatava uz cita veida risinājumu, bet no tā pašvaldība būs zaudētāja. Kā kazai palikt dzīvai un vilkam paēdušam? Šobrīd mēs neizrādām vājumu, bet gaidām, kad pašvaldība sakārtos savas domas un lēmumus.
Pagājušā gada nogalē ar Ventspils domes lēmumu tika izveidota pašvaldības iestāde “Ventspils osta”. Vai par šīs iestādes izveidi un tās mērķi – VBP valdījumā nodotās mantas pārraudzību pašvaldības interesēs – iepriekš bijušas kādas konsultācijas ar VBP? Vai VBP tikusi informēta, kādas ir šīs “pašvaldības intereses” un kā notiks pašvaldības iejaukšanās ostas darbībā? Vai šādas iestādes izveidošana uzņēmējiem nedod signālu, ka biznesa vide ostā ir nestabila un neprognozējama, ja reiz to tik viegli var mainīt ar vienu domes lēmumu?
Ostas pārvalde uztur parkus, 60 pilsētas ielas un ietves, desmit pārvadus un tiltus, industriālos parkus un citus gandrīz pusē pilsētas teritorijas izvietotus objektus. Par ostas brīvās ekonomiskās zonas jautājumu sakārtošanu un menedžmentu – uzskatu, ka bija nepieciešams veidot Ventspils brīvās ekonomiskās zonas infrastruktūras uzņēmumu vai arī pienākumus deleģēt kādai no jaunizveidotām pašvaldības struktūrām. Atkal šie visi pasākumi tika organizēti ne pie galda, bet zem galda. Sanāca, kā sanāca, bet kā tālāk strādāt ar šo neskaidro veidojumu, kurš musina investorus un ostas uzņēmumus? Aicinātu atkārtoti domi pieņemt tikai abpusēji saprotamus lēmumus. Arī pilsētas pašvaldībā strādā uz sadarbību ar ostu ieinteresēti struktūrvienību vadītāji, bet vai viņos ieklausās domes vadība?
Kādas izmaiņas Ventspils ostā gaidāmas pēc ostu reformas īstenošanas (VBP funkciju nodošana “Ventas ostai”)?
Ostu reforma ir ostu darbību efektivizēšanas pasākums, bet ne bubulis, ar kuru baidīt ostas un pašvaldības. Pieļauju, ka plānotais modelis nav tik standartizēts, un tajā būs vēl korekcijas, lai gala versijā izdotos atbilstoši iecerei panākt labu rezultātu. Ostas pārvaldes, stividoru un pašvaldības attiecībām ir jābūt uz sadarbību vērstām, konstruktīvām, neskatoties, kurš ar ko ir saistīts, vai kāda partija vada pašvaldību. VBP valde strādā ļoti konstruktīvi, ieklausās visās pašvaldības vēlmēs un kaprīzēs. Ostas valdē nestrādā politiķi, bet ministriju un lielu valsts uzņēmumu struktūrvienību vadītāji, tie ir profesionāļi, kuriem nepamatoti ir jāuzklausa neobjektīvi pārmetumi un intrigas. Valde pieņem ostas pārvaldnieka sagatavotus lēmumus ostas un pilsētas interesēs, tomēr dažreiz lēmumi ir nepopulāri, bet šim sarežģītajam laikam atbilstoši. Ja kādi pārmetumi par ostas valdes lēmumiem ir izsakāmi, tad tie vispirms ir jāadresē ostas pārvaldniekam. Interesēm sadarboties ostas un pilsētas uzņēmumu un iedzīvotāju labā būtu jābūt primārajām.
22.01.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Lauma Kalniņa
