Salīdzinot ar glezniecību, mūziku vai teātri, kino ir samērā jauns medijs, un tas sevi ir pārliecinoši pieteicis nedaudz vairāk nekā pēdējo simts gadu laikā. Ir daudz dažādu paņēmienu, kā kino sniedz skatītājam īpašu klātbūtnes sajūtu. Cilvēce ir izbaudījusi kustīgās bildes uz dažāda veida ekrāniem, sākot ar brāļu Limjēru paniku izraisošo vilciena pienākšanu stacijā, līdz tehnoloģijām, kas iesaista visus cilvēka jutekļus, ielaižot viņu filmas laiktelpā un pat ļaujot sižetu veidot pašiem.
Kino tik lielā mērā pieder pie mūsu dzīves, ka grūti iztēloties pasauli bez tā. Mēs baudām filmas gan mājās un darbā, gan mašīnās, autobusos un lidmašīnās. Mēs nēsājam filmas līdzi portatīvajos datoros, planšetēs un mobilajos telefonos. Tomēr joprojām īpašs piedzīvojums ir iespēja baudīt kino uz lielā ekrāna.
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī šobrīd ir apskatāms izstāžu cikls ”Kustīgās/nekustīgās bildes”. Tās ir trīs izstādes, kuras vieno vēlme attēlot sev tuvo un ieraudzīto. Sākotnēji – zīmējumos, 19. gs. beigās – fotogrāfijā, bet jau 20. gs. sākumā – kinomākslā.
Šoreiz – par pēdējo. Izstāde “Kustīgās bildes. Kino vēsture Ventspilī” iepazīstina ar šo demokrātisko, populāro un pieejamāko mākslas un izklaides veidu, kas savulaik dziļi iesakņojies arī Ventspilī. Un to redzēt patiesi ir vērts – izstādi tikai novembra svētku laikā vien apskatījuši gandrīz 500 apmeklētāju!
Kam gan nepatīk uz lielā ekrāna atpazīt savu dzimto pilsētu un pazīstamas, sirdij tuvas vietas! Varam lepoties, ka tieši mūsu pilsētā 1913. gadā uzņemta pirmā spēlfilma Latvijas teritorijā – “Kur patiesība“. Filmēšana notikusi Ventspilī, tajā piedalījušies pašdarbības aktieri.
1930. gadu sākumā Ventspils kinoteātrī “Kolozeum” (no 1939. gada – “Aina”) tika pabeigta lielā pārbūve. Te pirms seansa gaisma pamazām izdzisa un lēnām izgaismojās ekrāns. Dzīve kino pasaulē tolaik bija kā brīnums – tik valdzinoša un iztēli kairinoša, ka skatītājam uzreiz pēc filmas nemaz negribējās atgriezties īstenībā. Pirmajos gados pēc 2. pasaules kara tie ļaudis, kas sevi uzskatīja par labi audzinātiem, uz kino negāja, jo karš bija nobružājis visas kulturālās manieres – publika seansa laikā mēdza skaļi apspriest redzēto, lamājās, spļaudījās un smēķēja. Bija laiki, kad pilsētā darbojušies pat seši kinematogrāfi, bet tad iestājās īss brīdis, kad Ventspilī nebija neviena kinoteātra.
Vēlākajos gados jau pie lauku tautas nama vai palielākas mājas reizi divās nedēļā pieripoja automašīna, no kuras izkrāva kino projekcijas iekārtu, motoru strāvas ražošanai un filmu ruļļus. Jau pāris stundas pirms seansa sākumā kinomehāniķis iekurbulēja “benzīnnieku”, izlika atvērtā logā skaļruni un palaida vaļā kādu tolaik modīgu mūziku. Lai dzird visā ciemā, lai izslauc govis un nāk šurp uz kino! Un nāca arī. Vieni, lai paskatītos “gabalu” par mīlestību, citi, lai redzētu tālas zemes. Protams, tika atspoguļots arī padomju tautas darbs no kongresa līdz kongresam. Tā tas notika ne tikai Ventspils rajonā, bet arī citviet padomju Latvijā.
Savukārt 70. gados Ventspils rajona kinodirekcijas pakļautībā darbojas 18 stacionārās un 4 ceļojošās kinoiekārtas. Laikraksts “Padomju Venta” 1976. gada 14. februārī (Nr. 25) raksta, ka “visos lauku ciemos (izņemot Ziras) cilvēki var apmeklēt kino divas trīs reizes nedēļā, bet Ugālē un Piltenē vēl biežāk. Rajona kinodirekcija piecgades plānu naudas ieņēmumu ailē izpildījusi par 111,5%. Katrs lauku iedzīvotājs gadā vidēji apmeklējis kino vairāk nekā deviņas reizes, bet Piltenes pilsētā pat 11 reizes”. Ventspils pilsētā, kā jau rajona centrā, bieži vien notiek tikšanās ar aktieriem, ar radošajām grupām un citi pasākumi, turpretī rajonā tādus varot vien uz pirkstiem saskaitīt.
Kinoteātris Ventspilī darbojas arī mūsu dienās. Tas atrodas ēkā Ventspils Vecpilsētā, Pils ielā 28, kur kino tiek demonstrēts jau vairāk nekā 100 gadu. Ēkas sākotnējais īpašnieks ir spēlfilmas “Kur patiesība” režisors Gilioms Berlīns. Agrāk kinoteātri sauca par “Ziemeļpolu”, vēlāk tas tika pārdēvēts par “Kolozeum”, “Ainu”, “Komjaunietieti”. Kino “RIO” savu nosaukumu ieguvis 1997. gadā.
2013. gada pavasarī kinoteātra lielajā zālē notika plaši rekonstrukcijas un digitalizācijas darbi, uzlabota skaņas sistēma un uzstādīts moderns kinoekrāns, kas dod iespēju skatītājiem izbaudīt kvalitatīvu attēlu un skaņas efektus. 2014. gada ziemā tika pilnībā pārbūvēta un atjaunota mazā zāle, lai skatītājiem būtu iespēja redzēt vēl plašāku filmu klāstu. Šobrīd kinoteātrī “RIO” ir lielā zāle ar 240 sēdvietām un mazā zāle ar 90 sēdvietām, kur skatītājus gaida jauni un ērti krēsli, savukārt īpašu ērtību mīļotāji var skatīties kino, iekārtojoties vēl ērtākos krēslos un pat divvietīgos dīvānos balkonā.
Tas ir vien neliels ieskats Ventspils kino radīšanas un baudīšanas vēsturē. Vairāk par to visu – Ventspils kinoteātriem, kino skatīšanās tradīcijām, repertuāru, Ventspilī uzņemtajām filmām, kino tehniku, “tabakas” indiāni un vēl citām lietām – var uzzināt un skatīt Ventspils muzeja jaunajā izstādē, kas tapusi sadarbībā arī ar Rīgas Kino muzeju un privātpersonām.
(Raksta sagatavošanā izmantoti Ventspils muzeja un Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas materiāli.)
4.12.2022. / Autors: Rita Krasta / Foto: Kino “Komjaunietis” no Ventspils muzeja krājuma
