Ventspilī, tāpat kā jebkurā mazā vai lielā pilsētā, tirgus ir sabiedriska vieta ar īpašu nozīmi. It sevišķi tā saucamajās lielajās tirgus dienās, kas Ventspilī tradicionāli gadu desmitiem ir piektdiena un sestdiena. Tirgus ir ne tikai iepirkšanās vieta, bet kļūst arī par satikšanās vietu daudziem pilsētas un novada iedzīvotājiem.
Ierodoties tirgū, piemēram, sestdienā no rīta, varam būt droši, ka satiksim sen neredzētus draugus un paziņas. Te arī uzzinām pēdējos jaunumus, nereti no pirmavotiem. Tā tas bija pirms gadiem simts, un tā tas ir arī šobrīd, interneta laikmetā. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ tirgus nav zaudējis savu šarmu, un cilvēki to apmeklē ar patiesu prieku. Daudziem nedēļas nogales tirgus apmeklējums ir viens no galvenajiem nedēļas notikumiem.
Svaiguma pārbaude agrāk un tagad
Vecākās paaudzes ventspilnieki un Ventspils rajona iedzīvotāji vēl atceras laikus, kad tirgus pārtikas produktu ekspertīzes laboratorija atradās uz Tirgus ielas stūra, vietā, kur šobrīd ir lepnais krogs “Zītari”. Toreiz produktu kvalitāte tika pārbaudīta katru dienu un, piemēram, par piena kvalitāti jebkurš pircējs varēja pārliecināties savām acīm. Pēc tam, kad tās dienas rītā atvestā piena paraugu ekspertīze bija veikta ar toreiz laboratorijās ne ar ko neaizstājamo mikroskopu, laboratorijas telpā nelielā stendā izvietoja marles paraugus ar piena pārbaužu rezultātiem. Tā kā saimnieces, kuras pārdeva pienu un piena produktus, ikdienā bija ne vairāk kā 10 līdz 12, šādus paraugus izvietot nebija problēmas. Pircējs varēja pārliecināties par piena tauku procentu, kā arī to, vai tas nav atšķaidīts. Pārdevējas, kuras tirgojās regulāri, ar savu reputāciju neriskēja, jo tā laika obligāta prasība bija visu rajonā esošo saimniecību un fermu regulāra apsekošana. Šobrīd nekas tāds vairs nenotiek, tirgū pārtikas produktu kvalitāti apseko Pārtikas un veterinārais dienests. Resursu trūkuma dēļ apsekošana notiek galvenokārt pēc sūdzības saņemšanas. Varam secināt, ka tirgus jaunākajos laikos tirgoto pārtikas produktu kvalitātes kontrole ir atstāta pašu pircēju ziņā. Tādēļ vietējie pārsvarā iepērkas pie sev zināmiem un pārbaudītiem tirgotājiem, kuru produktiem gadu gaitā ir izveidojusies uzticība. Lielākā daļa pārdevēju Ventspils tirgū savu produkciju pārdod jau ilgstoši un ir iemantojuši savu klientūru. Kā piemēru var minēt gaļas un zivju tirgotājus, kuri vairāk kā desmit gadu laikā tikpat kā nav mainījušies. Un tas, neskatoties uz faktu, ka viena gaļas vai zivju stenda noma mēnesī maksā jau 500 eiro.
“Tirgus metrs” un citas cenas
Gan produktu, gan nomas vietu cenas liecina, ka Ventspils tirgus, iespējams, ir viens no dārgākajiem valstī. Ventspils tirgus savu augsto produktu cenu dēļ vilina tirgotājus ne tikai no Ventspils apkārtnes, bet arī no Talsiem, Tukuma, Mērsraga, Jelgavas, Ogres, Kuldīgas, Bauskas un tās novada, un sastopams pat gaļas izstrādājumu tirgotājs no Lietuvas!
Informācijai – vietējās produkcijas pārdevējs par vienu tirdzniecības vietas metru maksā 3,50 eiro dienā, tas attiecināms uz Latvijā salasītām ogām, meža veltēm un dārzeņiem. Tirgojot ievesto produkciju, cena ir līdz 5 eiro dienā par tirdzniecības vietas metru. Pēc tirgotāju teiktā, parasti ar vienu metru pārdevējam nepietiek. Turklāt tirgošanās vietu nevar rezervēt uz priekšu, tā katru rītu ir jāpērk no jauna.
Vērojot pārdevējus, var redzēt, ka lielākā daļa savu produkciju sasvēruši dažāda izmēra traukos, pie kuriem jau klāt pielikta cena. Piemēram, gailenes šobrīd maksā no 2,5 eiro līdz 5 eiro atkarībā no trauka izmēra. Sākoties gaileņu sezonai, cena ir bijusi divreiz lielāka. Tas pats sakāms par zemenēm, kas šobrīd kilogramā maksā vidēji 4 eiro. Nopērkami arī dažāda izmēra traukos sasvērti zemestauki, kas ieteicami dažādu slimību, tai skaitā onkoloģisko saslimšanu, ārstēšanai un profilaksei. Redzot zemestauku plašo piedāvājumu, varam secināt, ka šī prece ir pieprasīta un cena visiem pārdevējiem Ventspils tirgū ir vienāda.
Līdzās vietējās izcelsmes produktiem, plašā piedāvājumā ir importētie augļi un dārzeņi. To cenas ir krietni zemākas nekā mūsu produkcijai. Piemēram, viens kilograms medus plūmes no Spānijas maksā 3,50 eiro, savukārt kilograms Polijas tomātu – 1 eiro. Tomēr salīdzinoši zemās importa produkcijas cenas nespēj izkonkurēt vietējo preci, lai arī tā ir dārgāka.
Ventspils tirgū lielā izvēlē ir arī rūpniecības un tekstilizstrādājumu preces, pārsvarā apavi, apģērbi un mājsaimniecības preces. Lai arī preču izcelsmes valstis pārsvarā ir Ķīna, Turcija un Polija, daudzi ventspilnieki novērtē plašo sortimentu un pieņemamās cenas. Interesanti, ka tirgus ēku kompleksā ilgus gadus atrodas komisijas veikals, šobrīd vienīgais pilsētā.
Ventspils tirgus neatņemama sastāvdaļa ir tematiskie tirgi jeb gadatirgi. Tos gaida gan pircēji, gan pārdevēji. 2020. gadā tādi plānoti 13, no kuriem 7 jau ir notikuši, piemēram, Speķa diena 8. februārī, Lieldienu tirgus 11. aprīlī, pavasara stādu tirgus 16. maijā un citi. Nākamais gadatirgus plānots 1. un 2. augustā Ventspils pilsētas svētkos.
Veidojies jau 17. gadsimta sākumā
Noslēgumā nedaudz par Ventspils tirgus vēsturi. Tirgus komplekss veidojies 17. gs. sākumā. Līdz 19. gs. vidum pie Tirgus laukuma atradās rātsnams. Tirgus laukums sen sev pievērsis Ventspils senās apbūves un plānojuma pētnieku uzmanību. 2009. gadā tirgus laukumā notika rekonstrukcijas darbi, un 5. decembrī tas tika atklāts ar vērienīgu pasākumu. Pēc rekonstrukcijas tirgus laukums ieguvis jaunu bruģakmens segumu, ar kuru ir iezīmēta vēsturiskā 18.gs. tirgus saimniecisko būvju atrašanās vieta un pamatu kontūras, kas dod iespēju tūristiem iepazīties ar vēsturisko Tirgus laukuma būvju izvietojumu. Tāpat uzbūvēta īpaša “Tirgus aka” ar pilsētas ģerboņiem, radot iespēju tūristiem un citiem tirgus apmeklētājiem ūdeni lietot ne tikai dzeršanai, bet arī lai nomazgātu tirgū iegādātos augļus un dārzeņus. Saulainā laikā aka darbojas arī kā saules pulkstenis, savukārt no tās pamatnes laukuma iesegumā izvērstas četras līnijas, kas norāda uz četrām debess pusēm.
Pēdējo gadu laikā Ventspils tirgū ir izbūvēti sen gaidītie pazemes konteineri, tādējādi uzlabojot sanitāro prasību ievērošanu. Dzīvojot līdzi laikam, var droši teikt – tirgus bija, ir un būs!
5.08.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
