Vai Alekseja Navaļņija nāve Krievijas cietumā varētu kalpot par impulsu Putina noziedzīgā režīma sabrukumam un vai šī slepkavība liks Rietumvalstīm sapurināties un sniegt plašāku un, galvenais, ātrāku palīdzību Ukrainai? Savu redzējumu portālam BNN sniedz Krievijas politisko norišu ilggadējs vērotājs un komentētājs, literatūrzinātnieks un žurnālists Aleksejs Grigorjevs.
“Grūti pateikt, vai Alekseja Navaļņija slepkavība būs tas salmiņš, kas salauzīs “kamieļa muguru”. Vai tas mainīs cilvēku domāšanu Krievijā šodien. Grūti teikt. Tomēr te jāatgādina latīņu teiciens – Gutta cavat lapidem non vi, sed saepe cadendo – piliens izdobj akmeni ne ar spēku, bet ar nemitīgu pilēšanu. Līdzīgi arī Krievijā – pil piliens pēc piliena, un neviens nevar zināt, kuram būs tā izšķirīgā nozīme,” saka Aleksejs Grigorjevs.
“Amerikāņu vēsturnieks un viens no pasaules redzamākajiem Austrumeiropas vēstures pētniekiem Timotijs Snaiders savā grāmatā “Asinszemes” (“Bloodlands”) precīzi novilcis vienādības zīmi starp Hitlera un Staļina režīmiem to attieksmē pret cilvēkiem. Pēc Putina Krievijas iniciēta kara pret Ukrainu uzliesmojuma 2022. gadā Snaiders “The New York Times” rakstīja, ka arī tagadējais Krievijas režīms no vienkārši autoritāra ir pārvērties fašistiskā, un es tam pilnībā piekrītu. Tomēr jāatzīst arī, ka Putina režīms abos savos posmos ir bijis agresīvs un asiņains. Atcerēsimies daudzdzīvokļu māju spridzināšanu 1999. gadā, kuru ir veikusi Krievijas vara, karu pret čečenu tautu, žurnālistes Annas Politkovskas slepkavību, karu pret Gruziju, hibrīdkaru pret Ukrainu un Krimas aneksiju, Borisa Ņemcova slepkavību.
Alekseja Navaļņija nogalināšanu Krievijas cietumā nevar nesalīdzināt ar Putina režīma opozicionāra Borisa Ņemcova nogalināšanu 2015.gadā. Ja Borisa Ņemcova nogalināšana iezīmēja Krievijas autoritārā režīma pārtapšanas par fašistisku sākumu, tad Alekseja Navaļņija nogalināšana apliecina – pārtapšanas process beidzies un Krievija jau ir pilnībā fašistiska valsts,” uzsver Grigorjevs.
Taujāts, kā vērtē viedokli, ka Aleksejam Navaļņijam nevajadzēja atgriezties Krievijā no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar nervu indi “Novičok”, Aleksandrs Grigorjevs atbild, ka tīri cilvēciski sliecas piekrist šim viedoklim, tomēr Navaļņijs zināja, kurp atgriežas. “Visticamāk, viņš apzināti uz to izgāja, līdzīgi kā vajāšanu laikā darīja kristiešu mocekļi senajā Romā, apzināti izvēlēloties mocekļa likteni. Navaļņijs zināja, kas viņu varētu sagaidīt, bet atgriezās, lai pierādītu, ka arī cietumā esot viņš var būt par būt pretstatījumu šim režīmam. Kremlim, Putinam no viņa bija bail. Navaļņijs izvēlējās varoņa likteni un ceļu.”
Aleksejs Grigrojevs arī atzīst, neraugoties uz to, ka krievu valoda viņam ir viena no dzimtajām valodām, Krievija viņam ir sveša valsts un zināmā mērā arī sveša tauta. “Bet, ja es būtu īsts Krievijas krievs, man būtu milzīgs kauns. Aleksejs Navaļņijs cīnījās par krievu un Krievijas brīvību, un faktiski vairākums krievu un Krievijas elite un izglītoti cilvēki ļāva viņu nogalināt. Tas tika izdarīts arī viņu vārdā. Ne velti krieviem ir teiciens – kauns nav dūmi, acis neizēdīs. Vēl viena liecība par Krievijas pagrimumu.”
Savukārt lūgts atbildēt uz jautājumu, kā vērtē bēdīgi slaveno Putina interviju prokremliskajam žurnālistam Takeram Karlsonam, Grigorjevs retoriski vaicā: “Kas bija galvenais Putina intervijas vēstījums Rietumiem? Ka nevajadzētu uzskatīt viņu par tādu kā velnu ar ragiem un nagiem. Viņš esot vienkāršs vecītis, tāds nedaudz plānprātīgs, kurš nevar vien beigt runāt par seno vēsturi, kurai mūsdienās nav nekādas nozīmes. Tā sakot, nav ko no viņa baidīties, varbūt lai viņš arī sagrābj to Ukrainu, un tad Rietumiem nebūs jāsavelk siksnas ciešāk un jātērē tik liela nauda aizsardzībai… Bēdīgākais, ka šādi vārdi atradīs daudzas dzirdīgas ausis. Tomēr mums jāiegaumē, ka to pamatā ir meli, un Putins un Putina Krievija ir velna un elles iemiesojums. Un tas, ka šodien absolūtais ļaunums pastāv tieši šāda ārēji ne pie pilna prāta esoša vecīša, lietas būtību nemaina. Alekseja Navaļņija slepkavība atspēko Karlsonam dotas intervijas galveno sūtījumu Rietumiem. Putins tiešām nav nekas cits, kā pats nelabais ar visiem nagiem un ragiem.
Es ceru, ka Alekseja Navaļņija liktenis liks Rietumiem vismaz uz brīdi sapurināties, paspert vēl kādu solīti pareizajā virzienā un sniegt ātrāku palīdzību Ukrainai. Vai Rietumi sapurināsies? Uz to būtu naivi cerēt, bet gribētos.”
20.02.2024. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Publicitātes
