Pavasarī pēc tumšā ziemas perioda mainās ne vien daba mums apkārt, bet maināmies arī paši. Un ir laiks atjaunot ziemā iztērētās organisma spēku rezerves. Pavisam noteikti jāatceras arī par imunitātes stiprināšanu.
Imunitāte ir kā vairogs, kas mūs aizsargā no infekciju un citu svešu ģenētisko informāciju saturošu vielu uzbrukumiem. Imunitāte var būt gan iedzimta un saistīta ar organisma bioliģiskajām īpašībām, gan arī dabiski vai mākslīgi iegūta. Dabiskā imunitāte veidojas pēc pārciestas infekcijas slimības, organismam izveidojot atbilstošus aizsargmehānismus, bet mākslīgo imunitāti panāk ar vakcīnām. Taču, lai kā arī būtu, imunitāti var un vajag stiprināt. Turklāt šim nolūkam nebūt nav jāskrien uz aptieku pēc vitamīnu un mikroelementu kompleksiem (lai gan var darīt arī tā), pietiks arī ar pašas dabas dotajiem līdzekļiem.
Imunitātes stiprinātāji
A vitamīns aktivizē imūnsistēmu – to satur dzeltenie un sarkanie dārzeņi, aknas, olas.
B vitamīns palīdz organismam ražot antivielas un pārvarēt fizisku slodzi – satur piens, siers, aknas, raugs, sēnes.
C vitamīns paaugstina izturību stresa situācijās – to satur dzērvenes, mežrozītes, citrusaugļi, kāposti, spināti, upenes, smiltsērkšķi, arī ķiploki. Pavasarī sevišķi daudz C vitamīna ir savvaļas zaļumos: nātrēs, gārsā, pienenēs, zaķkāpostos.
E vitamīns ir antioksidants, kas palīdz iznīdēt vielmaiņas procesos radušās kaitīgās vielas, kas bojā organisma šūnas. To satur augu eļļas, graudaugi, rieksti, olas dzeltenums.
Ķiploks satur fitoncīdus, kas organismā darbojas kā ugunsdzēšamais aparāts, maksimāli ātri likvidējot slimību mikroorganismus. Lieliski, ja katru vakaru visi ģimenes locekļi apēd pa ķiploka daiviņai. Ja nepatīk asā garša, ķiploka daiviņas var saspiest, apliet ar novārītu adzesētu ūdeni un izvilkumu pievienot sulai, dzērienam vai izsmidzināt rīkles galā. Ķiploka daiviņas var sasmalcināt, salikt uz šķīvīšiem un turēt istabā. Fitoncīdi ir arī sīpolos, sīpollokos, rutkos, kāļos un selerijā.
Medus lieliski der, lai ātrāk atjaunotu spēkus, uzturētu veselību un pasargātos no iespējamām slimībām. Šā produkta pozitīvās īpašības varbūt slēpjas faktā, ka tas ir ļoti pietuvināts mūsu asins sastāvam. Tas rada ķermenī siltumu un kalpo kā augu ārstējošo īpašību piegādātājs ķermeņa audiem, tādēļ medu izmanto kā starpnieku daudziem līdzekļiem. Medu nedrīkst karsēt vairāk par 40 ºC, jo augstākā temperatūrā bioloģiski aktīvās vielas iet bojā, paliek tikai saldvielas. Imunitātes stiprinātāji ir arī citi bišu produkti: ziedputekšņi, bišu māšu peru pieniņš, bišu maize.
Ehinācija – šī margrietiņai līdzīgā puķe satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdzot uzveikt vīrusus un baktērijas. Šo augu gan nevajadzētu lietot ilgstoši, bet kursu veidā 4–6 nedēļas.
Ļoti būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma: ūdeni, zāļu tējas, dabīgās sulas, jo dehidratācija imūnsistēmu ietekmē negatīvi. Pavasarī ļoti vērtīga ir svaiga bērzu sula, un neaizmirsīsim arī par pavasara zaļumiem – uz palodzes audzētiem sīpollokiem, diedzētiem graudiem, kressalātiem, dažādiem dīgstiem. Īsta vitamīnu un minerālvielu krātuve ir arī savvaļas zaļumi, bet par tiem sīkāk pastāstīsim kādā no nākamajiem numuriem.
25.03.2021. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
