Vēl īsti neesam attapušies no Covid-19 pandēmijas, kad pērnā gada 12.decembrī slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC) paziņoja par gripas epidēmijas sākumu. It kā ar to vēl nebūtu gana, Latvijā plosās arī respiratori sincitiālais vīruss (RSV), kurš galvenokārt skar bērnus un gados vecus cilvēkus. Kā šīs saslimšanas atšķirt citu no citas un, galvenais, kā sevi pasargāt?
Gripa
Gripa ir akūta elpceļu infekcija, kuru izraisa sezonālie A un B tipa gripas vīrusi. Gripas vīrusiem ir raksturīgs ievērojams mutāciju biežums, kā rezultātā cirkulējošie sezonālie gripas vīrusi var būtiski atšķirties no iepriekšējās sezonas vīrusiem. Tādēļ arī iepriekšējos gados saņemtās potes pret šo vīrusu tā “jaunajā sezonā” īsti nedarbojas. Ja cilvēks sastopas ar jaunu gripas vīrusa paveidu, pastāv liels risks saslimt.
Gripa izplatās gaisa pilienu ceļā, kas rodas inficētajam cilvēkam runājot, šķaudot vai klepojot, cieši kontaktējoties ar slimu cilvēku, saskaroties ar rokām, muti utt., pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kurus izmantoja vai kam ar nemazgātām rokām pieskāries slims cilvēks.
Saslimšanas risku palielina arī stress, nogurums, neizgulēšanās, nesabalansēts uzturs, organisma pārkaršana un atdzišana. Savukārt gripas smagumu nosaka vairāki faktori. Ir gadījumi, kad tieši spēcīgas imunitātes dēļ organisms “pārāk aktīvi” reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi rada izteiktākus gripas simptomus, līdz ar to saslimšana norit smagākā formā. Taču parasti šajos gadījumos, pateicoties stiprai imunitātei, cilvēks veiksmīgi izveseļojas.
Gripa atšķiras no citām saaukstēšanās slimībām ar izraisīto komplikāciju smagumu. Gripas komplikācijas var būt kā plaušu iekaisums, t.sk. bakteriālās pneimonijas, tā deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums. Gripa var izraisīt arī hronisku slimību, piemēram, hroniskas sirds mazspējas, bronhiālās astmas vai cukura diabēta paasinājumu.
Covid-19
Covid-19 ir augšējo elpceļu infekcijas slimība, kuru izraisa SARS-CoV-2 koronavīruss. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā.
Covid-19 izplatās aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajam cilvēkam runājot, šķaudot vai klepojot, tieši kontaktējoties ar inficētu cilvēku, kā arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
Lai gan vairumā gadījumu slimība noris ar viegliem simptomiem, dažreiz tā veicina pneimonijas rašanos un vairāku orgānu mazspēju, kā arī citas komplikācijas, kas var izraisīt nāvi. Smagos un pat vidēji smagos slimības gadījumos var būt ilgstošas vai paliekošas sekas – to mēdz dēvēt par „garo Covid-19”.
Iespējamās Covid-19 komplikācijas ir bezmiegs, miega traucējumi, elpas trūkums, aizdusa, ieildzis klepus, sirds ritma traucējumi, bezspēks, asinsreces traucējumi, ožas un garšas zudums, koncentrēšanās grūtības, trauksme, depresija.
Gan gripai, gan Covid-19 var būt līdzīgi simptomi. Abos gadījumos var būt drudzis, klepus, sāpes kaklā, galvassāpes, iesnas vai aizlikts deguns bez iesnām, “kaulu laušanas” sajūta, paaugstināta temperatūra, miegainība, nogurums, kā arī caureja un vemšana.
Tādi simptomi kā ožas un garšas zudums, apsārtušas un sāpošas acis, ir raksturīgi tikai Covid-19.
Gripai raksturīgie simptomi parādās 1-4 dienas pēc inficēšanās (dažkārt arī pēc dažām stundām), savukārt Covid -19 gadījumā 2-14 dienas pēc inficēšanās.
Simptomi var būt visi vai tikai daži. Infekcija var noritēt arī bez simptomiem. Tā kā abu slimību simptomi ir ļoti līdzīgi, lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešams veikt vai nu Covid-19 paštestu mājās, vai arī veikt testēšanu laboratorijā, ja ir Covid-19 indikācijas.
RVS
Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) ir elpceļu vīruss, kas parasti izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus. Lai arī lielākā daļā gadījumu atveseļošanās notiek nedēļas vai divu laikā, RSV var izraisīt arī smagu saslimšanu, īpaši zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un ļaudīm, kas sirgst ar hroniskām slimībām.
RVS izplatās gaisa pilienu ceļā, kas rodas inficētai personai klepojot vai šķaudot. To var iegūt arī no tiešas saskares ar vīrusu saturošiem pilieniem, piemēram aizskarot inficētas virsmas un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei.
Pieaugušajiem RSV parasti izpaužas kā jebkura cita saaukstēšanās. Par RSV liecina tādi simptomi kā sēkšana un bronhu spazmas. Gados vecākiem cilvēkiem RSV var izpausties kā pneimonija. Savukārt zīdaiņiem var būt apgrūtināta elpošana, drudzis, klepus, sēkšana, iesnas, atteikšanās ēst.
Drošības noteikumi
Saskaņā ar SPKC speciālistu ieteikumiem, ja esat saslimis ar akūtu elpceļu infekcijas slimību, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu un publiskos pasākumus, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu pa tālruni, šķaudot, klepojot aizklājiet degunu un muti ar salveti, uzturieties atsevišķā istabā un lietojiet atsevišķus traukus un higiēnas priekšmetus, bieži mazgājiet rokas, bieži vēdiniet telpas, veiciet telpu mitro uzkopšanu. Aprūpējot mazus bērnus vai vecus cilvēkus, lietojiet sejas masku un atturieties no viesu uzņemšanas.
9.01.2023. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
