Sports – gan kā individuāla vēlme izkopt spēku, izturību, estētisku ķermeni, dzīvot ilgi un kvalitatīvi, Eiropā kļūst populārs 19. gs. vidū, īpaši tādās valstīs kā Anglija, Zviedrija, Vācija. Angļi pārsvarā bija boksa un futbola, arī airēšanas un burāšanas entuziasti. Vācieši savukārt vairāk aizrāvās ar vingrošanu, smagatlētiku un vieglatlētiku, kā arī ar riteņbraukšanu.
Ne mazāk svarīgs ir komandas gars un sacensības azarts, organizēts process. Senākā sporta organizācija Eiropā esot 1554. gadā dibinātā Parīzes paukotāju biedrība.
Tā kā Ventspilī saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē 19./20. gs. mijā dominē vācbaltieši, tad pilsētā populāri kļūst šie “vāciskie” sporta veidi. 1901.g. Ventspilī sāk darboties sporta biedrība “Union”, kas apvieno velosporta, vieglatlētikas un smagatlētikas entuziastus. Sporta biedrība “Union” laukumā starp tag. Kuldīgas, Bērzu un Ganību ielām izveido savu sporta laukumu ar velotreku. Tur notiek riteņbraukšanas sacīkstes, sacīkstes diska, šķēpa mešanā. Laukumam bijis 100 metru skrejceļš, futbola laukums, slidotava. No ievērojamiem tā laika ( 1900 – 1914, 1. pasaules kara sākums) Ventspils sportistiem minami: Kārlis Kampars, viens no biedrības “Union” dibinātājiem, Viskrievijas mērogā pazīstams riteņbraucējs; Teodors Sukatnieks un Augusts Kīlarts, kuri ieguvuši godalgotas vietas Viskrievijas sacensībās diska mešanā, lodes grūšanā; Ošenbergs kārtslēkšanā; Kārlis Jansons smagatlētikā.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts nodibināšanas sporta dzīve Ventspilī atjaunojas. 1919.g. dibināta sporta biedrība ”Spars”, tās dibinātājs ir jau pieminētais Kārlis Kampars. Tagadējā Olimpiskā centra teritorijā biedrībai tiek piešķirta zeme stadiona būvei. Pašu spēkiem un vācot ziedojumus, sporta entuziasti iekārto velotreku, vieglatlētikas un futbola laukumus. Tie arī ir tā laika populārākie sporta veidi.
Starp tā laika ievērojamākiem Ventspils sportistiem ir jau pieminētie Teodors Sukatnieks, Augusts Kīlarts, Kārlis Jansons, Jānis Apse, futbolists Fricis Forstmanis ( vairāk gan zināms kā dzejnieks Fricis Dziesma) u.c.
Pirmais pasaules karš ventspilniekus ieinteresējis par boksu. Kā stāstījis Fricis Bikse – savulaik pazīstams Ventspils sportists, vairākkārtējs Latvijas čempions boksā smagajā svarā – “gadsimta sākumā Kurzemē boksu vispār nepazina. Sākās karš, Ventspilī ienāca vācieši, un pēc kāda laika ostā sāka strādāt sagūstītie angļi. Es jau biju izaudzis no gana biksēm un arīdzan pieticis pie darba ostā. Varēju viņus it tuvu aplūkot – šitos inglišmeņus. O, viņi gūstā dzīvoja pavisam zaļi – ēda kā baroni, spēlēja futbolu, boksējās. Un vienudien šitie tomiji ņēma un uzdāvināja man divus pārus boksa cimdu… Pakāru smilšu maisu un pa vaļas brīžiem sitos ar to,
reizēm otro cimdu pāri uzmauca brālis…
Jānis Bikse dzimis Ēdolē, toreiz Ventspils apriņķī. Viņa laikabiedri stāstījuši, ka, dzīvodams Kuldīgā, Bikse blakus galdnieka amatam piepelnījies, uzstādamies tirgus dienās ar spēkavīra numuriem. Visiespaidīgākais bijis, kad Bikse maisā salicis stikla pudeles, tad tās pret tirgus bruģi sasitis, uzgūlies ar muguru uz maisa, uz krūtīm uzlicis ozolkoka durvis; savukārt uz durvīm uzkāpuši četri muzikanti un nospēlējuši tušu.
Bez biedrības “Spars” sava sporta biedrība bija sociāldemokrātu partijai – “Strādnieku sports un sargs”, Ventspils kreiso strādnieku arodbiedrība dibina savu sporta biedrību “Enerģija”. Nodibinās ebreju sporta biedrība “Makabi”. Arī šī biedrība izveido savu sporta laukumu, kas atradies vietā starp Lielo prospektu, Ganību un Dzirnavu ielām.
1929.g. nodibināts Ventspils futbola klubs ar 2 komandām un basketbola sekciju. Materiālu grūtību dēļ tas pēc dažiem gadiem apvienojas ar sporta biedrību “Spars”. Tādējādi 1930-o gadu 2. pusē šajā sporta biedrībā pārstāvēti tādi sporta veidi kā riteņbraukšana, vieglatlētika, basketbols, bokss, futbols, smaiļošanas sekcija, arī hokeja komanda, kuras treneris bija Rihards Gailītis – trenē arī futbola komandu.
Jau 1920. gadu sākumā populārs kļūst motosports. 1923.g. sporta biedrības “Spars” velotrekā notiek Latvijā pirmās motosacīkstes 5 km braucienā ( 17 apļi). Taču tās drīz tiek pārtrauktas, jo velotreka remonts pēc katrām sacensībām izmaksā ievērojamus līdzekļus.
1930. gadu beigās Ventspilī modē nāk novuss. Tas Latvijā ienāk no Anglijas 1920. gadu beigās. Latviešu jūrnieki šo spēli esot noskatījuši Anglijas ostu krogos. Ventspilī pirmais pēc jūrnieku skicēm pašu uztaisītais novusa galds bijis Ventspils zvejnieku biedrības namā Kroņa un Loču ielu stūrī.
1920. gadu beigās – 1930. gados minami tādi panākumus guvuši Ventspils sportisti kā vieglatlēts Kārlis Dālderis, desmitcīņnieks Jānis Dimza, bokseri brāļi Eduards un Vilis Matisoni, riteņbraucēji Bērzkalns un Solovjovs.
Ievērojamus panākumus dažos militārajai sagatavotībai svarīgos sporta veidos, piemēram, dažās vieglatlētikas disciplīnās, šaušanā, jāšanā ( ir bijušas arī sedlošanas ātruma sacensības ) – Latvijas mērogā sasniedz arī Ventspils 2. aizsargu pulka sportisti.
Otrā pasaules kara gados ziņas par sporta dzīvi Ventspilī visai skopas. Turpina darboties sporta biedrība “Spars”, tiek nodibināta “Dzelzceļnieku sporta kopa”, kas Pārventā neizmantotā dzelzceļa stacijas noliktavā izveido savu sporta zāli. 1942. un 1943. g. notiek plašākas sacensības peldēšanā un riteņbraukšanā. 1943.g. rīkotas sacensības starp sporta biedrības “Spars” un vācu armijas karavīru futbola komandām.
Pēc 2. pasaules kara sporta dzīvi organizē Brīvprātīgā arodbiedrību sporta biedrība “Daugava”, kas dibināta jau 1944.gadā padomju armijas ieņemtajā Latvijas daļā. Ventspilī tā sāk darboties 1945.g. maijā. Sākotnēji darbojas desmit sekcijas. Šīs organizācijas uzdevums bija panākt plašu pilsētas iedzīvotāju līdzdalību dažādās sporta aktivitātēs, kas arī tika realizēts. Sporta organizācija vai kādu sporta veidu sekcijas bija katrā lielākā pilsētas uzņēmumā, savukārt nelieli sporta entuziastu kolektīvi apvienojās pēc attiecīgas nozares vai arodbiedrības.
1951.g. darbu sāk Ventspils bērnu un jaunatnes sporta skola, pirmās disciplīnas ir: mākslas vingrošana, vieglatlētika un akrobātika, basketbols. Basketbola popularitāte bijusi ievērojama visus padomju iekārtas gadus, tāpat kā futbols, velosports, motosports, airēšana, novuss u.c.
1950. gados novuss pilsētā kļūst gandrīz vai pandēmija. Grūti nosaukt tādu to laiku uzņēmumu vai iestādi, kurā nebūtu savas novusa komandas. Pionieri šajā sporta veidā ir uzņēmuma “Ventspils koks” mēbeļu ceha strādnieki, kuri tā saucamajā Sarkanajā stūrītī uz paštaisītiem galdiem novusa spēlē pavada brīvo laiku. 1962. gada decembrī Ventspilī notiek pirmās novusa sacensības.
Populāri bija fiziskās kultūras masu pasākumi – krosi, velobraucieni, tūrisma pārgājieni u.c.
Arī šajā laikā Ventspils sportisti var lepoties ar izciliem sasniegumiem, piemēram, šķēpmetējs Ēriks Rags, bobslejists Sandis Prūsis, airētājs Uģis Lasmanis. Visiem zināms 1980.g. Maskavas olimpiādes čempiona šķēpmetēja Daiņa Kūlas vārds. Padomju okupācijas laikā izveidojusies pilsētas saimnieciskā struktūra izmainās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, pārtrauc darbu lielie rūpniecības uzņēmumi, un sporta dzīve lielā mērā nonāk pilsētas pašvaldības pārziņā. Nozīmīgs un tālredzīgs bijis Ventspils pašvaldības lēmums par organizācijas “Olimpiskais centrs “Ventspils” dibināšanu, pie tam izvirzot valstiska mēroga sporta attīstības mērķus.
12.04.2024. / Autors: Ventspils muzejs, Stella Lindenberga / Foto: Ventspils muzeja arhīvs
